RSU doktorante pēta karavīru traumu saistību ar militāro apavu lietošanas paradumiem un pēdu uzbūves īpatnībām
Cilvēkam pēdas ir gluži kā mājai pamati – ja tie būs švaki, māja šķobīsies, saka Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra pētniece un tehniskā ortopēde Darja Ņesteroviča, kura savulaik, strādājot klīnikā, novērojusi, ka pacientiem karavīriem ir līdzīga rakstura pārslodzes traumas. Lai gan karavīri ir plaši pētīta populācija, atbildi uz šo jautājumu viņa akadēmiskajā literatūrā nav atradusi, tāpēc pati ķērusies pie pētniecības.
Izstrādājot doktora darbu, viņa pēta kāju pārslodzes traumu biežumu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīru vidū un analizē to saistību ar militāro apavu lietošanas paradumiem un pēdu uzbūves īpatnībām. Darjas veikums, kas ir daļa no plašāka starptautiskā pētījuma par muskuloskeletālo traumu mazināšanu NATO dalībvalstu bruņotajos spēkos, paspējis piesaistīt nozares uzmanību, nupat iegūstot Aizsardzības industrijas Gada balvu izglītībā un pētniecībā.
Muskuloskeletālais traumatisms ir galvenais medicīniskās nespējas un pāragras demobilizācijas cēlonis militārpersonām miera laikā. Sakiet, kāda veida traumas tās ir?
Te ir runa par visa veida ikdienas pārslodzes traumām, kas skar rumpi, rokas un kājas. Traumas apakšējās ekstremitātēs, sākot no gūžas uz leju, kas ir mana pētnieciskā darba uzmanības centrā, veido ap 70 % no visām karavīru muskuloskeletālajām traumām.
Ikvienas NATO dalībvalsts bruņoto spēku medicīnas dienestā šī ir aktuāla tēma, jo muskuloskeletālās traumas mazina karavīra darba spējas un prasa papildu budžeta līdzekļus.
Tāpēc kopā ar pētniekiem no ASV, Beļģijas, Kanādas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Slovēnijas, Spānijas un Vācijas veicam zinātniski pētniecisko darbu projektā Reducing Musculoskeletal Injuries, kura iznākums būs praktiski ieteikumi šāda veida traumatisma mazināšanai.
Pētījumā notiek vienota pārslodzes traumu sastopamības, riska faktoru un profilaktisko pasākumu lietderības analīze, bet mans pienesums ir konkrēti aprēķini par pēdu un apakšstilbu traumatismu, militāro apavu ietekmes izpēte, kā arī detalizēta gaitas biomehānisko faktoru analīze NBS Sauszemes spēkos. Latvijā šāds pētījums tiek veikts pirmo reizi, un ceru, ka tā aizsāks medicīniski argumentētu diskusiju par karavīriem piemērojamajām fiziskajām slodzēm un militāro apavu izvēles stratēģijām, piemēram, plānojot iepirkumus.
Pētīt karavīrus – tas ir viegli vai grūti?
Karavīri ir samērā slēgta un nepieejama populācija. Lai pētnieks piekļūtu karavīram, nepieciešami daudzu līmeņu saskaņojumi, tātad pētniecība prasa ļoti skrupulozu plānošanu. Vienlaikus mana pieredze liecina – kolīdz pētnieks karavīram piekļūst, viss aiziet kā pa diedziņu, jo karavīri ir ļoti precīzi, izdarīgi un ieinteresēti saglabāt un uzlabot savu veselību. Kā jau skarbie puiši, viņiem ne vienmēr patīk runāt par savām problēmām, reizēm viņi tās pat maskē, taču, kad saprot, ka viss runātais, kā saka, paliek kabinetā, kļūst ļoti ieinteresēti, kā atrisināt vienu vai otru funkcionālo traucējumu.
Pats process nav sāpīgs – RSU Rehabilitācijas katedras un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas kopīgi izveidotajā Gaitas laboratorijā veicu podometrijas izmeklējumus, kas sastāv no staigāšanas pa spiedienjūtīgu paklāju gan basām kājām, gan zābakos. Kopumā esmu ieguvusi datus no 227 Sauszemes spēku karavīriem viņu ikgadējās medicīniskās apskates laikā, savukārt 66 karavīrus esmu pakļāvusi funkcionālai analīzei.
Manā pētījumā iesaistīto karavīru vidējais izdienas ilgums ir astoņi gadi, kas nozīmē, ka zināmas traumas ir jau iegūtas. Ikdienas slodze dienestā ir liela, savā ziņā karavīrus var salīdzināt ar augstas klases sportistiem. Ķermenis ir jāuztur labā formā, tikai karavīrs, atšķirībā no sportistiem, neprogresē vienā noteiktā virzienā, tam jābūt vispārēji sagatavotam.
No kurienes jums interese par karavīriem?
[Smejas.] Viss sākās nejauši, kad Veselības centrā 4 pie manis ik pārnedēļu uz vizīti ieradās kāds karavīrs ar līdzīgām traumām pēdās un apakšstilbos – plantāro fascītu, mediālu tibiālo stresa sindromu, stresa lūzumiem u. c.
Karavīri ir plaši pētīta populācija, bet tieši par pārslodzes traumām saistībā ar militāro apavu izmantošanu es akadēmiskajā literatūrā atbildes neatradu. Tātad jāpēta pašai, jo man patīk praktiskās darbības, piemēram, konkrētu medikamentu vai ortozes lietošanu, zinātniski pamatot.
Labi sakrita arī tas, ka 2017. gada nogalē RSU nodibināja Militārās medicīnas pētījumu un studiju centru, kura uzmanības centrā visdažādākajos leņķos ir karavīrs. No neiroloģiskā skatpunkta patlaban aktīvu pētniecību centrā veic tā vadītājs neirologs Ainārs Stepens, depresijas aspektu pēta RSU profesors, ārsts psihiatrs Māris Taube, no pēctraumu infekciju viedokļa – ārsts internists Kārlis Rācenis, bet es skatu pārslodzes traumas pēdās un apakšstilbos.
Gan doktorantūras izlaidums, gan promocijas darba aizstāvēšana jums vēl priekšā, taču kādus secinājumus jau patlaban var ieskicēt?
Patlaban esmu fāzē, kas līdzinās detektīva darbam, – ir zināms, kas tiek meklēts, taču kopbilde vēl nav saskatāma un pie pamatojuma netieku, kamēr nav "savilkta" statistika. Datu analīzei nav viegli saņemties, tā prasa daudz pacietības. Lai izmērītu leņķus un izanalizētu viena karavīra gaitas video, man nepieciešama aptuveni pusstunda. Līdz šim, analizējot apavu valkāšanas komfortu, ir iezīmējusies tendence – karavīriem ir problēmas ar apavu izmēra izvēli.
Tik vienkārši!
Tas nemaz nav tik vienkārši.
Cilvēki neprot izvēlēties savai pēdai piemērotus apavus, kas ir liela problēma visā populācijā. Strādājot klīnikā, to redzu visu laiku – apavi ir par īsu, par šauru.Retāk pēdai rodas problēma no tā, ka apavi ir par lielu.
Pētot karavīrus, uzmanības centrā, protams, ir šņorzābaki, kam funkcijas ir ļoti līdzīgas neatkarīgi no firmas. Līdz ar to mana darba rezultāti būs viegli izmantojami citu valstu bruņotajos spēkos.
Līdz šim novērojams arī tas, ka karavīri mēdz nepievērst uzmanību tādam šķietamam sīkumam kā pēdu ādas stāvoklis, taču nereti tieši hroniska tulzna vai papēžu plaisāšana ir pirmais signāls, ka ar pēdu kopumā kaut kas nav kārtībā.
Tulzna pēc marša ir saprotama, taču hroniska tulzna var liecināt par pārslodzi, kas var novest pie stresa lūzuma, kas karavīram liks “izkrist” no dienesta uz pāris mēnešiem. Šāda lūzuma novēršana ir lielisks ieguvums visiem. Analizējot karavīru gaitu, patlaban veidoju traumu riska profilu, lai iezīmētu, kuram jāpievērš lielāka uzmanība ikgadējās apskates laikā.
Būtu lieliski, ja pie šiem pašiem karavīriem es kā pētniece varētu atgriezties pēc gadiem pieciem, desmit. Kohortas pētījums, kur viena un tā pati grupa tiek skatīta ilgākā laika posmā, ir mans sapnis! Savulaik, kad strādāju Slimību profilakses un kontroles centra datu reģistrā, iemācījos navigēt statistikā. Kopš tā laika izpratu azartu, ko slēpj pētniecība, – mani fascinē, kā dati "savelkas" kopā vienā galaktikā!
Starp citu, kuri ir izplatītākie veidi, kā visi Latvijas iedzīvotāji kaitē savām kājām un pēdām?
Pēdas cilvēkam ir tāpat kā pamati mājai. Pēda pirmā saskaras ar atbalsta virsmu – ja tā saskaras pareizi, tad trieciens tiek absorbēts. Ja nepareizi – tas atbalsojas mugurkaulā, kas ilgtermiņā sāk sāpēt. Tāpēc apavu izvēlei ir ļoti liela nozīme, un es jau minēju, ka nepareiza apavu izvēle ir ļoti izplatīta. Cilvēki nēsā šaurus un neērtu apavus, jo patīk, kā tie izskatās. Tas Latvijā, starp citu, raksturīgs arī vīriešiem. Sportisti parasti ir prātīgāki attiecībā uz apavu izvēli, jo kājas ir viņu darbarīks.
Apavi ļoti ietekmē to, kā pēda kustas. Eiropa staigājusi apavos jau gadsimtiem, un pēdas no tā paliek arvien lielākas un slinkākas. Tās nepieciešams stiprināt ar vingrojumiem, jogu, zumbu – faktiski jebko, kas nav sēdēšana birojā vai automašīnā.
Vēl ļoti būtiski ir sekot pēdu ādas un nagu stāvoklim. Saplaisājuši papēži, varžacis, kārpas, sēnītes ir problēmas, kas jārisina, pirms tās sāk ievērojami traucēt. Diemžēl Latvijā cilvēki bieži pie speciālista nāk pārāk vēlu, kad problēmas novēršanai jau nepieciešama multiprofesionāla komanda – ne tikai tehniskais ortopēds, bet arī dermatologs, podologs, ķirurgs un fizioterapeits.
Darjas Ņesterovičas CV īsumā
- 2009. – 2013. studijas RSU bakalaura studiju programmā Ortozēšana, protezēšana
- 2013. – 2015. studijas RSU maģistra studiju programmā Sabiedrības veselība
- 2017. – pašlaik studijas doktora studiju programmā Medicīna
