Aizsaulē aizgājušo AAI darbinieku piemiņai

Aina Visocka (17.11.1926.–25.06.2006.)

1953–1971 RMI/MF Anatomijas katedras asistente

1972–1979 RMI/MF Anatomijas katedras vecākā pasniedzēja

1980–1998 AML Anatomijas katedras docente

1998–2000 LU Anatomijas un histoloģijas katedras stundu pasniedzēja

Aina Visocka dzimusi 1926. gada 17. novembrī Rīgā. 1946. gadā beigusi 2. pilsētas vidusskolu. Tad iestājās Rīgas Medicīnas institūtā kuru absolvēja 1952. gadā. Pēc absolvēšanas gadu strādā Sarkanā Krustā, bet no 1953. gada Rīgas Medicīnas institūtā.

Docente A. Visocka strādāja normālās anatomijas katedrā sākumā kā asistente, no 1972. gada kā vecākā pasniedzēja, no 1980. gada kā katedras docente. 1962. gadā aizstāvēja disertāciju „Cilvēka spermatiskie gangliji”.

A. Visocka bija pieredzējusi, kvalificēta pasniedzēja. Lasīja normālās anatomijas lekcijas stomatoloģijas fakultātes 1. kursa studentiem augstā zinātniskā līmenī, kā arī vadīja praktiskās nodarbības. Viņa darbojās Latvijas anatomu, histologu un embriologu biedrībā Rīgā.

Mūža nogalē A. Visocka regulāri uzturēja kontaktus ar RSU anatomijas un antropoloģijas institūta kolēģiem, gaidīja ciemos un vienmēr viņai atradās labs vārds, ko bilst kolēģiem…

Rūta Lindberga (23.08.1926.–19.01.2009.)

R. Lindberga dzimusi Rīgā zobārstes Emīlijas un aizsargu aviācijas kapteiņa Jāņa Lindberga ģimenē. Mācības sākusi Rīgas Franču licejā, vēlāk studējusi LVU Bioloģijas fakultātē. Darba gaitas sākusi Rīgas Medicīnas institūtā (vēlāk Latvijas Medicīnas akadēmijā) Anatomijas katedrā sākumā kā laborante , tad asistente un pasniedzēja. No 1987. gada 6. jūlija līdz 2000. gadam Rūta Lindberga bija Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja filiāles Anatomijas muzeja vadītāja. Pēc viņas iniciatīvas Anatomijas muzejs vēlāk ieguva Latvijas anatoma un antropologa profesora Jēkaba Prīmaņa vārdu.

R. Lindbergas iniciatīva bija sarakstei ar ārvalstīs dzīvojošiem ārstiem un bijušajiem LVU pasniedzējiem anatomiem, histologiem un antropologiem-Irmu Liepiņu-Eglīti, Nikolaju Caunu, Pēteri Lapsu u. c. Tā rezultātā no ASV uz Latviju atceļoja mākslinieka un medicīnas grāmatu ilustratora Jāņa Cīruļa gleznas, daļa no tām atrodas muzeja krājumā. 1989. gadā R. Lindbergas vadībā tika sarīkotas Līvu dienas atceroties Latvijā veiktos lībiešu pētījumus. Pagājušā gadsimta 80. gados viņa piedalījās arī anatomijas katedras mācību darbā vadot praktiskās nodarbības studentiem.

Ar Rūtas Lindbergas līdzdalību nodibināta Jēkaba Prīmaņa piemiņas balva par sasniegumiem anatomijā, histoloģijā un antropoloģijā. Arī pati R. Lindberga saņēma šo balvu 2004. gadā par nopelniem Anatomijas muzeja darbā un ievērojamāko anatomu piemiņas saglabāšanā.

Rūtas Lindbergas dzīvesgājums pārtrūka 2009. gada 19. janvārī, un droši varam teikt, ka viņa bija nesavtīga latviešu intelektuālā mantojuma kopēja un neordināra personība.

Ausma Bērziņa (23.10.1925.–07.11.2010.)

1951– beigusi RMI

1953 – RMI Normālās anatomijas katedras docētāja

1955 – anatome, medicīnas zinātņu kandidāte

1971–1993 – RMI/AML Ārstniecības fakultātes I–II kursa prodekāne

1976 – katedrā ievēlēta par docenti

2010 – piešķirts IV pakāpes Triju Zvaigžņu ordenis

Ausma Bērziņa dzimusi 1925. gada 23. oktobrī Suntažu pagastā jaunsaimnieka ģimenē. Pamatskolu beigusi 1940. gadā Suntažos, pēc tam mācījusies Rīgas 3. vidusskolā, kuru ar Zelta medaļu absolvējusi 1946. gadā. Jau vidusskolas gados lolojusi sapni kļūt par mediķi, un tas īstenojies 1951. gadā, ar izcilību beidzot Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti. Tajos gados jaunizveidotajam institūtam trūka pasniedzēju, tādēļ jaunā speciāliste tika atstāta aspirantūrā Normālās anatomijas katedrā, kaut gan viņa pati bija vēlējusies kļūt par ķirurģi. Trīs gadu laikā vajadzēja izstrādāt un aizstāvēt disertāciju, ko arī A. Bērziņa sekmīgi paveica un 1955. gadā ieguva medicīnas zinātņu kandidāta grādu. Jau aspirantūras gados viņai vajadzēja mācīt studentiem anatomiju. Tas nebija viegli, jo vajadzēja arī pašai daudz mācīties, un gadu starpība ar studentiem arī bija pavisam neliela – tikai trīs četri gadi. Labi noderēja studiju gados sabiedriskā darbā gūtā pieredze un rūdījums. Anatomikums Ausmai Bērziņai kļuva par otrajām mājām. 1976. gadā viņa katedrā tika ievēlēta par docenti. Darbs ar studentiem neaprobežojās tikai ar anatomijas pasniegšanu katedrā, viņai tika uzticēti arī prodekānes pienākumi I – II kursā, kurus viņa ar lielu atbildību veica no 1971. līdz 1993. gadam. Docente Ausma Bērziņa savas darbības laikā veikusi zinātniskos pētījumus, kas galvenokārt saistīti ar vēnu sistēmas un perifēriskās nervu sistēmas morfoloģiju. Viņa ir vairāk nekā 50 zinātnisko darbu autore. Par pašaizliedzīgu darbu jaunās mediķu saimes audzināšanā docente Ausma Bērziņa 1985. gadā apbalvota ar LPSR Veselības aizsardzības ministrijas Goda rakstu. Latvijas valdība novērtējusi šīs AAI docētājas mūža darbu, 2010. gadā piešķirot viņai IV pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni.

Genovefa Jēča (18.04.1921.–06.04.2011.)

1973–1990 RMI/LMA Anatomijas katedras vadītāja

1990–1991 RMI/LMA Anatomijas katedras profesore, konsultante

1992–1995 RMI/LMA Anatomijas katedras profesore

Genoveva Jēča dzimusi 1921. gadā 18. aprīlī Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā. Pēc Ziedukalna pamatskolas beigšanas 1936. gadā iestājusies Rēzeknes valsts ģimnāzijā, 1941. gadā iestājusies un 1946. gadā pabeigusi Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultāti, iegūstot ārsta kvalifikāciju.

Darba un zinātniskās gaitas sāktas 1947. gadā Latvijas valsts universitātes medicīnas fakultātes Histoloģijas katedrā, vēlāk tajā pašā gadā pārcelta uz Anatomijas katedru. No 1950. gada 16. decembra visa tālākā darbība aizritējusi Rīgas medicīnas institūta/Latvijas Medicīnas akadēmijas Anatomijas katedrā, sākotnēji strādājot par asistenti, tad 1961. gadā ievēlēta par docenti, 1962. gadā piešķirts docentes akadēmiskais nosaukums. Atbilstoši tā laika likumdošanai 1974. gadā konkursa kārtībā G.Jēča tika apstiprināta par profesori ar profesora amata pienākumu izpildīšanu, bet profesores akadēmiskais nosaukums tika piešķirts 1978, izveidojot atbilstošu štata vietu. gadā. Par katedras vadītāju profesore G.Jēča strādā no 1973. līdz 1990. gadam, pēc tam gadu – par profesori konsultanti, līdz 1995. gadam – par katedras profesori. Sešdesmito gadu nogalē divus gadus viņa ir Vispārējās medicīnas fakultātes prodekāne.

Ikdienā mācību un metodiskais darbs cieši savijies ar zinātniskās pētniecības un sabiedrisko darbu. 1957. gadā aizstāvēta disertācija medicīnas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai, 1970. gadā – iegūts medicīnas zinātņu doktora grāds. Kopējais zinātnisko darbu skaits – vairāk nekā 70, no tiem starptautiski atzītos žurnālos un zinātnisko rakstu krājumos – 10.

Daudz laika un enerģijas profesore veltījusi topošajiem ārstiem ne vien mācību procesā, bet arī studentu zinātniskajā darbībā. Kopš 1975. gada katedrā katru gadu notika konkurss „Labākais anatomiskais preparāts”. Studenti piedalījušies studentu zinātniskajās konferencēs ar referātiem Rīgā, Viļņā, Kauņā, Tartu, Ļeņingradā, Maskavā, Kijevā, Minskā u. c., nereti iegūstot prēmēto 1. un 2. vietu.

Profesores G.Jēčas pedagoģisko, zinātnisko un sabiedrisko darbu atzinīgi novērtēja institūta/akadēmijas vadība, vairākkārtīgi izsakot pateicību par labu tiešo un sabiedrisko darbu. PSRS Veselības aizsardzības ministrija 1975. gadā apbalvojusi ar nozīmīti „Veselības aizsardzības teicamnieks”, Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrija 1981. gadā – ar Goda rakstu, 1986. gadā ar Latvijas PSR Augstākās padomes prezidija lēmumu apbalvota ar medaļu „Darba veterāns”. 1997. gadā kļuvusi par Latvijas ZA emeritēto zinātnieci, 2001. gadā AML Senāts piešķīris Jēkaba Prīmaņa balvu.

Pēc G. Jēčas nāves viņas mazbērni, no kuriem daži arī tika izvēlējušies ārsta ceļu, tika izdevuši atmiņu krājumu, kas veltīts viņu vecmāmiņai - “Anatome augstskolā, zinātnē, dzīvē” (2015. gads).

Ludmila Ņemčenko (09.05.1947.–19.03.2016.)

Ludmila Ņemčenko dzimusi 9.maijā 1947. gadā Rīgā, mirusi 2016. g. 19. martā, apglabāta Jaunciema kapos.

No 1954. gada līdz 1961. gadam Ludmila mācījās Rīgas 10. vidusskolā, turpmāk līdz 1964. gadam mācījās un pabeidza Rīgas 4. Medicīnas skolu. Kopš 1964. gada Ludmila Ņemčenko strādāja par medmāsu Valsts Studentu poliklīnikā Rīgā līdz poliklīnikas likvidācijai 1998. gadam.

1999. gada februārī Ludmila uzsāka darbu LMA (Latvijas Medicīnas akadēmijā), pēc tam, Rīgas Stradiņa universitātē, Anatomijas un Antropoloģijas institūtā, Antropoloģijas laboratorijā. Ludmila ar lielu atbildību un kārtīgi veica jebkuru darbu. Aktīvi piedalījās pētniecisko projektu realizācijā, godprātīgi veica jebkuru uzticēto pienākumu AAI un Antropoloģijas laboratorijas ietvarā. Ludmila bija zinošs speciālists medicīnā un antropoloģijā. Spēja ātri atrast kontaktus gan ar pieaugušajiem, gan arī ar maziem bērniem.

Ludmila Ņemčenko ļoti rūpējās par savu ģimeni, viņai patika sēņot, strādāt dārzā. Viņas dārzu rotāja krāšņas un daudzveidīgas ziedu šķirnes.

Mūžīgā piemiņā saglabāsim Ludmilas smaidu, viņas labestību, darbīgumu.