Atklājēja un piesardzīgā optimiste Maija Dambrova neļauj nogalināt spožās idejas

Maija Dambrova ir farmakoloģe, kas veic pētījumus farmaceitiskajā farmakoloģijā. Asociētā profesore, kas vada disertācijas un lasa lekcijas ne tikai Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātē. Latvijas zinātniece, kas par augstāko punktu zinātnē uzskata atklājuma brīdi. Vidusskolu viņa pabeigusi ar zelta medaļu, prot ieraudzīt lietas citā leņķī un Čūskas gadu uzskata par farmaceitu veiksmes gadu. Maija Dambrova runā un jokojas daudz, taču ir paveikusi un dara vēl vairāk.

​

Farmakoloģija ir plaša zinātņu nozare. Ko tieši jūs darāt?

Sāksim ar to, ka man ir ļoti starpdisciplināra izglītība. Pēc pamatizglītības esmu ķīmiķe, maģistra grāds man ir bioloģijā, zinātņu doktors – farmaceitiskajās biozinātnēs. Farmaceitiskā farmakoloģija ir praktiskā zinātne, kas koncentrējas uz farmācijas firmu interešu jautājumu risināšanu. Mēs ņemam vērā vietējo ražotāju vajadzības un sadarbojamies ar ārzemju firmām. Tie pārsvarā ir klīnikā esošu un jaunu zāļu mehānismu pētījumi.

Fantastikas grāmatās itin bieži tiek aprakstīta tālā nākotne, kad visas problēmas varēs atrisināt, tikai iedzerot konkrētu tabletīti. Pat ēst un dzert nevajadzēs. Kāda, pēc jūsu domām, būs nākotne?

Es gribētu cerēt, ka nākotnē cilvēka domāšana mainīsies – ka tablete nav glābējs. Jābūt dzīvesveidam, kas nenoved līdz tabletei. Prieks, ka mūsdienās arvien biežāk tā arī notiek. Tas ir jautājums par kultūru un fizisko kultūru. No otras puses, slimības ir un būs. Turklāt ir sācies personalizētās medicīnas uzvaras gājiens. Un, kad būs lielāka skaidrība, kā mēs atšķiramies cits no cita, tad ārstēšana būs daudz mērķtiecīgāka. Nav noslēpums, ka visi pašlaik dzer vidējo tableti, kas vienam ir par maz, otram – stipri par daudz. Atklājumi personalizētajā medicīnā novērsīs lieku un nevajadzīgu zāļu lietošanu.

Jūs esat gulbeniete un pabeigusi Gulbenes 1. vidusskolu. Studijas pēc vidusskolas Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē bija apzināta vai nejauša izvēle?

Tā kā skolu pabeidzu ar zelta medaļu, tajā laikā bija jākārto viens eksāmens. Man šķiet, ka visi bija nolēmuši, ka es būšu mediķe, taču es izvēlējos ķīmiju, nevarot izvēlēties starp medicīnu, fiziku, matemātiku un bioloģiju. Starp citu, es zinu vairākus farmaceitus, kam ir interesējusi ķīmija un medicīna un kas izvēlējušies kaut ko tam pa vidu – farmāciju.

Par ko jūs gribējāt kļūt bērnībā?

Pirmā doma laikam bija par skolotāju. Varbūt tāpēc, ka es mācījos vienlīdz labi visus mācību priekšmetus.

Skolas laikā vasarās vācu ārstniecības augus. Desmitiem kilogramu. Tajā laikā tā bija peļņa, taču varbūt ķīmiju pēc vidusskolas izvēlējos tieši tāpēc, ka gribēju zināt vairāk par augiem. Piemēram, kāpēc temperatūra krītas, kad iedzer konkrēto zāļu tēju.

Jūs esat studējusi Zviedrijā, Somijā, Šveicē. Jums ir vairākas augstākās izglītības. Pēdējais ir 2004. gadā iegūtais maģistra diploms biznesa administrācijā. Kas ir jūsu dzinulis?

Atbilde ir ļoti vienkārša. Kad kļuvu par laboratorijas vadītāju un sāku vadīt projektus, sapratu, ka bez ekonomiskajām zināšanām ir grūti. Man gribas saprast, uz ko ir balstītas naudas plūsmas. Tas dod spēju runāt ar finanšu nodaļas cilvēkiem vienā valodā un saprast, kā tās lietas veidojas. Tā ir vērtīga skola. Manuprāt, zinātnē pašlaik arī ir liela biznesa administrācija, kas ne ar ko īpaši no kādas firmas vai SIA neatšķiras. Šīs zināšanas palīdz cīnīties arī zinātnes lauciņā.

Jūs lasāt lekcijas ne tikai RSU, bet arī Rīgas Tehniskajā universitātē un Latvijas Universitātē, kā arī esat disertāciju vadītāja. Kas ir būtiskākais, ko gribat iemācīt studentam?

Es bieži to atkārtoju lekcijās un saku, vadot maģistra darbus un disertācijas, ka tas visticamāk nebūs Nobela prēmijas darbs, taču tajā ir jābūt racionālajam kodolam un tam jābeidzas ar secinājumu, kurš nebija formulēts, pirms šis darbs tika sākts. Kaut tas būtu nepaplašināts teikums, taču tam ir jābūt kam jaunam. Nevis atkārtot, nokopēt, pārkombinēt, bet atrast jauno, saprast un padarīt to saprotamu citiem. Tad ir gandarījums un tas atklājuma brīdis, kas, manuprāt, ir augstākais punkts zinātnē.

Kas jūs esat vairāk – zinātniece vai asociētā profesore?

Tas ir cieši saistīts. Ikdiena man, protams, ir zinātne. Taču studenti no tā tikai iegūst, ka es paralēli zinātnei lasu lekcijas un vadu disertācijas. Vairāki farmācijas zinātņu doktori, sadarbojoties Rīgas Stradiņa universitātei un Latvijas Organiskās sintēzes institūtam, ir izstrādājuši savu zinātnisko darbu. Tas ir mūsdienīgi. Tas dod iespēju piekļūt labākai aparatūrai, iekļauties zinātnieku kolektīvā, kas aktīvi publicējas un zina, kas ir patents un kas ir šī ar zāļu pētniecību saistītā zinātne – farmakoloģija.

Savukārt man tā ir iespēja būt akadēmiskajā izglītības vidē. Es redzu un iepazīstu studentus, viņi – mani. Aktīvākiem studentiem, kam ir vēlme kaut ko darīt zinātnē, esmu saikne vai taciņa uz pētniecības iestādi.

No šīs sadarbības iegūst abas puses. Institūts var novērtēt un noskatīt iespējamos jaunos darbiniekus, savukārt universitātei labi, ka lekcijas lasa tie, kas ir aktīvajā zinātnē un pašlaik atklāj un dara lietas, par kurām nākotnē rakstīs grāmatās.

2009. gadā jūs kopā ar citiem zinātniekiem atklājāt jaunu kardioprotektīvu vielu, kas ir 40 reizes aktīvāka par Latvijas visvairāk eksportēto medikamentu – mildronātu, 2010. gadā noskaidrojāt enzīma (gamma-butirobetaīna hidroksilāzes) trīsdimensionālo struktūru, kas ļaus izstrādāt jaunas kardioprotektīvas darbības zāļu vielas. Tā ir tikai daļa no sasniegtā zinātnē. Ar ko saistīti jūsu pašreizējie pētījumi Latvijas Organiskās sintēzes institūta Medicīniskās ķīmijas nodaļas Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijā?

Konkrēti par to, ko mēs pašlaik darām, stāstīt jums nedrīkstu, lai pēc tam nebūtu problēmas ar patenta piešķiršanu. Varu tikai pateikt, ka visi sasniegumi, kas bijuši līdz šim, bija teorētiskajā zinātnē, tagad tas virzās uz priekšu praktiskajā jomā.

Pieļauju, ka jums ir bijusi izvēles iespēja veidot savu karjeru ārpus Latvijas. Kāpēc esat šeit un ko nozīmē būt zinātniecei Latvijā?

Es esmu strādājusi ārzemēs. Taču, kad atgriezos Latvijā, tā nebija automātiska izvēle. Pirms desmit gadiem situācija bija vēl nestabilāka.

Pašlaik jauniem un varošiem cilvēkiem Latvijā ir daudz iespēju. Modernā aparatūra, kas šeit ir iepirkta un uz kuru Eiropā būtu rindā jāstāv, ir vieglāk pieejama. Protams, šeit ir problēmas, taču ir vieglāk sadarboties starpnozaru cilvēkiem, un ātri var atrast kontaktus, lai taisītu interesantus projektus.

Tā kā pašlaik ir pieejams internets, manuprāt, ir vienalga, kur tu atrodies. Galvenais, lai tev ir pieeja starptautiskajām datu bāzēm. Protams, Latvijā problēma ir finansiālā nedrošība, turklāt naudas varētu būt vairāk. Es katru dienu ar to cīnos, lai mūsu zinātniskā kolektīva materiālais stāvoklis nenogalinātu spožās idejas.

Taču jāatceras, ka neatkarīgi no tā, kāda ir finanšu situācija Latvijas zinātnē, pasaules zinātne iet uz priekšu straujiem soļiem. Vai nu mēs esam tajā plūsmā, vai arī stāvam malā un uz to tikai noskatāmies.

Zinātne ir radīšana, tāpat kā māksla. Kas jums vajadzīgs, lai radītu?

Es nemāku pateikt... Ir tāda grāmata par bitīti Maiju, kur tas nāk kā saules stars. To nevari ne nopelnīt, ne prognozēt. Protams, bez darba nekas nenotiek. Ja tu neko nedarīsi, tad nekas nenotiks. Ir jābūt zināmam rezultātu klāstam, kas ļauj kaut ko ieraudzīt.

Ko jūs ieteiktu tiem, kas pašlaik ir izvēles priekšā – studēt vai ne, kur un ko?

Augstākā izglītība ir pamats visam. Tā ļauj labāk orientēties un padara cilvēku drošāku jebkurā dzīves situācijā. Augstākā izglītība pārnestā nozīmē palīdz sakārtot plauktiņus. Katrā ziņa jābūt ļoti atbildīgam, pieņemot lēmumu par studijām. Ja ir šaubas, labāk uz kādu laiku doties kādā apmaiņas programmā vai paceļot.

Pagājušajā nedēļā mūžībā aizgāja izcilais latviešu dzejnieks Imants Ziedonis. Viņš vēl nesen esot teicis: "Dzīve ir prieks!". Vai jūs tam varētu piekrist?

Zīmīgi, bet esmu dzimusi vienā dienā ar Imantu Ziedoni – 3. maijā – un skolas eksāmenā rakstīju sacerējumu par Imanta Ziedoņa dzeju. Jā, dzīve ir prieks. Esmu piesardzīgā optimiste, kas cer, ka viss izdosies, bet vienlaikus paturu prātā alternatīvas iespējas konkrētās situācijas risināšanai. Brīžos, kad, kā Astrīdas Lindgrēnas palaidnīgajam Emīlam iešaujas prātā ideja, kad saproti, – ir!, aizmirstu par problēmām. Prieks ir no atklāšanas procesa, un jo lielāks tas ir, ja tiek radīts kas jauns un tiek sakārtots gabaliņš pasaules zināšanu lauciņā. Turklāt prieks jāmāk saskatīt. Dabā, dzejā, cilvēkos un zinātnē.

Daži fakti par Maiju Dambrovu

• Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes asociētā profesore.
• Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja.
• Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle.
• Farmācijas doktora grāds iegūts Upsalas Universitātē Zviedrijā.
• Vairāk nekā 50 ziņojumi starptautiskajās konferencēs, 62 raksti starptautiskos žurnālos, 10 populārzinātniskie raksti.
• Viena no 15 starptautisko patentu līdzautoriem.
• Saņēmusi vairākus nozīmīgus apbalvojumus.
• Valodu zināšanas: latviešu – dzimtā; angļu, zviedru un krievu – tekoši.