Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikums

APSTIPRINĀTSRīgas Stradiņa universitātes
Satversmes sapulces
2024. gada 3. septembra sēdē
protokols Nr. 2-SS-1/1/2024

Rīgas Stradiņa universitātes
Akadēmiskās šķīrējtiesas
NOLIKUMS

Izdots saskaņā ar Augstskolu likuma 14. panta 7. punktu un 
Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes
42. un 43. punktu

1. Vispārīgie noteikumi

1.1.    Rīgas Stradiņa universitātes (turpmāk – Universitāte) Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikums (turpmāk – nolikums) nosaka Universitātes Akadēmiskās šķīrējtiesas tiesisko pamatu, kompetenci, darbības noteikumus un lietu izskatīšanas kārtību.

1.2.    Universitātes Akadēmiskā šķīrējtiesa (turpmāk – šķīrējtiesa) ir Universitātē izveidots strīdu risināšanas orgāns – koleģiāla institūcija, kas izskata augstskolas personāla iesniegumus par Universitātes izdoto administratīvo aktu vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu, skata Augstskolu likumā un Universitātes Satversmē noteiktos jautājumus, kā arī veic citas funkcijas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

1.3.    Universitātes šķīrējtiesa Administratīvā procesa likuma izpratnē ir augstāka iestāde, izskatot Universitātes izdotos administratīvos aktus par augstskolas personālu vai izvērtējot Universitātes faktisko rīcību saistībā ar personālu.

2. Šķīrējtiesas izveidošana

2.1.    Šķīrējtiesa darbojas trīs šķīrējtiesnešu sastāvā. Divus no tiem uz trim gadiem ievēl Universitātes Satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus, aizklātā balsošanā ar vienkāršu balsu vairākumu. Šķīrējtiesas sastāvā nedrīkst būt Universitātes administratīvā personāla pārstāvji, ieskaitot rektoru, prorektoru, direktoru (izpilddirektoru), dekānu un citas amatpersonas, kurām ir piešķirtas tiesības izdot administratīvos aktus. Studējošo pārstāvi šķīrējtiesā ievēl Universitātes Studējošo pašpārvalde saskaņā ar tās noteikto kārtību. Līdz jauna studējošo pārstāvja ievēlēšanai, iepriekšējais pārstāvis turpina pildīt savus pienākumus. Universitātes Studējošo pašpārvalde ievēl arī divus rezerves šķīrējtiesnešus, kuri var tikt iesaistīti nolikuma 2.4. un 4.3. punktā noteiktajos gadījumos.

2.2.    Šķīrējtiesnešu kandidatūras, kuras ievēl Universitātes Satversmes sapulce, izvirza ar viņu piekrišanu Universitātes Senāts vai Satversmes sapulces pārstāvji. Ievēlētajiem šķīrējtiesnešiem Universitāte nodrošina atbalstu tiesnešu kvalifikācijas paaugstināšanai. Divi kandidāti, kuri Satversmes sapulces balsojumā ieguvuši visvairāk balsu, tiek uzskatīti par ievēlētiem šķīrējtiesas sastāvā, bet pārējie kandidāti tiek sarindoti saņemto balsu skaita secībā un no tiem trīs rezerves šķīrējtiesneši var tikt iesaistīti nolikuma 2.4. un 4.3. punktā noteiktajos gadījumos. Ja par šķīrējtiesnešu kandidātiem ir nodots vienāds balsu skaits, viņi tiek sarindoti atbilstoši lielākajam kopējam darba stāžam Universitātē.

2.3.    Šķīrējtiesu vai šķīrējtiesnesi var atsaukt pirms šķīrējtiesas pilnvaru termiņa beigām Universitātes Satversmes sapulce pēc Universitātes Senāta vai divu trešdaļu Universitātes Satversmes sapulces dalībnieku pieprasījuma, vai Universitātes Studējošo pašpārvaldes pieprasījuma par studējošo pārstāvja atsaukšanu. Šķīrējtiesnesis uzskatāms par atsauktu, ja par to nobalso klātesošo Universitātes Satversmes sapulces delegātu vairākums.

2.4.    Ja Universitātes Satversmes sapulces ievēlētā šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas pirms Šķīrējtiesas pilnvaru termiņa beigām sakarā ar atsaukšanu, darba tiesisko attiecību izbeigšanu vai citu iemeslu dēļ, Universitātes Senāts uz atlikušo šķīrējtiesas pilnvaru termiņu par šķīrējtiesnesi ar viņa piekrišanu apstiprina nākamo kandidātu atbilstīgi pēdējo šķīrējtiesas vēlēšanu rezultātiem. Tāpat Universitātes Senāts konkrētā lietā apstiprina par šķīrējtiesnesi nākamo kandidātu, ja Universitātes Satversmes sapulces ievēlētais šķīrējtiesnesis sevi ir atstatījis no konkrētas lietas izskatīšanas. Ja šādu kandidātu nav un atlikušo šķīrējtiesnešu skaits ir mazāks par trijiem, Universitātes Senāts atbilstīgi šim nolikumam organizē jaunas šķīrējtiesas vēlēšanas. 

2.5.    Ja no Universitātes tiek eksmatrikulēts studējošo pārstāvis, Universitātes Studējošo pašpārvalde viņa vietā ievēl citu studējošo pārstāvi. Līdz jauna Universitātes Studējošo pašpārvaldes pārstāvja ievēlēšanai šķīrējtiesā, šķrējtiesneša pienākumus pilda Universitātes Studējošo pašpārvaldes ievēlētais rezerves šķīrējtiesnesis.

2.6.    Šķīrējtiesneši, atklāti balsojot, no sava vidus ievēlē šķīrējtiesas priekšsēdētāju, kurš organizē šķīrējtiesas darbu.

2.7.    Ar jaunievēlētās šķīrējtiesas pirmo sēdi izbeidzas iepriekšējās šķīrējtiesas pilnvaras.

3. Šķīrējtiesas darbības principi

3.1.    Šķīrējtiesa savā darbībā ievēro Universitātes Satversmi, Universitātes Satversmes sapulces, Padomes un Senāta lēmumus, šo nolikumu un citus spēkā esošos normatīvos aktus.

3.2.    Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt objektīvam un neatkarīgam, bet iespējamas neobjektivitātes gadījumā pašam sevi ir jāatstata no konkrētās lietas izskatīšanas. Iejaukšanās šķīrējtiesas darbā un šķīrējtiesnešu ietekmēšana nav pieļaujama.

3.3.    Šķīrējtiesa par savu darbību sniedz pārskatu Universitātes Satversmes sapulcei ne retāk kā reizi gadā. Pēc darba devēja iniciatīvas šķīrējtiesnešus no darba var atbrīvot tikai ar Universitātes Satversmes sapulces piekrišanu. 

4. Šķīrējtiesas darbības noteikumi

4.1.    Lietu izskatīšanas kārtību nosaka šis nolikums. Procesuālos jautājumus, kas nav noregulēti šajā nolikumā, izlemj šķīrējtiesa, ievērojot normatīvo aktu noteikumus.

4.2.    Akadēmiskā šķīrējtiesa lietas izskata un lēmumus pieņem koleģiāli. Procesuālās darbības, kas saistītas ar lietas ierosināšanas pamata izvērtēšanu, informācijas pieprasīšanu un citām procesuālajām darbībām, kurās netiek pieņemts gala lēmums, var veikt šķīrējtiesas norīkots šķīrējtiesnesis.

4.3.    Šķīrējtiesnešu atstatīšanas gadījumos, kad tas ir nepieciešams lietas objektīvai izskatīšanai, vai gadījumos, kad šķīrējtiesnesis ir kavēts veikt savus pienākumus, un ir nepietiekams šķīrējtiesnešu skaits, Universitātes Senāts pēc šķīrējtiesas priekšsēdētāja lūguma iekļauj šķīrējtiesas sastāvā ievēlētos šķīrējtiesas locekļu kandidātus (rezerves šķīrējtiesnešus). Uz konkrētas lietas izskatīšanu kandidāti tiek pieaicināti to ievēlēšanas secībā. 

4.4.    Šķīrējtiesa saņemtos iesniegumus pēc būtības izskata triju šķīrējtiesnešu sastāvā tiesību aktu noteiktajā kārtībā. 

4.5.    Lietas šķīrējtiesa izskata valsts valodā. Pēc puses lūguma lietas izskatīšanā var piedalīties tulks. Tulku nodrošina puse, pēc kuras iniciatīvas tiesvedība tiek tulkota citā valodā. Ja iesniegumu iesniedz angļu valodā īstenotas studiju programmas studējošais, tulku nodrošina universitāte pēc studējošā lūguma.

4.6.    Šķīrējtiesa lietas skata mutvārdu vai rakstveida procesā.

4.7.    Šķīrējtiesa atrodas Universitātes centrālajā ēkā Dzirciema ielā 16, Rīgā. Savas sēdes tā notur Universitātes ēkā Kuldīgas ielā 9a, Tiesu izspēļu zālē, bet nepieciešamības gadījumos arī citās telpās. Šķīrējtiesa sēdes var noturēt  attālinātā formā.

4.8.    Šķīrējtiesai vajadzīgo materiāltehnisko nodrošinājumu piešķir un visus ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus sedz Universitāte. Šķīrējtiesas tiesnešiem par darbu tiek noteikta samaksa atbilstoši Universitātē noteiktajai darba samaksas kārtībai. Šķīrējtiesai tiek segti komandējuma izdevumi un cita attaisnota prombūtne, kas saistīta ar šķīrējtiesas darbu.

4.9.    Šķīrējtiesas sēdes protokolē un tehnisko darbu nodrošina Universitātes administrācijas deleģētais pārstāvis, kas nepiedalās šķīrējtiesas lēmumu pieņemšanā. Protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši. Ar pušu piekrišanu šķīrējtiesa var pieņemt lēmumu sēdes ierakstīt citos digitālajos informācijas nesējos. Ja kādai no pusēm, kas piedalās lietā, ir iebildumi pret šķīrējtiesas rīcību, tie ierakstāmi sēdes protokolā.

4.10.    Procesa dokumenti un citi informācijas nesēji, kuros ierakstītas šķīrējtiesas sēdes, tiek arhivēti saskaņā ar spēkā esošo kārtību.

4.11.    Visi lēmumi šķīrējtiesā tiek pieņemti, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu.

4.12.    Šķīrējtiesas sagatavotos nolēmumus un dokumentus nosūta ar Universitātes par lietvedību atbildīgās struktūrvienības starpniecību rakstveidā vai elektroniskā pasta sūtījumā, izmantojot RSU adrešu domēnu „www.rsu.lv”.

5. Lietu izskatīšanas kārtība

5.1.    Šķīrējtiesa izskata lietas pēc personu iesnieguma. Tajā persona norāda:
5.1.1.    strīda puses;
5.1.2.    apstrīdēto lēmumu vai lietas apstākļu faktisko izklāstu;
5.1.3.    prasījumu;
5.1.4.    faktus (dokumentus, digitālos ierakstus utml.), kas pamato prasījumu.

5.2.    Gadījumā, ja apstrīdēšanas iesniegums iesniegts šķīrējtiesā, bet tā izskatīšana nav tās kompetencē, šķīrējtiesa to nodod pēc piekritības vai piederības.

5.3.    Šķīrējtiesa pirms lietas izskatīšanas cenšas panākt pušu samierināšanu. Ja to neizdodas īstenot, šķīrējtiesa uzsāk lietu izskatīšanu pēc būtības.

5.4.    Par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu saprātīgā termiņā rakstveidā paziņo personām, kas piedalās lietā, ne vēlāk kā piecas dienas pirms sēdes.

5.5.    Lai vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrotu lietas patiesos faktiskos apstākļus, šķīrējtiesai ir tiesības pieprasīt no Universitātes institūcijām u. c. personām nepieciešamo informāciju, kā arī pieaicināt juriskonsultu administratīvā procesa nodrošināšanai.

5.6.    Ja lietas nozīmīgu apstākļu nodrošināšanai nepieciešamas speciālas zināšanas, Šķīrējtiesa var pieaicināt ekspertus.

6. Šķīrējtiesas lēmumi un to izpilde

6.1.    Šķīrējtiesas nolēmumi ir saistoši Universitātei, tās personālam un institūcijām.

6.2.    Šķīrējtiesas nolēmumi ir pārsūdzami Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. 

7. Citi jautājumi

7.1.    Šķīrējtiesas lietu pēc nolēmumu izpildes nodod glabāšanai Universitātes arhīvā saskaņā ar Universitātes un arhivēšanu regulējušiem normatīvajiem aktiem.

Satversmes sapulces priekšsēdētāja
I. Grope