Vēsture

Laikposms no 2002. līdz 2016. gadam ienesa jaunas vēsmas arhitektoniski vecajā un dižajā anatomikumā. Ir lietas, kas dabiski ieviesušās RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta (AAI) dzīvē un, reizēm pat netradicionālas būdamas, kļuvušas par institūta ikdienu.

Viena no tādām ir kontaktu atjaunošana ar zviedru profesora Gastona Bakmaņa radiniekiem – profesors tika aicināts uz Latviju 1920. gadā un piemēroja anatomikumu topošo mediķu vajadzībām. No trim brāļiem – Gastona, Eižena un Čārlza Pjēra – bērni bija tikai Pjēram, kurš tāpat kā brāļi bija aizrāvies ar Latviju un, žurnālista gaitās iedams, daudz rakstīja par to. Viņa meita Kristīne un viņas bērni un mazbērni turpina Bakmaņu dzimtu Zviedrijā. AAI direktorei izdevās sameklēt Zviedrijas pilsētā Upsalā dzīvojošo Kristīni Bakmani, kas kopā ar mazmeitu Annu Bakmani Kleinu 2003. gadā ieradās uz starptautisko konferenci, kas bija veltīta profesora G. Bakmaņa 120. dzimšanas dienai. No tā laika AAI direktora kabinetu rotā eļļas krāsās gleznots G. Bakmaņa jaunības portrets un oriģināldiploms par zinātniskā grāda iegūšanu, kuru parakstījis Zviedrijas karalis Gustavs V.

Otrs lielais paveiktais darbs ir Pateicības dievkalpojumu ieviešana un mūžīgās atdusas vietas izveidošana Mārtiņa kapos tiem, kuri sevi novēlējuši mācību un zinātnes mērķiem (attēlā zemāk – piemineklis Mārtiņa kapos).

Pirmais Pateicības dievkalpojums notika 2002. gada 17. jūnijā, kad tika kremēti galvenokārt padomju laikā mirušie. Dievkalpojums notika krematorijā, un tajā piedalījās luterāņu mācītājs Elijs Godiņš, Katoļu baznīcas priesteris Zbigņevs Stankevičs un tēvs Aleksandrs no Latvijas Pareizticīgo baznīcas sinodes. Otrais Pateicības dievkalpojums notika 2012. gada 4. decembrī, kad kremēja deviņu cilvēku mirstīgās atliekas. Dievkalpojums notika anatomikumā, un tajā piedalījās Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas Liepājas bīskaps Pāvils Brūvers, Latvijas Pareizticīgo baznīcas pārstāvis priesteris Jānis Dravants, Katoļu baznīcas bīskaps, Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzes prāvests Andris Kravalis un Baptistu draudžu savienības bīskapa vietnieks, Rīgas Mateja draudzes mācītājs Pēteris Eisāns. 2015. gada 3. jūlijā Rīgas Mārtiņa baznīcā RSU rīkoja Piemiņas brīdi tiem, kuri savus ķermeņus tika ziedojuši zinātnei un medicīnai RSU anatomikumā. Ceremonijā piedalījās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Rīgas Krusta draudzes mācītājs Ivars Jēkabsons, Katoļu baznīcas bīskaps, Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzes prāvests Andris Kravalis, Latvijas Pareizticīgo baznīcas pārstāvis priesteris Jānis Dravants, Baptistu draudžu savienības bīskapa vietnieks mācītājs Edgars Godiņš, RSU akadēmiskais personāls, studenti, interesenti. Pīšļus apbedīja Mārtiņa kapos netālu no Emīla Dārziņa kapavietas. Interesants fakts, ka kapsētas metāla žogs arī nosacīti saistās ar anatomikumu: tā veidošanu finansējis izcilais latviešu izcelsmes inženieris Emīls Gailis no Apvienotās Karalistes, pēckara laika latviešu emigrantu atvase, kā pats sevi sauca – Rīgas, Pārdaugavas zēns. Anatomikumu ar E. Gaiļa kungu saista no viņa kompānijas Leec Ltd. par simbolisku summu iegādātie divi līķu uzglabāšanas skapji. Šādu skapju radīšana padarīja Leec Ltd. ievērojamu Anglijā un lieku reizi atklāja to, cik gaišs var būt latviešu zēna vai vīra un Latvijas patriota prāts!

AAI izkristalizējušos ideju par pieminekļa nepieciešamību atbalstīja universitāte, un kopš 2016. gada pavasara kapavietu Mārtiņa kapos grezno melna ukraiņu granīta piemineklis ar uzrakstu latīniski un latviski:

Requiem aeternam dona eis,
Domine, et lux perpetua luceat eis
Mūžīgu mieru dāvā viņiem, Kungs,
un mūžīga gaisma lai plūst pār tiem!
In perpetuam memoriam
Mūžīgai piemiņai
Rīgas Stradiņa universitāte

Anatomijas un antropoloģijas telpās izvietojies arī institūta muzejs, kas ietver daudzus no Latvijas slimnīcām ziedotos orgānu un audu eksponātus skat. Anatomikuma muzeja sadaļu), kā arī profesoru P. Gērkes, J. Eglīša un I. Liepiņas-Eglītes personīgo mantu kolekciju. Citu vidū atzīmējama neliela mikropreparātu kolekcija, kas ataino, kā mainījusies mikropreparātu veidošana gadsimta laikā, un mikroskopu/ demonstrācijas sistēmu kolekcija, kas aizsākas ar 18. gs. beigās ražotu mikroskopu. Lielu P. Stradiņa un viņa līdzgaitnieku vākto eksponātu kolekciju, kurā ietilpst arī tālaika mēbeles, AAI nodeva profesors J. Gardovskis. Restaurētā kolekcija tika atklāta 2003. gada 31. janvārī, uzsākot AAI anatomijas un embrioloģijas eksponātu muzeja gaitas un kļūstot par saieta un zinātnisko pētījumu vietu RSU medicīnas studentiem.

Anatomikums ir pieredzējis arī ar medicīnu saistītu grāmatu atklāšanas svētkus. 2003. gada 3. decembrī te tika atklāti A. Gailes un A. van Hofas tulkotie Hipokratiskie raksti latviešu valodā, bet K. Arāja grāmatas Latviešu kauli prezentācija notika 2006. gada 3. februārī. Tā paša gada 3. oktobrī tika atzīmēta pirmās latviešu valodā iznākušās M. Pilmanes un G. H. Šūmahera embrioloģijas grāmatas Medicīniskā embrioloģija atklāšana; iepriekšējo grāmatu, P. Gērkes Cilvēka embrioloģiju, laida klajā LPSR ZA izdevniecība pirms 47 gadiem, t. i., 1959. gadā. Pārējo grāmatu iznākšana īpaši nav tikusi atzīmēta, lai gan ikviena no tām ir ielikusi kādu akmentiņu RSU AAI darbinieku darba piemineklī.

Anatomikums ir vieta, kur nāve kalpo dzīvībai, tādēļ tā vienmēr interesējusi sabiedrību. Plaša un veiksmīga izvērtusies RSU AAI sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem, kuras rezultāts ir sabiedrības izpratnes par žēlsirdību izaugsme un tādu cilvēku skaita pieaugums, kuri sevi novēl mācību un zinātnes mērķiem. Aktuālie jautājumi aptvēruši arī antropoloģiju, histoloģiju, embrioloģiju, anatomiju. Vidēji gadā vismaz 10 reizes anatomikuma vārds pavīd plašsaziņas līdzekļos: regulāri intervijas sniedz M. Pilmane, S. Umbraško, arī J. Vētra, Dz. Kažoka. Čaklāko un ieinteresētāko sadarbības partneru vidū ir LTV1, LNT Nedēļas TOP 10, LR2 raidījums Zināmais nezināmajā, TV raidījumi Šeit un tagad un Bez tabu, žurnāli Santa, Ilustrētā Zinātne, Ieva, Veselība, Ievas Veselība, Otkritij gorod, avīzes Vesti segodņa un Vinogradnaja loza, Kristīgais Radio, RSU studentu medijs Skaļāk!. Īpaši sirsnīga sadarbība izveidojusies ar Medicus Bonus redakciju (galvenā redaktore – Līga Ribkinska, redaktore – Aija Kažoka), un mīļš anatomikumam ir arī Latvijas Ārsts un Latvijas Ārstu biedrība (tās priekšsēdētājs – Pēteris Apinis).

AAI ir zinātniskais institūts, kurš neatkarīgi no akadēmiskajām struktūrvienībām piesaista arī pētniekus. Kopš 2002. gada anatomikumam vienmēr bijuši piesaistīti pētnieki, kas vienlaikus bija arī izcilas personības: Dr. habil. biol. Nora Švinka (09.05.1936.–04.04.2010.), Dr. med. Ludmila Eņģele, Irina Paegle, Dr. med. vet. Anda Valdovska, Dr. med. vet. Inese Zītare (30.11.1943.–10.03.2015.) un Dr. med. Olafs Volrāts.

Absolūta RSU AAI prioritāte ir Baltijas morfologu kopīgo zinātnisko konferenču atjaunošana pēc Baltijas valstu brīvības atgūšanas. Pirmā šāda zinātniskā konference tika aizvadīta anatomikumā 2003. gada decembrī. To apmeklēja 24 ārzemju kolēģi. Kopš tā laika notikuši astoņi zinātniskie saieti, no kuriem AAI rīkoja arī IV (2007. gada novembrī) un VII (2013. gada novembrī) Baltijas morfologu zinātnisko konferenci.