Omīte ar gaļas āmuriņu

Mēs visi izkopjam savas dīvainības. Mana pazīstama omīte vienmēr labprāt laiku pavadīja mežā ogojot un sēņojot, bet uz vecumu radi sāka norādīt, ka varbūt tas nav droši... Galvenokārt jau viņi domāja par omītes veselību, bet nu arī mežs, kurā viņa sēņoja bija visai publisks un daudziem atpūtniekiem no Rīgas tā bija iemīļota vieta, kur brīvdienās doties garākā pastaigā. Attiecīgi, starp lietām no kurām mežā baidīties tika nereti pieminēti arī citi cilvēki. Bet nu omīte nebija tik viegli nobiedējama un nedz vecums, nedz meža publiskums viņu nebiedēja... tomēr viņa nolēma turpmāk rūpīgāk gatavoties saviem sēņošanas gājieniem. Tā nu tas noveda, ka viņa sāka iet mežā groziņā turot gaļas āmuriņu un esot pilnīgi pārliecināta, ka risku gadījumā viņa no uzbrucējiem atgaiņāsies ar šo "ieroci". Ģimenes joks, par kuru es nezinu, cik tas bija patiess, stāstīja, ka vienīgais cilvēks, no kā viņa sēņojot bija sabijusies un izvilkusi šo āmuriņu bija viņas pašas vīrs. Ieejot mežā viņi, lai viens otram netraucētu, bija pašķīrušies. Tad kādā brīdī omīte ierauga, ka kaut kāds aizomīgs tips viņai pa priekšu tupus kaut kur bīdās. Viņa esot nobijusies un tikai vēlāk sapratusi, ka tas viņas līdzgājējs.