Disertācijas pētījums par leģionellām, to daudzveidību un izplatību
Leģionellas jeb Legionella spp. baktērijas ir patogēni, kas atrodami ūdenī un var izraisīt infekcijas slimību leģionelozi. Tā var noritēt gan vieglāk – kā drudzis (Pontiakas drudzis) , gan smagāk – kā plaušu karsonis (leģionāru slimība), kas var izraisīt pacienta nāvi. Taču ir svarīgi atcerēties, ka šo saslimšanu var novērst.
Cilvēks leģionellām ir gadījuma saimnieks, un tiek uzskatīts, ka šo baktēriju spēja mūs inficēt ir ilgstošas baktēriju un vienšūņu evolūcijas rezultāts. Leģionellu izplatīšanās notiek ar baktērijas saturošiem ūdens aerosoliem. Baktērijas aerosolu veidā, piemēram, no strūklakas, var izplatīties vairāku kilometru attālumā no primārā infekcijas avota.
Galvenie faktori, kas veicina leģionellu izdzīvošanu un attīstību ūdens apgādes sistēmās, ir zema karstā ūdens temperatūra, bioplēvju veidošanās un "Trojas zirgi" – amēbas, kas nodrošina leģionellām aizsardzību pret nelabvēlīgiem ārējās vides faktoriem un ir kā "transporta līdzeklis" no ūdensapgādes sistēmas līdz pat cilvēka elpošanas sistēmai.
Disertācijas pētījumā izvērtētas leģionellu izplatības tendences ūdensapgādes sistēmās, noteikta antivielu klātbūtne asins donoriem, kā arī vides un individuālie riska faktori, analizēta leģionellu ģenētiskā daudzveidība un spēja inficēt cilvēku.
Kopumā antivielas pret Legionella pneumophila, kas ir visbiežāk sastopamā leģionellu dzimtas suga, konstatētas 4,8 % asins donoru. Augstākie rādītāji ir Ventspilī (18,2 %), Aizkrauklē (11,8 %), Rīgā (6,5 %), Rēzeknē (6,3 %), Cēsīs (6,2 %) un Daugavpilī (5,8 %). Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji ir pakļauti lielākam leģionelozes riskam nekā privātmājās dzīvojošie, un augstāka iespējamība saskarei ar leģionellām ir to ēku iedzīvotājiem, kas karsto ūdeni saņem centralizēti. Augstā leģionellu izplatība ūdensapgādes sistēmā ir saistīta ar zemo karstā ūdens temperatūru (vid. 47,8 ± 0,7 °C) un augsto brīvi dzīvojošo amēbu klātbūtni (84,2 %).
2017. gada maijā kādas Rīgas daudzdzīvokļu ēkas remontdarbu laikā izņemto karstā ūdens cauruļu fragmenti ar bioplēvju un katlakmens apaugumiem. Attēls no Olgas Valciņas disertācijas
No ūdens paraugiem izdalītajām leģionellām ir liela ģenētiskā daudzveidība.
Pētījumā iekļautās 137 Legionella pneumophila baktērijas iedalās 46 ģenētiskajos tipos, turklāt 10 ģenētiskie tipi ir jauni, iepriekš pasaulē nereģistrēti.
Kopumā 58 dzīvojamo māju leģionellām tika identificēti 420 īpaši gēni, kas nodrošina baktēriju spēju izraisīt infekciju, no kuriem 260 gēni tika atrasti visās Legionella pneumophila baktērijās. Šo gēnu relatīvais biežums liecina, ka Legionella pneumophila baktērijām piemīt augsta spēja inficēt cilvēku.
Olgas Valciņas promocijas darba Legionella spp. izplatība, ģenētiskā daudzveidība un virulences potenciāls aizstāvēšana notiks 2023. gada 28. decembrī. Plašāka informācija
