Starptautiskā krūts un olnīcu vēža izpētes konsorciju sanāksmē RSU tiekas pētnieki no 36 valstīm

Šonedēļ, 25.–30. jūnijā, Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) norisinās vispasaules krūts un olnīcu vēža izpētes konsorciju CIMBA (The Consortium of Investigators of Modifiers of BRCA1/2), BCAC (The Breast Cancer Association Consortium) un ENIGMA (Evidence-based Network for the Interpretation of Germline Mutant Alleles) sanāksme, kurā piedalās vairāk nekā 270 dalībnieki no 36 valstīm. Konsorciju galvenais darbības virziens ir krūts un olnīcu vēža riska faktoru izpēte, veicinot jaunas zināšanas par vēža attīstību, profilaksi un diagnostiku.

Konsorciju sanāksmes, kuras norisinās jau 20 gadus katru reizi citā valstī, veicina starptautisko sadarbību vēža izpētes jomā. Šogad pasaules vadošos krūts un olnīcu vēža pētniekus no visas pasaules ir pulcējis RSU Onkoloģijas un molekulārās ģenētikas institūts. Tas ir konsorciju aktīvs dalībnieks un vadošais krūts un olnīcu vēža izpētes institūts Latvijā, kurš ir uzsācis arī pārmantota krūts un olnīcu vēža populācijas ģenētiskā skrīninga pilotprojektu.

Institūta direktors prof. Arvīds Irmejs un direktora vietniece prof. Zanda Daneberga uzsver, ka regulāras pētnieku tikšanās, tīklošanās, pieredzes apmaiņa un jaunu sadarbību veidošanās uzlabos vēža skrīningu un aprūpi Latvijā: “Arī Latvijas dati tiek iekļauti konsorciju kopējā datu bāzē, kas ļauj atrast specifiskās ģenētiskās iezīmes konkrētai populācijai un izdarīt secinājumus. Pētījumi ar šādu milzīgu datu bāzi - vairāk nekā pusmiljons krūts vēža un veselo personu paraugi no visas pasaules veicina precīzāku diagnostikas metožu atrašanu, kas palīdz noteikt onkoloģiskā riska pakāpi pacientiem. Tas ir svarīgi, lai uzlabotu  gan vēža profilaksi, gan diagnostiku un ārstēšanu.”

Sanāksmes dalībnieks Kembridžas universitātes profesors Duglass Īstons (Douglas Easton) uzsver pasākuma nozīmīgumu: "Konsorcijs BCAC, kas darbojas jau aptuveni 20 gadus, pulcē krūts vēža ģenētikas pētniekus no visas pasaules. Tagad mums ir dati par vairākiem simtiem tūkstošu cilvēku. Tādējādi iespējams pētīt gēnus un gēnu atšķirības, kas saistītas ar krūts vēzi, kā arī citus aspektus – kā tas attīstās un kā iespējams prognozēt risku saslimt ar krūts vēzi. To iespējams paveikt tikai sadarbojoties starptautiskā līmenī, jo atsevišķa pētījuma ietvaros nebūtu iespējams iegūt pietiekami daudz datu.”

Aplūkojot pētījuma praktisko nozīmi, profesors Īstons atzīmē: "Mēs varam šo informāciju iestrādāt riska modeļos, lai prognozētu individuālo risku. Lai gan pētījums vēl nav pabeigts, ceram, ka nākotnē ikviens, kas ir nobažījies par vēža risku, varēs doties pie sava ārsta, lai noskaidrotu riska līmeni. Tas palīdzētu izlemt par profilaktisko pārbaužu veikšanas nepieciešamību. Turklāt, izpratne par ģenētisko ietekmi varētu veicināt jaunu medikamentu un ārstēšanas metožu rašanos.”

Pieredzē dalījās arī profesore Džordžija Čeneviksa-Trenča (Georgia Chenevix-Trench) no Kvīnslendas Medicīnas pētījumu institūta: "Sanāksme šeit, Rīgā, noorganizēta lieliski, un tajās vienmēr apspriežam jaunus zinātnes sasniegumus. Neaplūkojam jau publicētos pētījumus, tāpēc apspriestais saturs ir aktuāls un konfidenciāls. Mēs aizsākām rīkot šīs sanāksmes pirms aptuveni 20 gadiem, jo secinājām, ka darbojamies pārāk individuāli. Turklāt atskārtām, ka daudz efektīvāk ir strādāt kopā klātienē un dalīties ar informāciju. Sākotnēji mūsu pētījumos tika iesaistīti aptuveni 5000 cilvēki. Savukārt jaunākajos pētījumos ir iekļauti dati par aptuveni pusmiljonu cilvēku – šāds mērogs nepieciešams, lai aplūkotu smalku ģenētisko ietekmi.”

Profesore Čeneviksa-Trenča pieminēja arī pētījumu praktiskos rezultātus: "Pēdējos gados mēs esam sākuši iepazīstināt ar klīnisko pētījumu datiem, ieviešot personalizētas krūts vēža riska prognozes. Dānijā veiktais pētījums aplūkoja iespējas samazināt mamogrāfijas skrīninga biežumu sievietēm ar zemu risku, kas ļautu ietaupīt līdzekļus. Tādējādi būtu iespējams palielināt skrīninga biežumu sievietēm ar lielāku risku. Šāda pieeja palīdz cilvēkiem pieņemt informētus lēmumus par savu veselību."

Savukārt profesore Amanda Spērdla (Amanda Spurdle) no Medicīnas pētījumu institūta QIMR Berghofer izklāstīja sanāksmju priekšrocības: "Mēs pārstāvam trīs konsorcijus, kas izveidojušies viens no otra. Šīs lielās sanāksmes ir svarīgas, lai veicinātu klātienes diskusijas mūsu dalībnieku starpā, tādējādi sekmējot jaunu sadarbību veidošanos un iespēju jaunajiem pētniekiem sastapt savus nākamos mentorus. Neraugoties uz ceļošanas sarežģījumiem, jo īpaši kopš Covid-19 pandēmijas, iespēja satikties kafijas pauzēs, pusdienās un vakariņās ir nenovērtējama."

"Konsorcijs ENIGMA sniedz informāciju, kas nepieciešama tiešai riska un pacientu pārvaldībai. Mēs esam daudz paveikuši, cenšoties standartizēt terminoloģiju, lai klīnicisti varētu ērti izmantot mūsu pētījumos iegūto informāciju un nodot to saviem pacientiem saprotamā veidā. Mūsu konsorcijam ir ļoti cieša sadarbība ar tīmekļa vietni BRCA Exchange, kurā darbojas pacientu iesaistīšanas grupa, kas palīdz mums novērtēt, kā tiek sniegta informācija," minēja prof. Spērdla, uzsverot pētījumu nozīmīgumu plašākai sabiedrībai.

RSU notiekošā sanāksme parāda starptautiskās sadarbības būtisko nozīmi vēža pētniecībā, veicinot labāku izpratni par krūts un olnīcu vēzi, tā profilaksi un ārstēšanu.