Pārlekt uz galveno saturu
Sabiedrības veselība

Alkohola un medikamentu vienlaicīga lietošana rada vairākas veselībai bīstamas sekas. Tiek atzīts, ka riskantie alkohola lietotāji ir pakļauti lielākam neatbilstošas bezrecepšu un ārsta izrakstīto medikamentu lietošanas riskam. Kāda ir reālā situācija Latvijā?

Autors: Mārtiņš Zvackis, Mg.sc.sal.,
RSU Sabiedrības veselības institūta docētājs

zvackis_raksts_05122024.png

Foto: depositphotos.com

Latvijā vērojams augsts iedzīvotāju īpatsvars, kas pēdējā mēneša laikā riskanti lietojuši alkoholu – 20,6 %. Savukārt dati par medikamentu lietošanas paradumiem liecina, ka 31 % iedzīvotāju pēdējās nedēļas laikā lietojuši medikamentus pret galvassāpēm, 33,2 % – medikamentus pret citām sāpēm, 15,5 % – nomierinošos līdzekļus, bet 4,6 % – antidepresantus. Šādus secinājumus aprakstīju savā maģistra darbā, analizējot datus no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) koordinētā Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma datubāzes (SPKC ziņojumā šīs saistības rezultāti nav aprakstīti).

Kas ir riskanta alkohola lietošana un cik plaši tā ir izplatīta

Lai gan riskanta alkohola lietošana ir viens no visbiežāk pētītajiem alkohola lietošanas veidiem, pētniecībā joprojām nav vērojams vienots terminoloģijas lietojums. Lai raksturotu riskantu alkohola lietošanu, šajā pētījumā tika izmantota Pasaules Veselības organizācijas (PVO) definīcija.

PVO riskantu alkohola lietošanu definē kā vismaz reizi mēnesī vienā iedzeršanas epizodē izdzertus 60 un vairāk gramu absolūtā alkohola. 60 gramiem absolūtā alkohola atbilst ~200 ml degvīna (piecas degvīna glāzītes), ~1500 ml gaišā alus (trīs kausi/ 500 ml pudeles), ~600 ml vīna (četras vīna glāzes), ~750 ml dzirkstošā vīna (piecas vīna glāzes) u. c.

Analizējot 2835 respondentu datus, tika noskaidrots, ka pēdējā mēneša laikā vīrieši riskanti lietojuši alkoholu biežāk nekā sievietes, attiecīgi 35,1 % un 9,5 %. Dzimuma atšķirības riskantas alkohola lietošanas izplatībā tiek skaidrotas ar fizioloģiskiem, kultūras un sociālajiem faktoriem. Piemēram, vairākās kultūrās alkohola lietošana tiek atzīta par sociāli pieņemamu rīcību vīriešiem, nevis sievietēm. Šo faktoru pastiprina kultūrā valdošā dzimumu loma, kur vīriešu tiesības tiek vairāk cienītas nekā sieviešu.

Lai gan medikamentu lietošanas paradumi kopā abiem dzimumiem neatšķīrās starp riskantiem alkohola lietotājiem un tiem, kas riskanti alkoholu nelieto, datu analīze dzimuma grupās atklāja interesantus un būtiskus rezultātus. Sievietēm ar riskantas alkohola lietošanas paradumiem ir divas reizes lielākas izredzes lietot medikamentus pret galvassāpēm un nomierinošos līdzekļus un pusotras reizes lielākas izredzes lietot medikamentus pret citām sāpēm, salīdzinot ar sievietēm bez riskantas alkohola lietošanas paradumiem. Vīriešiem šādi rezultāti netika novēroti. Savukārt antidepresantu lietošanas izredzes atkarībā no riskantas alkohola lietošanas neatšķīrās nedz vīriešiem, nedz sievietēm.