NBS psihologi vērtēs personību ar Latvijā radītu viedierīci

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieku vairāku gadu sadarbības rezultātā ir izveidota viedierīce, kas ir daļa no jaunās datorizētās indivīda personības novērtēšanas sistēmas. Izmantojot ierīci, ērtāk un efektīvāk varēs veikt karavīru psiholoģisko testēšanu. Aprunājāmies ar projekta līderi, neirologu un RSU Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra vadītāju Aināru Stepenu (attēlā).

Psihologiem, tāpat kā citiem speciālistiem,  ir vajadzīgi dažādi palīginstrumenti, lai kvalitatīvi veiktu savu darbu. Ja mēs to salīdzinātu ar mediķu darbu, tad, piemēram, ārstam ir nepieciešams elektrokardiogrāfs un rentgens, lai varētu precīzi noteikt diagnozi un pieņemt lēmumus par ārstēšanu. Instrumenti, kas parasti ir psihologu rīcībā, ir dažāda veida psiholoģiskie testi: intelekta, uzmanības un citi. Ir arī personības novērtēšanas testi, ar ko vērtēt dažādus personības aspektus.

Aizsākums viedierīcei psihologiem meklējams 2013. gadā, kad notika diskusija starp RSU un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) psihologiem. Tika secināts, ka Latvijas psihologiem pietrūkst klīniska personības novērtēšanas instrumenta. Precīzāk – tāds eksistē, bet ir sarežģīts un dārgs, lai to pielāgotu Latvijas kultūrvidei. Līdz ar to tobrīd Latvijā psihologiem nebija legāli pieejams neviens instruments klīniskai personības novērtēšanai.

"Tajā pašā gadā notika diskusija – vai izvēlēties starptautisku instrumentu un to pielāgot Latvijas kultūrvidei, vai pašu spēkiem veidot jaunu. Secinājām, ka mums ir pietiekama kompetence un izpratne par testa veidošanu, lai radītu modernu klīnisku personības testu pašiem," atceras neirologs un RSU Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra vadītājs Ainārs Stepens, kurš uzņēmās projekta līdera lomu.

Valsts pētījumu programmas Biomedicīna ietvaros RSU pētnieku komanda sāka darbu pie Latvijas klīniskā personības testa izstrādes. Programmas laikā tests tika izstrādāts ciešā sadarbībā ar NBS psihologiem. Viņi bija pirmie, kuri izteica konkrētu vajadzību no gala lietotāja puses. Kad tests bija gandrīz pabeigts, kopā ar RTU tika strādāts pie tālākajiem soļiem produkta attīstībā.

"Šis bija viens no pirmajiem grantiem, ko līdzfinansēja Aizsardzības ministrija (AM) pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes.  Abas augstskolas un AM projektu finansēja vienlīdzīgās daļās, lai testu pārceltu digitālā platformā un papildinātu ar sensoriem, kas to padarītu vēl precīzāku. Trīs gadu laikā strādājām pie individualizētas, datorizētas personības novērtēšanas sistēmas (DPNS) izgatavošanas," stāsta A. Stepens.

Gudra ierīce gatava

DPNS ir atsevišķa viedierīce, kurā ir integrēts Latvijas klīniskais personības tests (LKPT). Ierīce ir papildināta ar lēmuma pieņemšanas un reakcijas laika analīzi, un uz pogām izdarītā spiediena analīzi. Tas nozīmē, ka, atbildot uz testa jautājumiem, var izmērīt, ar kādu spēku nospiež pogu. "Gan izstrādes, gan pētījuma laikā mēs mēģinājām saprast, vai no tā, ka mēs mērīsim šos divus parametrus, būs kāds papildus labums. Viedierīces tagad reģistrē papildfunkciju parametrus, un turpmākajos pētījumos mēs centīsimies noskaidrot to reālo klīnisko vērtību. Sākotnējo datu analīze rāda, ka sensoru dati nodrošina vērtību papildinformāciju noteiktu personības iezīmju diagnostikā," atklāj A. Stepens.

Ar LKPT palīdzību psihologs var precīzāk identificēt dažādas patoloģiskas personības iezīmes, piemēram, depresiju, trauksmi, posttraumatisko stresu. Šobrīd NBS rīcībā ir nodoti gatavi instrumenti, kas, neatkarīgi no interneta pārklājuma, ir spējīgi darboties gan Latvijā, gan misijās ārzemēs. Psihologs var veikt karavīru personības novērtēšanu, lūdzot aizpildīt testu. Tas var svārstīties no 40 minūtēm līdz pusotrai stundai. Testā ir 322 apgalvojumi, kuriem ir četras atbilžu iespējas. Testa rezultātu interpretē psihologi. Zinātniski ir apstiprināts, ka tests sniedz nepieciešamo informāciju par indivīda personības iezīmēm. LKPT var izmantot psihologi visās nozarēs.

"Pašlaik kopā ar RSU Tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu norit aktīvs darbs ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu instrumenta komercializācijā. Saviem spēkiem esam uzsākuši latviešu valodas versijas komercializāciju, bet ar LIAA atbalstu strādājam pie krievu valodas versijas izstrādes un potenciālās komercializēšanas krievu valodas tirgos," saka A. Stepens.

Raksts sākotnēji publicēts inovāciju un tehnoloģiju vietnē "Labs of Latvia"