Ja pēc traumas vai saslimšanas jāvalkā mīkstā ortoze, palīgā nāk tehniskais ortopēds
Mīkstās ortozes, kas ir ārēji lietojams tehniskais palīglīdzeklis un kas veidots vai pielāgots konkrētajam pacientam, lieto ļoti daudzos gadījumos, piemēram, lai fiksētu vai aizsargātu locītavas pēc traumām un operācijām un tad, kad ir kāda saslimšana, piemēram, karpālā kanāla sindroms, spondiloze, artrīts, insults.
Parasti mīkstās ortozes izmanto slodzes laikā un tad, kad nepieciešams aizsargāt mugurkaulu vai locītavas, lai tās neiegūtu papildu bojājumu vai traumu. Mīkstās ortozes izmanto arī tad, kad pacientam ir problēmas ar limfu vai apdeguma rētu profilaksei, tad šādas mīkstās ortozes sauc par kompresijas apģērbiem.
Katram pacientam taisa individuālo ortozi vai tikai pielāgo rūpnīcā ražoto?
"Vaivaru ortozēšanas un protezēšanas centrā mēs katram pacientam izgatavojam individuālu mīksto ortozi, bet ir firmas un dažādi medicīnas preču veikali, kas klientiem pielāgo rūpnieciski ražotas mīkstās ortozes," pastāstīja RSU studiju programmas Ortozēšana, protezēšana absolvente Dārta Rūse (bildē pa labi), kura jau trešo gadu strādā Vaivaru ortozēšanas un protezēšanas centrā par tehnisko ortopēdi.
Ortozes izgatavo tehniskais ortopēds kopā ar šuvēju vai ortopēdijas tehniķi.
"Mīkstās ortozes izgatavo no dažādiem audumiem, piemēram, neoprēna, austa gumijas auduma, likras un flaneļa. Izmantojam arī dažādus palīgmateriālus – plastmasas, metāla un zemas temperatūras termoplastu, kas tiek iestrādāti ortozēs kā atbalstošas vai koriģējošas planšetes," par to, kā top mīkstās ortozes, plašāk paskaidroja Dārta.
Foto no Vaivaru ortozēšanas un protezēšanas centra arhīva
Mīkstās ortozes lieto arī volejbolisti – parasti pēc potītes un ceļa traumām
Volejbolistiem visbiežākās traumas ir potītes mežģījumi, kad mīkstā ortoze jālieto tik ilgi, līdz pilnībā ir atjaunota potītes stabilitāte un spēlētājs jūtas droši bez ortozes. Bieži vien volejbola spēlētājiem gadās arī ceļa traumas, dažreiz – pleca traumas. "Pleca traumām ortozes lieto reti, jo tās traucē pilnvērtīgi izpildīt volejbola elementus – uzbrukuma sitienu un servi. Mīkstās ortozes pēc muguras traumām, kā arī mīkstās ortozes plaukstām, elkoņiem un pirkstiem lieto ļoti reti," par volejbolistu sporta traumām zināja teikt RSU sieviešu volejbola komandas trenere Inguna Minusa, kurai pašai savulaik bija jānēsā mīkstā ortoze pēc traumas.
Tehniskā ortopēde un RSU absolvente Dārta Rūse darbnīcā izgatavo mīksto ortozi
"Savulaik, kad aktīvi sportoju, valkāju mīksto ortozi kreisajam celim. Biju ieguvusi traumu, un radās iekaisums pārslodzes dēļ, tāpēc ka trenējos vienlaicīgi smiltīs (pludmales volejbols) un sporta halles zālē, kur segums bija betons, nevis koks," par savu pieredzi pastāstīja RSU Sporta kluba trenere. "Ortozi valkāju treniņu un sacensību laikā, kamēr notika ārstēšana. Labi, ka bija ortoze, jo tad varēju turpināt trenēties un neizkrist no ritma, kas ir svarīgi profesionālam sportistam," atceras Inguna Minusa.
Starp citu, ir treneri un sporta klubi, kuri liek nēsāt potītes ortozes neatkarīgi no tā, vai sportistam ir bijusi trauma vai nav, – kā saka, drošības apsvēruma dēļ, taču sieviešu volejbola trenere atklāti pasaka: "Manuprāt, tas nav labi, jo potīte līdz ar to vairs nestrādā patstāvīgi, kļūst vāja."
Tehniskais ortopēds neizgatavo zobu protēzes
Tehniskais ortopēds ne tikai spēj noteikt, kāda veida protēze vai ortoze pacientam ir vajadzīga, bet arī prot to izgatavot, pielāgot un apmācīt cilvēku šo palīgierīci lietot. "Gribu gan uzsvērt, ka tehniskais ortopēds neizgatavo zobu protēzes, kā cilvēki domā, jo tās izgatavo zobu tehniķi," smaidot saka tehniskā ortopēde Dārta Rūse.
Tehniskais ortopēds izgatavo augšējo un apakšējo ekstremitāšu protēzes, aizvietojot pacienta trūkstošo ekstremitāti, un dažādas mīkstās un cietās ortozes, kas ir ārēji lietojamas ierīces, kas palīdz koriģēt, ierobežot vai, tieši pretēji, veicina kustību kādā no pacienta locītavām vai kādai no ekstremitātēm.
Dārta Rūse (2. rindā trešā no kreisās) 1. kursa 2. semestrī RSU anatomikumā kopā ar fizikas docētāju. 2015. gads. Foto no privātā arhīva
"Strādājot ar augšējo un apakšējo ekstremitāšu protēzēm un cietajām ortozēm, mans darbs ir fiziski smags, jo nepieciešams strādāt ar tādiem materiāliem, kas ir ļoti smagi. Tomēr vairāk šis darbs ir morāli smags, jo bieži vien esmu pacienta uzticības persona.
Man mazliet jābūt kā psiholoģei, jo jāuzklausa pacienta problēmas un jāsniedz emocionālais atbalsts. Tehniskā ortopēda sadarbības laiks ar pacientu ir diezgan ilgs, un dažreiz sanāk kādam īpaši pieķerties un līdzpārdzīvot," par tehniskā ortopēda profesijas specifiku atklāti saka Dārta.
Tehniskā ortopēda darbs ir radošs, tas neļauj stāvēt uz vietas
Pēc vidusskolas Dārta Rūse gribēja kļūt par ārsti, tomēr iestājās RSU ortozēšanas un protezēšanas studiju programmā.
Dārta Rūse priekšplānā 2015. gada martā kopā ar kursabiedriem praktiskajā nodarbībā darbnīcā. Foto no privātā arhīva
"Lai arī sākotnēji šķita, ka šī profesija man būs pārāk tehniska, tomēr, tiekot līdz 4. kursa praksei un satiekot pacientus, sapratu, ka šeit nepieciešamas gan medicīniskās zināšanas, gan tehniskās iemaņas, kas ļauj neieslīgt rutīnā, un tas man ļoti patīk!” saka RSU absolvente.
"Turklāt visu laiku ir iespēja augt un pilnveidoties, jo, attīstoties tehnoloģijām, pastāvīgi ienāk jaunas metodes, kas jāapgūst, un tiek lietoti arī jauni materiāli, kas jāiepazīst, lai ortozes izveidotu vēl kvalitatīvākas un efektīvākas."
Daži fakti par Dārtu Rūsi
- Vecums: 25 gadi
- Sertificēta tehniskā ortopēde, kas specializējusies mīksto ortožu izgatavošanā
- Darbavieta: Vaivaru ortozēšanas un protezēšanas centrs
- 2018. pabeidza pilna laika klātienes studijas RSU bakalaura studiju programmā Ortozēšana, protezēšana
- 2020. absolvēja pilna laika klātienes studijas RSU akadēmiskā maģistra studiju programmā Rehabilitācija
- Vaļasprieki: "Tā ir mūzika un teātris. Dziedu RSU jauktajā korī Rīga. Ļoti patīk apmeklēt dažādus koncertus, teātra izrādes un festivālus," pastāstīja Dārta.
