RSU Studējošo pašpārvalde kā studenta palīgs, draugs un padomdevējs

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studējošajiem tāpat kā visai mūsu sabiedrībai šis ir sarežģīts pārmaiņu laiks, kurā katram jāspēj pielāgot savas ikdienas aktivitātes šodienas prasībām un iespējām. RSU Studējošo pašpārvalde (SP) aktīvi turpina pārstāvēt studējošo intereses un kopumā palīdzēt studiju procesā. Par to arī liecina nesen veiksmīgi notikušais SP pavasara akadēmiskais seminārs.

Kādi ir jūsu uzdevumi studējošo pašpārvaldē?

Esmu akadēmiskā virziena vadītāja un kopā ar vietnieci Sintiju Sovani ikdienā sadarbojamies ar studējošo pārstāvjiem, studiju gadu vecākajiem un fakultāšu domniekiem, lai kopīgi risinātu studentiem nozīmīgus jautājumus, kas skar studiju procesa visplašāko spektru. Piemēram, tiekamies ar katedru vadītājiem, docētājiem, pārrunājam aktualitātes studiju kursos vai nepieciešamos uzlabojumus. Tiekamies ar dekāniem un pārrunājam, piemēram, kā konkrēti studiju kursi ir pielāgojušies attālinātam studiju procesam, kā tiek mainīti eksāmenu norises veidi, kādi ir studējošo ierosinājumi konkrētiem uzlabojumiem.

Mēs arī organizējam izglītojošus seminārus studējošajiem, iesaistāmies dažādu ar studiju procesu saistītu dokumentu pilnveidošanā un cenšamies sagatavot informatīvus materiālus par aktualitātēm studiju procesā.

Kas ir tas spēks, kurš rosina aktīvi darboties Studējošo pašpārvaldē, jo tas nav obligāti, to var nedarīt, un it kā vairāk laika var atlicināt studijām vai kam citam, varbūt izklaidējošākam?

Lielākoties tā ir iespēja iesaistīties dažādu kopējo procesu uzlabošanā, palīdzēt citiem studējošajiem, atrasties informācijas centrā un izteikt studējošo viedokli, kā arī rūpēties, lai tas tiktu uzklausīts. Tieši iespēja pārstāvēt ne tikai sevi, bet arī pārējos studējošos ir spēcīgākā motivācija darboties Studējošo pašpārvaldē. Jebkurā studiju procesā – gan klātienē, gan attālināti – parādās nepilnības, kuras var risināt, un mēs to darām. Ja studējošie zina pie kā var vērsties un kas uzklausa, tad risinājums tiek atrasts daudz efektīvāk.

Kā jūs raksturotu attālinātās mācības, kā jūs tās izjūtat?

Sākotnēji bija daudz grūtāk, jo bija jāatrod motivācija pašam saplānot savu laiku, vairāk apgūt patstāvīgi un aktīvi meklēt papildus informāciju. Ir studiju kursi, kurus apgūt ir vieglāk, ir kursi, kuri prasa lielāku ieguldījumu, nekā tad, ja tie būtu norisinājušies klātienē. Teorētiskajās nodarbībās ļoti labi var iegūt visu nepieciešamo informāciju gan e-studijās, gan papildus literatūrā. Bažas, protams, ir par praktiskajām nodarbībām un prakses norisi.

Varat nosaukt kādu studiju kursu, kas ir spējis veiksmīgi pārkārtoties un būtu pozitīvs piemērs?

No attālinātajiem studiju kursiem es kā Medicīnas fakultātes studente minētu klīnisko farmakoloģiju. Tas ir labs piemērs, kā nodarbības notiek platformā Zoom, kurā mēs individuāli ar docētāju varam pārrunāt neskaidrības un diskutēt par  aktuāliem jautājumiem. Drīzumā mums norisināsies arī pats pirmais pārbaudījums attālinātā formātā. Bija arī studiju kursi, par kuru norisi, sasniedzamajiem rezultātiem un pārbaudījuma veidu nebija uzreiz pieejama informācija, un tā ir nepilnīga arī šobrīd.

Attālinātajā studiju procesā, manuprāt, vissvarīgākā ir informācijas apmaiņa un komunikācija ar docētājiem, lai būtu pieejama un saprotama visa nepieciešamā informācija par attiecīgā studiju kursa norisi, par sagaidāmo pārbaudījumu un kā tas tiks realizēts, kādas platformas vai programmas tiks izmantotas! Jāņem vērā, ka ir nepieciešama savlaicīga informācija no docētājiem, no studiju kursu vadītājiem, lai studējošie arī novērtētu, vai ir nepieciešams kāds tehniskais papildu aprīkojums.

Studējošo pašpārvaldes paveikto atspoguļo arī nesen notikušais pavasara akadēmiskais seminārs. Kā tas izdevās? Studējošajiem interesēja jūsu piedāvājums?

Jāsaka, ka apmeklētība bija laba – attālināti piedalījās vairāk nekā 60 cilvēku. Katrai lekcijai bija sava saite internetā un ikviens interesents varēja semināra laikā pievienoties lekcijai, kura visvairāk uzrunāja. Manuprāt, pirmā lekcija par efektīvu laika plānošanu bija īpaši noderīga studējošajiem šajā attālināto studiju laikā. Par to liecina arī fakts, ka tā bija visapmeklētākā, lai gan bija pati pirmā agrā sestdienas rītā. Studijas attālinātajā vidē ir būtisks izaicinājums jebkuram studējošajam, tas prasa papildus patstāvīgo darbu, kas iekļauj arī laika plānošanu. Pēdējā lekcija par akadēmisko godīgumu bija vairāk praktiska, un semināra dalībnieki varēja iesaistīties studējošo portretu vizualizācijā, kā varētu izskatīties akadēmiski godīgais studējošais, kādi ir ieguvumi, un attiecīgi kā varētu izskatīties akadēmiski negodīgais studējošais. Semināra dalībnieki varēja novērtēt dažādus pārkāpumu veidus pēc to smaguma un sniegt savu pienesumu akadēmiskā godīguma politikas izveidē.

Kā salīdzināt klātienes un tiešsaistes seminārus, ņemot vērā informācijas ieguves formu?

Klātienes seminārā ir ierobežots dalībnieku skaits, parasti 40–50 cilvēku. Tiešsaistes seminārā lielākai mērķa auditorijai var piedāvāt dažādas lekcijas. Klātienes seminārā ir rūpīgi jāsadala jaunie studējošie un pieredzējušie, lai katram iegūtā informācija būtu noderīga. Savukārt tiešsaistes seminārā ir iespēja veidot lekcijas vai grupu darbus paralēli konkrētai mērķa auditorijai. Mēs aptaujājam studējošos ar anketu palīdzību, tās apkopojam un tad, balstoties uz iegūto informāciju, izsūtām saites uz attiecīgajām lekcijām, aicinot piedalīties seminārā. Piemēram, ja studējošais ir bijis kādā citā Studējošo pašpārvaldes organizētājā seminārā, piemēram, rudens akadēmiskajā seminārā, tad pievienojam pieredzējušajiem un otrreiz nestāstām pašus pamatus. Protams, katrs studējošais pats var izlemt, kurā lekcijā piedalīties.

Uz ko jūs aicinātu studentus, ko novēlētu?

Es novēlētu turpināt motivēt sevi un efektīvi plānot savu laiku. Ja rodas kādi jautājumi vai neskaidrības par studiju procesu, tad noteikti novēlētu nebaidīties jautāt un sazināties gan ar docētāju, kas ir atbildīgs par attiecīgo studiju kursu, gan ar Studējošo pašpārvaldi, lai kopīgi meklētu atbildes.