Sārts ādas veidojums jau gadiem – riska pazīme. Promocijas darbā pēta ādas veidojumus

Ilgi uzturoties saulē, uz ādas var rasties dažādi veidojumi. Īpaši cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma ādas zonās, kuras vairāk pakļautas saulei – seja, kakla zona u. c. , – var rasties sārti laukumi, kas zvīņojas, dažkārt izzūd un atkal parādās no jauna. Šādi parasti izskatās tā saucamā aktīniskā keratoze. Dažkārt cilvēkam šķiet – nekas, tā man jau ir gadiem, taču patiesībā tieši ilgstoši šādi ādas veidojumi, ja tie netiek ārstēti, ir lielāks dažādu ādas vēžu risks.

Alise Balcere (attēlā) savā promocijas darbā Aktīnisko keratožu diagnostikas un ārstēšanas aspekti  pētījusi nozīmīgus diagnostikas un terapijas aspektus. Tēmas pētniecība prasīja garu izaugsmes ceļu – tam veltīti gandrīz desmit gadi, jo Alise Balcere tai pievērsties sāka jau 2014. gadā, bet doktorantūrā – kopš 2017. gada. Tā kā mūsu dzīves ilgums pieaug, tie, kuriem var būt šādi ādas veidojumu, kļūs vairāk.

Foto no privātā arhīva

“Lai arī pacienti biežāk uztraucas par izskatu šo sārto veidojumu dēļ, ārsti īpašu uzmanību pievērš ādas vēžu, īpaši bazālo šūnu karcinomas un plakanšūnu karciomas, attīstības riskam. Lielākā daļa metožu, ko izmanto aktīnisko keratožu ārstēšanā, liek šūnām bojātajā vietā iet bojā. Tas nozīmē, ka rodas ļoti liels iekaisums. Un cilvēks, kurš atnācis ārstēt nelielu sārtu laukumiņu, galu galā tiek pie izteikta apsārtuma, lielas kreveles, dažviet var pat trūkt ādas virsma.

Ne vienam vien pacientam ir grūti pieņemt šādu smagu reakciju. Tāpat var būt citas komplikācijas – gripai līdzīgi simptomi, locītavu sāpes. Šāda reakcija var būt no dažiem ārstnieciskajiem krēmiem.

Terapija nav viegli panesama, un cilvēks var no tās atteikties. Ļoti jāseko līdzi, kā cilvēks ievēro ārsta norādes. Tādēļ viena no manām būtiskām pētījuma daļām bija – salīdzināt ārstniecības metodes un palīdzēt pacientam izvēlēties tādu, kas viņam ir pieņemamāka, ņemot vērā tās laikietilpību un iespējamās blakusparādības,”

stāsta Alise Balcere.

Attēli no Alises Balceres promocijas darba

Viens no terapijas veidiem, kam viņa nedaudz pievērsās, bija dienas gaismas fotodinamiskā terapija. Pēc šīs metodes ir vismazāk smago reakciju aplikācijas zonā.

Pēc šajā terapijā paredzētā medikamenta uzklāšanas pacientam ir jāatrodas ārpus telpām, jo dienas gaisma nodrošina medikamenta darbību. Tādēļ Latvijā šo metodi nav tik viegli izmantot. “Jābūt piemērotiem laikapstākļiem – var būt saule vai nomācies, ir jābūt diezgan siltam, lai būtu patīkami uzturēties ārpus telpām, bet nedrīkst būt lietus. Būtībā Latvijā der laiks no maija līdz septembrim. Periodā, kad ārā līst katru otro dienu, ārsts nevar droši pateikt, vai parīt būs saule un līdz ar to – kad sākt terapiju,” skaidro promocijas darba autore. “Turklāt medikaments, ko lieto terapijā, ir pasūtams vai pagatavojams, un citkārt ir jāgaida, lai to saņemtu. Tajā pašā laikā šī metode paredz tikai vienu aplikāciju, tāpēc ir viegli izmantojama. Manā pētījumā gan nebija pietiekama skaita pacientu, tādēļ iesaku veikt tālākus pētījumus par metodes piemērotību Latvijā,” secina autore. 

Kopumā šis pētījums ir unikāls ar to, ka pacienti tajā iekļauti prospektīvi un salīdzināta dermatoskopisko pazīmju klātbūtne ar šūnas cikla marķieru ekspresiju (imūnhistoķīmija ir metode, kas pēta šūnas proteīnus, kas savukārt liecina par šūnas darbību), kas literatūrā joprojām ir salīdzinoši reti, lielākoties gadījumu aprakstos. Tādēļ izpētītas gan tipiskas keratozes, gan netipiskas. Turklāt bija arī kontroles grupa. 

Alises Balceres promocijas darba Aktīnisko keratožu diagnostikas un ārstēšanas aspekti aizstāvēšana notiks 2024. gada 2. maijā. Plašāka informācija

RSU promocijas darbu katalogs