Studente Sāra Elizabete Vīnberga: Iestājos RSU, jo gribēju iegūt labāko augstāko izglītību Latvijā

Kā radās tava interese par starptautiskajām attiecībām? 

Gandrīz katram jau vidusskolā ir savas mīļākās mācību stundas.

Man patika vērtēt un analizēt vēstures procesus, notikumus, valstu attiecības, vēsturisko personību rīcību.

Atceros, ka skolā mani īpaši uzrunāja politoloģija. To apgūstot, pārliecība, ka vēlos mācīties ārpolitiku un starptautiskās attiecības, nostiprinājās.   

Meklējot savu augstskolu, noteikti izvērtēji dažādus piedāvājumus. Kādēļ tieši RSU?

Teikšu godīgi, ka sākotnēji bakalaura programmu gribēju apgūt ārzemēs. Tomēr pēc vidusskolas pabeigšanas sākās pandēmija ar visiem labi zināmajiem ierobežojumiem. Kad secināju, ka studēšu Latvijā, lielu šaubu par augstskolas izvēli nebija.

Man vienmēr bija skaidrs, ka vienīgā universitāte, kurā es Latvijā gribētu studēt, ir Rīgas Stradiņa universitāte.

Tā ir augstskola ar augstu reputāciju. Gan šis fakts, gan RSU studiju programmu augstais līmenis un docētāju erudīcija ir labi zināma arī vidusskolēniem. Iestājos, jo uzskatīju, ka RSU varēšu iegūt labāko augstāko izglītību Latvijā. 

Vai cerības attaisnojās?

Studiju laikā bijām tieši pandēmijas epicentrā. Pirmos divus gadus studijas lielākoties notika attālināti Zoom platformā. Neskatoties uz to, ar labām atmiņām atceros tos gadus, studiju biedrus un docētājus. 
Jāmācās bija daudz. Nodarbības, neskatoties uz to attālināto formu, bija pat pārsteidzoši interaktīvas. Daudz diskutējām par dažādām politikas tēmām, docētāji bija ļoti iesaistīti. Domāju, ka attālināto studiju laikā tas ir īpaši svarīgi, jo teorētiska iespēja neklausīties, veikt kādus blakus darbus ir lielāka nekā klātienē. 

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vieslekcijas laikā Rīgas Stradiņa universitātē. Bija iespēja uzdot jautājumus, un Sāra saņēma pateicības dāvanu par labāko jautājumu

Kādi bija tavi interesantākie studiju kursi? 

Man tie bija par Eiropas Savienības ārpolitiku un visu, kas saistīts ar drošības politiku. Atceros, ka docētāja Mārtiņa Varguļa vadītajās lekcijās bija ne tikai ļoti saistošs stāstījums, bet arī aktīva studentu un docētāja savstarpējā komunikācija. 

Vēstures vai starptautiskās politikas studijas bija vairākos blokos, pateicoties moduļos balstītai sistēmai. Tas radīja iespēju noteiktā laika posmā koncentrēties uz noteiktu tēmu.

Moduļi, kas skāra drošības vai aizsardzības politiku, nekad nebija no dzīves atrauti, akadēmiski, bet vienmēr bija saistīti ar konkrētā brīža aktualitātēm.

Tādēļ varēja iegūt fundamentālas zināšanas, kas būs nepieciešamas nākotnē, kā arī labi izprast tā laika ārpolitiskos notikumus un procesus. Atceros, ka man ļoti patika ievadkursi, kas radīja labu izpratni par konkrēto tēmu.

Protams, ja pandēmijas laikā auditorijas vietā ir istaba vai virtuve, studijas ir citādas. Tas dažkārt var atstāt nospiedošu iespaidu. Mūsu kursam bija ļoti aktīva komunikācija ar docētājiem, individuāla pieeja, kas attālināto studiju procesu atviegloja. Docētāji iedziļinājās katra atsevišķa studenta mācībās, palīdzēja un atbildēja uz visdažādākajiem jautājumiem – gan par tēmām, gan attālinātajām studijām. 

Netika formāli ievērots nodarbību laiks, jo docētāji arī pēc lekcijas turpināja atbildēt uz mūsu jautājumiem. Jāuzsver, ka bijām ļoti aktīva grupa un docētājiem dažkārt bija jāpasvīst. 

Trešajā studiju gadā pandēmijas ierobežojumi mazinājās un studenti daudz laika pavadīja universitātē, atgriezās tradicionālā dzīve. Tas gan bija ļoti piesātināts laiks, jo bija jāraksta bakalaura darbs.

Programmas "Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas" studiju biedri. Viens no retajiem brīžiem 2021. gada noslēgumā, kad pandēmijas laikā universitātē studenti bija klātienē. Foto no privātā arhīva

Kā RSU sagatavoja tevi maģistra studijām Māstrihtas Universitātē? 

Jau pats fakts, ka mani uzņēma universitātē, nozīmēja daudz. Konkurss bija liels, jo pretendentu skaits aptuveni piecas reizes pārsniedza uzņemto studentu skaitu.  

Esmu pateicīga RSU ne tikai par bakalaura izglītību, bet arī par iespēju piedalīties dažādās praksēs.

Trīs gadu laikā izgāju praksi tādās institūcijās kā NVO Sieviešu sadarbības tīkls, Latvijas Ārpolikas institūts un Latvijas Republikas vēstniecībā Zviedrijas Karalistē. Papildus, par spīti pandēmijai, man bija iespēja doties Erasmus+ apmaiņas programmā – semestri pavadīju Amerikas universitātē Bulgārijā. Šī pieredze bija viens no trumpjiem, kādēļ mani uzņēma universitātē Nīderlandē, jo bija papildus aktivitātes. 

RSU iegūtās zināšanas ir ļoti daudzpusīgas. To varu secināt, salīdzinot sevi ar kursabiedriem. Man ļoti bieži ir ko teikt dažādās diskusijās, jo pārzinu konkrēto tēmu.

Vēl RSU iemāca laika plānošanu. Jālasa un jāraksta ir daudz, un viss ir jāpaspēj. 

Esi izvēlējusies Arktikas reģionu kā savas padziļinātas izpētes un ekspertīzes tēmu. Kādēļ?

Interese radās studiju kursa ietvaros, kurā bija diskusija par Krievijas un ASV ārpolitiku.

Arktikas reģions pēdējo divu desmitgažu laikā ir ieguvis jaunu formu, dažādām lielvarām definējot savu interešu zonu ar vēlmi iegūt ekonomisku labumu un pārsvaru.

Klimata pārmaiņu dēļ kūstošais ledus paver iespējas uz iepriekš nepieejamiem resursiem, kā arī tirdzniecības ceļiem cauri Ziemeļu ledus okeānam un apkārt esošajām jūrām. Arktikas reģions, kas dažkārt tika dēvēts par "izņēmuma reģionu", kur nenotiek lielvaru sāncensība, šobrīd – pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā –ir krasi mainījies. Starptautiskās attiecības un šis Rietumu un Austrumu pasaules sadalījums ir aizsniedzies arī līdz Arktikai, valstīm militarizējot reģionu, uzsākot apšaubāmus kritisko resursu urbumus ar nodomu uz ekonomiskiem ieguvumiem, kā arī neievērojot iepriekš definētās apņemšanās par klimata pārmaiņu mazināšanu. 

Arktikas reģionā darbojas ASV, Kanāda, Krievija, Dānija (Grenlandes teritorija), Islande un Norvēģija, kurām ir sauszemes un jūras teritorijā reģionā, kā arī Zviedrija un Somija ar sauszemes teritorijām. Līdz pat Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā šīs astoņas valstis kopā bija iesaistītas starpvaldību organizācijā, ko dēvē par Arktikas padomi. Tā ir līdz šim nozīmīgākā politiskās pārvaldības institūcija. Citas valstis, kā Ķīna, Francija un Nīderlande, ir novērotājvalstis šajā padomē, kuras mērķis ir par spīti saspringtajai starptautiskajai politikai, mēģināt nodrošināt Arktikas reģionā sabalansētu vidi, valstīm sadarbojoties, piemēram, pētniecībā, cilvēku tiesību un vides aizsardzībā, kā arī veicināt ekonomisko sadarbību. 

Kopumā jāatzīst, ka reģiona nozīme tikai un vienīgi pieaugs.

Krievijas un Ķīnas tehnoloģiskā un ekonomiskā sadarbība ne tikai rada spēcīgu konkurenci Rietumu tirgum, bet arī turpina nodrošināt ekonomiskos līdzekļus kara finansēšanai.

Rietumu valstu starpā pastāv dalīta sadarbība, lielākoties balstīta uz reģiona aizsardzību NATO ietvarā, taču, apzinoties gan reģiona specifiku, gan nākotnes scenārijus, kas saistīta ar klimata radītajām pārmaiņām, valstīm nepieciešama ciešāka un pārliecinošāka sadarbība. Latvija arī gatavojas pieteikt savu dalību Arktikas padomes novērotājvalsts statusam, sniedzot ieguldījumu Arktikas reģiona stabilitātes un ilgtspējas nodrošināšanai.