RSU pētnieku izstrādātā metode ļauj "ieraudzīt" muskuļu pārslodzi
Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta (DDVVI) pētnieki kopš 2013. gada realizē projektu "Modernu diagnostikas un izpētes metožu izstrāde nanodaļiņu un ergonomisko faktoru radītajiem riskiem darba vietās", kurā radīta jauna muskuļu noslodzes diagnostikas metode, kas ļauj laicīgi noteikt muskuļu, cīpslu un saišu pārslodzi un novērst audu iekaisumus un bojājumus, kas laika gaitā var ievērojami samazināt darbaspējas un izraisīt invaliditāti.
"Ja darbs tiek veikts neērtā pozā vai paredz vienveidīgas atkārtotas kustības, piemēram, strādājot ar smagiem instrumentiem, kā arī tad, ja darba paņēmieni nav ergonomiski pareizi un darbs ir pārāk smags, daļa muskuļu strādā ar pārmērīgi lielu slodzi. Ar laiku tas var izraisīt nopietnas veselības problēmas, tāpēc ir tik svarīgi savlaicīgi pamanīt sākotnējo muskuļu pārslodzi, lai uzlabotu vai mainītu darba apstākļus," stāsta projekta zinātniskais vadītājs, DDVVI direktors Ivars Vanadziņš.
Metode ir izstrādāta tādēļ, lai būtu vieglāk novērtēt darba vietas ergonomiku. Pārslogoto ķermeņa daļu vizualizācija ļauj noteikt, vai ergonomikas uzlabojumi darba vietā bijuši efektīvi. Ar šo metodi ir iespējams testēt darba instrumentus un darba vietas iekārtojumu (vai ir ērti, vai nerada papildu slodzi). Turklāt testēt var gan gatavus izstrādājumus, gan to prototipus vēl modelēšanas posmā.
Jaunās metodes pamatā ir infrasarkanā termogrāfija jeb termovīzija – virsmas temperatūras mērīšana no attāluma, nesaskaroties ar pašu priekšmetu vai ķermeni. Metode tiek plaši izmantota dažādās nozarēs. Piemēram, medicīnā to izmanto virspusēji izvietoto iekaisuma perēkļu, audzēju vai apasiņošanas traucējumu diagnosticēšanā. Pēdējā laikā infrasarkano termogrāfiju sākuši izmantot arī sporta medicīnā, lai noteiktu, kuri muskuļi treniņā ir bijuši pārslogoti.
Tā kā veicot aktīvu darbu, muskuļi patērē daudz enerģijas un rada siltumu, turklāt paplašinās muskuļu asinsvadi, veicinot asinsriti, noslogotajā ķermeņa daļā pieaug temperatūra. Turpretī sēdoša un mazkustīga darba laikā muskuļi ražo daudz mazāk siltuma. Šajā gadījumā galvenokārt darbojas tie muskuļi, kuri uztur darba pozu. Jo ilgāks laiks tiek pavadīts mazkustīgi, jo vairāk ķermenis atdziest, īpaši tajās ķermeņa daļās, kuras ir tālāk no sirds.
Mazkustīga darba ietekme uz rokas temperatūru (attēlā pa kreisi – darba dienas sākumā rokas ādas temperatūra ir augstāka; attēlā pa labi – pēc trīs stundu nepārtraukta darba ar datorpeli pirkstu temperatūra ir gandrīz tāda pati kā apkārtējās vides temperatūra).
"Pat mūsdienu medicīna ne vienmēr spēj diagnosticēt sākotnējo audu pārslodzi, kamēr nav lielu bojājumu. Turklāt to atpazīt ir ļoti grūti vai pat neiespējami. Tāpēc lieliski noder digitālās infrasarkanās termogrāfijas metode, jo tā balstīta uz organismā notiekošajiem fizioloģiskajiem procesiem un ļauj ieraudzīt pat nelielu muskuļu pārslodzi darba laikā," skaidro I. Vanadziņš.
RSU pētnieki par jauno metodi un tās lietošanas iespējām regulāri informē darba devējus un darba aizsardzības speciālistus konferencēs un institūta organizētajos izglītojošajos semināros. Notiek arī institūta sadarbība ar mēbeļu dizaineri, kas jauno metodi plāno izmantot, izstrādājot mēbeļu dizainu.
Papildu informācijai:
