Jan Amos Komenský University Prague
Kā notika studiju plāna sagatavošana?
Kad pirmo reizi tikāmies ar Erasmus+ koordinatoru, iepazināmies ar citiem studentiem, mums pastāstīja svarīgāko par Čehiju un dzīvošanu tajā. Šī iepazīšanās tikšanās ilga apmēram 3 stundas. Lielāko daļu no dzirdētā mēs jau zinājām, toties uzzinājām par studiju procesu: kurās dienās viss notiks, cikos un kurās telpās jābūt, u.c.
Pēc tikšanās e-pastos saņēmām dokumentus un informāciju par visos profesijas kursos veicamajiem uzdevumiem. Šie kursi tika organizēti kā pašapmācības jeb patstāvīgā darba kursi ar individuālām konsultācijām nepieciešamības gadījumā. Par konsultācijām vajadzēja vienoties individuāli ar pasniedzējiem.
Kā tiek organizēts mācību process? Apraksti atšķirīgo mācību procesā!
Man nepatika tas, kā tika organizēts studiju process. Klātienē mums notika tikai valodu kursi: angļu un čehu. Lekcijas bija tikai reizi nedēļā, mums uzdeva mājasdarbus. Ar to viss bija kārtībā.
Bet biju domājusi, ka patstāvīgā darba kursi notiks nedaudz citādāk. Likās, ka no pasniedzējiem saņemsim kādas prezentācijas vai materiālus un ka tā iegūsim kādas unikālas zināšanas vai pasniedzēja vadību, un ka redzēsim, kā strādā pasniedzēji Čehijā. Bet beigās, katrā studiju kursā saņēmām literatūras sarakstu un paveicamo darbu sarakstu:
- izlasīt vienu grāmatu, kas atbilst studiju kursa tēmai, un uzrakstīt par to recenziju uz vismaz 10 lappusēm;
- izvēlēties jebkuru tēmu, kas atbilst studiju kursam, un uzrakstīt eseju uz 10-15 lappusēm, ar ievadu, teorijas daļu, praktisko daļu un secinājumiem.
Tā ka beigās sanāca vienkārši lasīt grāmatas un no universitātes pasniedzējiem neko jaunu neuzzinājām.
Kādi bija dzīvošanas apstākļi?
Dzīvokli meklēju kopā ar kursa biedreni, par ko beigās ļoti priecājāmies. Dzīvokli atradām ar mākleri, kas palīdz Erasmus+ studentiem sazināties ar dzīvokļu īpašniekiem, kas piedāvā īrēt dzīvokļus bez visādām ķīlām. Samaksa par mākleru palīdzību bija divreiz zemāka nekā citām aģentūrām. Mēs dzīvojām vēsturiskā ēkā pašā Prāgas centrā uz Vāclava laukuma. Gandrīz vecpilsētā. 2 minūšu gājiena attālumā no tramvaja pieturas vai metro. 4 pieturu brauciena attālumā no universitātes. Dzīvoklis bija jaunas, tikko remontēts, ar augstiem griestiem, lielu, gaišu virtuve, 4 istabām, jo bija plānots, ka vēlāk kopā ar mums dzīvos vēl 4 meitenes. Kad atbraucām, dzīvoklī jau bija viss nepieciešams, mums neko nevajadzēja pirkt papildus, par to jau bija parūpējies atbildīgs cilvēks, kas arī satika mūs autoostā un palīdzēja atvest visas mantas. Cena bija ļoti izdevīga, jo kopmītnēs, kur būtu tikai viena gulta, jādzīvo ar citiem studentiem, tualete ir tikai viena uz visu stāvu, virtuve – uz visu ēku, maksātu tikai par 60 eiro mazāk.
Vai piešķirtā stipendija bija pietiekama dzīvošanas izmaksu segšanai?
Jā. Tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc izvēlējos Čehiju, jo, piemēram, Beļģijā ar stipendiju nevarētu izdzīvot. Sanāk, ka mēnesī bija apmēram 500 eiro, no kuriem 300 gāja par dzīvokli, palika 200 uz pārtiku, mobiliem sakariem un transporta biļetēm, sporta zāli. Internets un komunālie maksājumi bija iekļauti dzīvokļa cenā. Tā kā lekcijas notika tikai divas reizes nedēļā, bija daudz brīvā laika, lai kaut kur dotos kopā ar jaunajiem draugiem – tātad arī daudz tērējām un ar tiem 200 eiro nepietika, bet tā bija jau ir paša izvēle. Ja mazāk apmeklētu visādu pasākumu, tad, iespējams, 200 būtu pietiekami.
Ieteikumi, padomi citiem studentiem, kas dosies mobilitātē uz šo pilsētu?
Man ir vairāki ieteikumi studentiem, kas dosies uz Prāgu:
- pievērsiet uzmanību, lai universitāte pieteiktos lekcijām, nevis attālinātajam patstāvīgajam darbam! Jo, kad nav konkrēta grafika, mācības sanāk atlikt uz rītdienu un doties pastaigāties, apskatīt Prāgu. Ja katra diena aizpildīta ar lekcijām, pirmkārt, vairāk iemācītos jaunu un, otrkārt, iztērētu mazāk naudas. Es biju patiešām iedvesmota mācīties, gribēju uzzināt ko jaunu, klausīties lekcijas, salīdzināt tās ar RSU, bet sanāca, ka pie pasniedzējiem mācījos tikai svešvalodas. Tās nodarbības man ļoti patika, viss notika ļoti draudzīgā, radošā atmosfērā, pasniedzēji sarunājas ar mums kā ar draugiem. Žēl, ka to bija tik maz;
- meklējiet dzīvokli paši, jo pārsvarā kopmītnes ir vecas, nav remontētas! Tikai vajag pameklēt un tad varēsiet atrast tik pat lielisku vietu, kā es. Vēl ļoti daudz ir aģentūru, kur par pirmo mēnesi prasa trīskārtēju ikmēneša maksu, jo viena trešdaļa ir kā samaksa par aģentūras pakalpojumiem un otra – kā ķīla gadījumam, ja kaut kas tiks sabojāts dzīvoklī. Sanāk, ka par pirmo mēnesi prasa ap 1000 eiro, kas ir ļoti daudz. Ja labi meklē, var atrast gan pietiekami lētu un ērtu variantu;
- noteikti no paša sākuma izveidojiet sev studentu etalonu! Uz trim mēnešiem etalons maksāja ap 16 eiro un tajā ietilpst visi transportu veidi, kā arī funikulieri. Mobilie sakari ir diezgan dārgi, tāpēc, ja jums ir pieejams internets ārzemēs, iespējams, izdevīgāk būs palikt ar Latvijas savienojumu. Piemēram, es maksāju 20 eiro par bezmaksas zvaniem un īsziņām un 5GB interneta, kas bija pats svarīgākais. Bezlimita tarifa studentiem viņiem nav;
- ja dzīvosiet pašā Prāgas centrā, labāk braukt iepirkties uz lielveikaliem, kas atrodas citos rajonos, tālāk no centra, jo tajos cenas būs zemākas. Pašā centrā cenas ir orientētas vairāk uz tūristiem un daudz kur ir manāmi augstākas.
Visjaukākā atmiņa/piedzīvojums no Erasmus pieredzes
Diemžēl, pandēmijas dēļ pilnvērtīgu dzīvi Čehijā varēju baudīt tikai mēnesi, bet vienalga es varu teikt, ka tas bija viens no laimīgākiem, ja ne pats laimīgais mēnesis manā dzīvē. Visus piedzīvojumus ar kursabiedriem organizējam paši, jo universitāte nepiedāvāja nekādus pasākumus vai ekskursijas, kas ļoti apbēdināja, jo es, piemēram, dzirdēju, ka Erasmus+ mobilitātē universitātes parasti palīdz iepazīties ar jauno valsti.
Visjaukākās atmiņas bija saistītas ar laika pavadīšanu kopā ar jauniem draugiem – jebkuras mūsu tikšanas bija pilnas ar pozitīvām emocijām un pieredzi. Kopā mēs ļoti daudz pastaigājamies, jo Prāga ir ļoti skaista pilsēta, tai no visām pusēm apkārt ir kalni, no kuriem paveras burvīgs skats jebkurā dienas laikā.
Kopā ar kursabiedriem mēs apmeklējām vairākas vēsturiskas vietas, dažādus muzejus, bijām lielākajā Prāgas bibliotēkā, bijām kinoteātrī, boulingā, spēlējām biljardu, kopā gatavojām picas, skatījāmies filmas. Ja tomēr vajadzētu nosaukt vienu, pati spilgtāko pieredzi, tad tās būtu dienas, kad visi kopā gājām spēlēt badmintonu. No sākuma mēs bijām tikai 8. Un mēs 2-3 stundas, 2 pret 2 spēlējām badmintonu. Puiši no Vācijas spēlēja ļoti labi, un mēs ar Tas ļoti palīdzēja no sākuma mums visiem pierast pie citam pie cita. Ja sākumā kāds vēl kautrējās sarunāties ar citiem, tad spēlējot nebija laika domāt par visādām bailēm, katrs uzvedas atklāti, parādīja, kāds viņš ir un vienkārši baudīja procesu.
Visvērtīgākā atziņa/mācība
Nedrīkst baidīties no jauniem izaicinājumiem un pieredzes. Visticamāk, viss no kā tu baidies vai ko esi iztēlojies, nekad nenotiks realitātē. Cilvēki pārāk bieži atsākas no tik interesantām lietām, jo vienkārši baidās un atrod aizbildinājumus, par ko man tiesām žēl. Kad vēl braukt uz citu valsti, ja ne tagad, kad esi jauns un brīvs. Tas ir laiks mācīties, kļūdīties un iegūt jaunus draugus. Pēc šīs pieredzes esmu kļuvusi daudz pašpārliecinātāka, man nostiprinājies savs viedoklis, kuru es varu izteikt neatkarīgi no citu cilvēku nostājas, es esmu atvērtāka pret jaunumiem savā dzīvē. Varu teikt, ka tādas izmaiņas patiešām padara mani laimīgāku. Tagad es zinu, ka spēju patstāvīgi dzīvot citā valstī, varu viegli komunicēt ar svešiem cilvēkiem. Un tas, laikam, bija vislielākais šī brauciena atklājums – es varu brīvi un pilnvērtīgi sarunāties ar cilvēkiem, kurus redzu pirmo reizi. Es varu atrast kopējo valodu un sarunu tēmas ar cilvēkiem, ar kuriem man nav gandrīz nekā kopēja. Un ir lieki baidīties no kļūdām vai ka pateiksi ko muļķīgu, jo citi cilvēki ir tādi paši kā tu. Viņi dzīvo citās valstīs, viņiem nedaudz atšķiras dzīves apstākļi un dzīvesveids, bet viņi tāpat ir tādi paši kā tu un tavi draugi. Viņi arī vēlas būt laimīgi, veiksmīgi absolvēt universitāti un atrast savu sapņu darbu. Viņi tāpat kautrējas un no kaut kā baidās.
Mana svarīgāka atziņa ir nebaidīties iepazīties ar cilvēkiem, jo mums visiem ir līdzīgas vēlmes un bailes. Nevienam nav mērķa tevi kritizēt un atcerēties visas tavas kļūdas. Tā apziņa var palīdzēt iegūt jaunus draugus, kļūt laimīgākam. Tas taču arī ir galvenais dzīves mērķis – dzīvot to laimīgi.
