Vai tiešām "viss normāli"? Ņikita Bezborodovs par pusaudžu emocionālajām un uzvedības grūtībām

Linda Rozenbaha, RSU Sabiedrisko attiecību nodaļa, speciāli Delfi.lv
Pirmavots: Delfi.lv

Meitenes emocionālās grūtības vairāk pārdzīvo iekšēji, zēni emocijas biežāk vērš uz āru. Tādēļ meitenes vairāk cieš pašas, no zēnu uzvedības – citi. Tomēr, izrādās, kļūstot vecākiem, jauniešu uzvedības grūtību izplatība abiem dzimumiem izlīdzinās. Tas ir viens no secinājumiem Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas doktora, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (Bērnu slimnīca) Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra vadītāja, bērnu psihiatra Ņikitas Bezborodova šovasar aizstāvētajā promocijas darbā.

Foto: Shutterstock

Ko varam secināt no izzinātā, un kāpēc svarīgi pēc iespējas agrāk pamanīt pusaudžu emocionālās un uzvedības grūtības?

Vispirms – par kādām grūtībām īsti runājam? Katrs pusaudzis taču piedzīvo sava veida emocionālās grūtības, pārdzīvojumus, "vētras"...

Psihiatrs tam pilnībā piekrīt:

"Visiem pusaudžiem ir kaut kādas emocionālās vai uzvedības grūtības, un lielākai daļai tās ir vidēji izteiktas. Bet ir daļa jauniešu, kuriem to ir ievērojami vairāk, nekā vidēji vecumposmam raksturīgi.

Man kā pētniekam, protams, balstoties teorijā, bija jāpieņem lēmums, no kuras robežas anketēšanas rezultātos secinu, ka jaunietim ir izteiktas emocionālās vai uzvedības grūtības."

Vienā no pētījuma daļām Ņikita Bezborodovs analizēja ļoti lielu datubāzi, starptautiska 2017./2018. gada pētījuma Health behaviour of school children datus par Latvijas pusaudžiem (pētījumā kopumā piedalījušies pusaudži no 44 valstīm Eiropā, Centrālāzijā un Kanādā). No Latvijas tajā nejaušināti piedalījušies ap 4500 pusaudžu, tādēļ šie dati labi atspoguļo vispārējo situāciju valstī.

Pārdzīvojumi, vērsti uz iekšu vai āru

Pusaudži izvaicāti par dažādiem veselības paradumiem, kā arī par emocionālām un uzvedības grūtībām. Izmantota populāra Lielbritānijā slavena bērnu psihiatra Roberta Gudmena anketa ar 25 jautājumiem par noskaņojumu, satraukumu, attiecībām ar vienaudžiem u. c.

"Ir jautājumi, kas šķietami liecina par ko citu, bet patiesībā ļauj noskaidrot emocionālo stāvokli.

Piemēram, apgalvojums "Man bieži sāp galva, vēders vai ir slikta dūša". Šādi simptomi pusaudžiem bieži var būt emocionālo grūtību dēļ. Vai – apgalvojums "Es bieži dīdos, grozos..." ļauj noskaidrot grūtības saistībā ar hiperaktivitāti. "Mani bieži vaino melošanā vai krāpšanā" – tiek skatīts pie uzvedības grūtībām," skaidro bērnu psihiatrs.

Viņš piebilst, ka uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) nav psihiska slimība, bet viens no cilvēka smadzeņu attīstības variantiem, un tas tiešā veidā nav saistīts ar uzvedības grūtībām, taču bērniem ar UDHS ir grūtāk bremzēt, kontrolēt dažādus impulsus.

Un – ja ir šādas grūtības, cilvēkam ir lielāka varbūtība, ka, saskaroties ar distresu, tas drīzāk izpaudīsies uz āru. "Tādēļ ir ļoti cieša korelācija tiem bērniem un jauniešiem, kam ir UDHS, ar uzvedības grūtībām," viņš saka.

"Pētījuma rezultāti liecina, ka 9,3 % Latvijas pusaudžu vecumā no 11 līdz 15 gadiem ir būtiskas emocionālās problēmas, bet 6,4 % ir būtiskas uzvedības problēmas.

Zēniem emocionālās problēmas ir retāk sastopamas nekā meitenēm, un tās samazinās, viņiem kļūstot vecākiem. Savukārt meitenēm emocionālās problēmas ar vecumu (13–15 gadu vecumā) krasi pieaug. 15 gadu vecumā emocionālās grūtības meitenēm attiecībā pret zēniem ir trīs pret viens. Savukārt uzvedības problēmas 11 gadus veciem zēniem ir biežāk sastopamas nekā meitenēm, bet, kļūstot vecākiem, uzvedības grūtību izplatība starp dzimumiem izlīdzinās," stāsta medicīnas doktors Ņikita Bezborodovs.

Lasīt visu rakstu portālā Delfi.lv