RSU sociālā darba absolvente Janeta Bokaldere: Zināju, ka gribu palīdzēt un strādāt ar bērniem

“Es strādāju ģimenē, kur mamma iepriekš bija bāriņtiesas darbiniece. Tieši viņai man jāsaka paldies par nokļūšanu sociālā darba jomā. Pie viņiem atbrauca krustmeita, kurai ir ļoti reta saslimšana, un, iepazīstoties ar šo meiteni,

manī notika klikšķis – es sapratu, ka gribu palīdzēt un strādāt ar bērniem, taču negribu iet pedagoģijas ceļu.

Nākamajā dienā, pārrunājot šo situāciju un lūdzot padomu, mana auklējamā bērna mamma teica, lai eju studēt sociālo darbu. Lieki piebilst, ka tajā brīdī es nemaz nezināju, kas tas ir, bet šī doma manī tik dziļi iesakņojās, ka, atgriežoties Rīgā, tas jau bija mērķtiecīgs lēmums iestāties sociālā darba programmā.

Atskatoties uz šo ceļu, kas man bija jānoiet līdz sociālā darbinieka profesijai, zinu, ka tās durvis, kas tev nav lemtas, aizveras un ceļš, kurš tev jāiet un cilvēki, kas tev jāsatiek, atnāk, kādu augstāku spēku sūtīti,” uzskata Janeta.

Janetas Bokalderes video stāsts

Kas visspilgtāk palicis prātā no studiju laika RSU?

Visspilgtāk un pie reizes arī kā lielākais ieguvums noteikti jāmin studiju laikā iepazītie cilvēki.

Bijām unikāls kurss – sākām 12, un visas 12 arī pabeidzām. Turklāt visas turpināja karjeru sociālajā darbā. Tas noteikti nebūtu izdevies bez tā, ka cita citu atbalstījām. Arī man tas bija svarīgi, jo studijās uznāk brīži, kad šķiet, ka ir par grūtu, kad sāc apšaubīt savu izvēli, vai vispār to gribu, un tad kursabiedrenes man neļāva padoties.

2017. gads. Janeta (trešajā rindā otrā no labās) kopā ar kursabiedrenēm pēc bakalaura darba aizstāvēšanas. Pie RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra. Foto no privātā arhīva

Ļoti novērtēju mācībspēku ieguldījumu un to, kā viņi ietekmēja manu ceļu. Vardarbības lauciņā, kurā pašlaik darbojos, mani noteikti apzināti vai neapzināti ievirzīja fantastiskā RSU Labklājības un sociālā darba katedras lektore Ilvija Razgale, kuras diemžēl vairs nav starp mums. Pašreizējā centra Dardedze vadītāja bija mūsu docētāja studiju kursā Supervīzija, un manas pirmās darbavietas vadītājs bija cilvēks, pie kura biju savā pirmajā praksē. 

Otrkārt, visspilgtāk no studijām prātā palicis darbs ar sevi.

Lai tu spētu palīdzēt citiem un ikdienā vairāk dot nekā saņemt, ir jāizprot sevi, jāapzinās savas stiprās un vājās puses, kā arī, kā es vienmēr saku, jābūt ļoti godīgam pret sevi

un jāatzīst, ka ir mērķa grupas, ar ko tu savas pieredzes vai citu apstākļu dēļ nevari strādāt.

Treškārt, nevar noliegt, ka daudzpusīgās zināšanas, ko deva studijas, bija un vēl aizvien ir ļoti noderīgas. Jo sociālā darba ikdiena sastāv no daudz un dažādu jomu pārzināšanas.

Studijās ne mirkli nebija garlaicīgi, un dažkārt šķita, ka mācos vairākas profesijas vienlaikus,

jo apguvām vai vismaz iepazinām tādas jomas kā jurisprudence, antropoloģija, psiholoģija, medicīna, pedagoģija, socioloģija u. c.

Kur jums ikdienas darbā centrā Dardedze noder RSU pamatstudijās apgūtais?

Sākumā laikam jāatkāpjas solīti atpakaļ, jo, kā iepriekš minēju, tieši RSU studijas mani aizveda tur, kur esmu, pateicoties īstajiem cilvēkiem. Pirmā darbavieta pēc studijām bija bērnunams, kurā darbojos prakses laikā. Tas ļoti ātri norūdīja un deva priekšstatu par skarbo realitāti, taču arī iedvesmoja, parādot, cik daudz, mērķtiecīgi strādājot, var paveikt.

Par Dardedzi uzzināju studiju laikā un sapratu, ka nākotnē tieši nevalstiskais sektors varētu būt mana joma. Beigās piedāvājums pievienoties Dardedzes komandai nāca jau pēc sociālajā darbā nostrādātā gada. Kā minēju, mana pašreizējā vadītāja Laila Balode arī ir RSU docētāja, un vēl aizvien jautāju, ko tieši viņa manī studiju laikā saskatīja, ka šo atbildīgo amatu piedāvāja man, jo Dardedzē stājos sociālās darbinieces vietā, kas tur bija nostrādājusi 12 gadu.

"Dardedzes" komanda 2023. gadā. Janeta – trešā no labās. Foto no privātā arhīva

RSU iedeva ļoti labu pamatzināšanu bāzi, kas noderēja abās šajās darbavietās. Sākot strādāt, sapratu, ka labi pārzinu sociālā darba normatīvos regulējumus un esošos pakalpojumus, un es nebaidījos strādāt ar klientiem.

Studijas bija iedevušas tādu aizrautības devu ķerties klāt sociālajam darbam un tā pamatvērtībai – cilvēkam. 

Nenoliedzami, sociālā darba studijas nebeidzas ar četriem gadiem, ir jāmācās visu dzīvi. Tā kā sociālais darbs ir tik plašs, izvēloties savu mērķa grupu, gūstu daudz padziļinātu zināšanu par konkrēto grupu.

2023. gads. Janeta Bokaldere piedalās Centrāleiropas Probācijas dienestu apvienības (Confederation of European Probation) konferencē Spānijā. Foto no privātā arhīva

Topošajiem sociālajiem darbiniekiem RSU jūs lasāt lekcijas un vadāt nodarbības studiju kursā Ielu sociālais darbs. Ko studenti apgūst šajā studiju kursā, un kāpēc tas viņiem ir noderīgs!

Jā, šis bija ļoti negaidīts un spontāns lēmums. Jāteic, ka ar RSU studentiem bija sanācis itin bieži satikties, jo regulāri uzņēmu dažādas vietējās un starptautiskās grupas pie sevis Dardedzē, lai pastāstītu par darbu ar vardarbības gadījumiem un darba ikdienu. Piedāvājumam lasīt lekcijas RSU piekritu tāpēc, ka pašai šis studiju kurss bija palicis spilgtā atmiņā no studiju laika – tas atšķīrās no citiem, tāpēc ka tajā bija daudz praktiskā un mērķa grupu izpēte.

Visnoderīgākais šajā kursā, manuprāt, ir teorijas un prakses apvienojums, jo ir iespēja doties pieredzes apmaiņā uz dažādām institūcijām un organizācijām, lai līdz šim apgūto pārbaudītu, redzētu un dzirdētu dzīvē.

Šajā kursā devāmies uz vairākām patversmēm, jauniešu atbalsta un nevalstiskajām organizācijām.

Daudz izmantoju uzskates materiālus, kā dokumentālās un mākslas filmas, jo lekciju kursā apgūstamās tēmas nebija no tām vienkāršākajām – cilvēktirdzniecība, bezpajumtniecība, vardarbība, ielu jaunieši, atkarības. Tas studentiem noteikti palīdzēja labāk izprast šīs mērķa grupas un palika spilgtāk atmiņā, ko viņi lieliski nodemonstrēja, prezentējot noslēguma darbus.

Kuriem jauniešiem jūs ieteiktu izvēlēties sociālā darbinieka profesiju, lai pēc tam nebūtu vilšanās?

Es kā sociālā darba pamatvērtību vienmēr minu cilvēka cieņu un cilvēkmīlestību, bez tā šajā darbā neiztikt. Ir patiesi jātic, ka ikvienam ir iespējams palīdzēt.

Šo profesiju un sociālā darba studiju programmu iesaku izvēlēties tiem, kuriem nepatīk rutīna, jo to gan varu apsolīt, ka nebūs divu vienādu dienu, divu vienādu klientu vai divu vienādu notikumu.

Jāapzinās, ka būs daudz jāstrādā ar sevi un jāmācās, tāpēc teiktu, ka aizrautība arī būtu ļoti nepieciešama. Šajā profesijā varbūt bieži nedzirdēsi tiešu paldies, tāpēc jāmāk priecāties par sīkumiem, par katru mazāko izdošanos un jāmāk pašam sevi paslavēt un iepriecināt, jo bieži vien būs jāpieņem arī skarbi lēmumi, kur pozitīvu rezultātu redzēsi tikai nākotnē.

2022. gads. Brīvprātīgais darbs bērnu vasaras nometnē "Upe". Foto no privātā arhīva

Šī profesija ir tik daudzveidīga, ka, vēloties ko mainīt, nebūs jāiet mācīties viss no jauna, bet var mainīt darba mērķa grupu, līdz atradīsi, par ko tava sirds deg visvairāk.