RSU pētnieki aktualizē ChatGPT izmantošanu zobārstniecības pētījumu rakstīšanā
Cik bieži zobārstniecības nozares zinātniskajās publikācijās autori izmanto ChatGPT? Uz šo jautājumu atbild RSU Zobu terapijas un mutes veselības katedras vadošo pētnieku jaunākā publikācija.
Pētījumā, kuru vadīja asoc. prof. Serhio Urive (Sergio Uribe) un doc. Ilze Maldupa, tika analizēti gandrīz 300 000 publikāciju kopsavilkumi, kas publicēti no 2018. līdz 2024. gadam. Izmantojot bibliometrisko pieeju, pētnieki identificēja noteiktus signālvārdus, kas saistīti ar ChatGPT radīto saturu. Rezultāti liecina, ka gandrīz 10 daļa publikāciju satur šos specifiskos vārdus, un tas norāda uz ievērojamu mākslīgā intelekta pielietojumu zinātnisko pētījumu ziņojumu rakstīšanas procesā. Daži vārdi ir parādīti attēlā (ar pārtraukto līniju atzīmēts ChatGPT ieviešanas datums).
Galvenie secinājumi
- Kopš ChatGPT darbības sākuma visbūtiskāk palielinājās vārda delve lietojums – tā biežums palielinājās 17 reižu
- Arī citi vārdu (piemēram, transformative, realm un revolutionize) lietošana kļuvusi ievērojami biežāka, kas liecina par pārmaiņām zobārstniecības pētniecības ziņojumos lietotajā valodā
- Lai apstiprinātu savus secinājumus, pētnieki kā negatīvo kontroli izmantoja tādus zobārstniecībai specifiskus terminus kā periodontal un caries, bet kā pozitīvu kontroli – COVID. Rezultāti liecināja par stabilu negatīvās kontroles lietojumu un paredzamo ar COVID saistīto terminu pieaugumu un kritumu COVID pandēmijas laikā, tādējādi apstiprinot metodikas uzticamību
"Ģeneratīvo mākslīgā intelekta rīku – piemēram, ChatGPT – parādīšanās mainīs publicēšanās ainu zobārstniecības zinātnes nozarē. Agrāk publikāciju sagatavošana bija izaicinājums, bet tagad tā vairs nav, tādēļ zinātniskā progresa novērtēšanai, visticamāk, jāpāriet no koncentrēšanās tikai uz izolētu publikāciju kā pētījuma rezultātu vērtēšanu uz visa pētniecības procesa reģistrēšanu un vērtēšanu. Tā varētu nodrošināt atvērtās zinātnes principus, vispirms reģistrējot pētījuma protokolu, tad publicējot datu kopu, kas ļautu izvērtēt rezultātu ticamību un atkārtojamību, un tikai kā pēdējais posms būtu recenzēta publikācija. Šādai atvērtās zinātnes praksei ir arī izšķiroša nozīme, lai novērstu dezinformācijas un viltus ziņu izplatīšanos, kā bija novērojams COVID-19 pandēmijas laikā, un lai atjaunotu un vairotu sabiedrības uzticību zinātnei," komentē asoc. prof. S. Urive. "Ģeneratīvais mākslīgais intelekts sniedz milzīgu iespēju veicināt atvērtās zinātnes praksi. Piemēram, Rīgas Stradiņa universitāte bija viena no pirmajām universitātēm, kuras izveidoja atvērto datu repozitoriju, kur RSU pētnieki publicē savus datus, tā ievērojot atvērtās zinātnes principus. Turklāt ģeneratīvais mākslīgais intelekts var palīdzēt mazināt plaisu starp pētniekiem un sabiedrību, atvieglojot publikāciju rakstīšanu, izmantojot mazāk zinātnisku žargonu vai pievienojot viegli lasāmus kopsavilkumus, ko sapratīs plašāka sabiedrība."
Zinātnieki aicina turpināt pētījumus par ģeneratīvā mākslīgā intelekta globālo ietekmi uz publicēšanās sistēmu un mudina akadēmisko sabiedrību iesaistīties diskusijās par šo rīku ētisku izmantošanu.
Publikācijas avots
- Uribe, S. E., Maldupa, I., 2024. gads. ChatGPT izmantošanas novērtēšana zobārstniecības pētniecības publikācijās. Journal of Dentistry. 149, https://doi.org/10.1016/j.jdent.2024.105275
