Prasmju portfolio ceļā uz darba dzīvi
Ar jauno prasmju monitoringa sistēmu Rīgas Stradiņa universitāte radīs darba tirgum vēl gatavākus absolventus
Lai gan prasmes uzskatāmas par kompetenču stūrakmeni, izglītības sistēmā tās līdz šim nepelnīti bijušas kompetenču ēnā. Eiropas līmenī pēdējos gados aktualizējies jautājums gan par darba tirgum nepieciešamo prasmju apguvi, gan par vienotas, detalizētas izpratnes radīšanu starp augstskolu, darba devēju un iespējamo darba ņēmēju par to, kādas prasmes darba tirgus pieprasa. Ideja par prasmju pārvaldību Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) dzima 2014. gadā līdz ar Klīnisko prasmju un medicīnas tehnoloģiju katedru, bet kopš 2018. gada nogales, kad augstskola sāka īstenot Eiropas Sociālā fonda projektu Prasmju monitoringa sistēma, ieceres īstenošana uzņēmusi straujus tempus, un nu jau RSU sadarbībā ar Somijas, Vācijas un Turcijas universitātēm plāno aprobēt sistēmu starptautiskā līmenī. Kas jau ir paveikts, kādas ir tuvākās ieceres un ko par to visu saka galvenie ieguvēji – studenti un darba devēji?
Kļūda – dzīvības cenā
Prasmīgums jebkurā nozarē ir nozīmīga profesionālā kapitāla daļa, taču medicīnā prasmju trūkums var būt arī pacienta dzīvības cenā, tāpēc no visām RSU studiju programmām augstskola vispirms aktualizēja topošo ārstu prasmes, bet līdz projekta noslēgumam 2023. gadā iecerēts pārskatīt arī tādas jomas kā medicīnas māsas, vecmātes, funkcionālie speciālisti, psihologi un juristi. “Jēdziens studiju rezultāts nav abstrakts. Tas ietver definētas zināšanas, prasmes un kompetences. Svarīgi ir vērtēt visas šīs komponentes un nepieļaut selektīvu pieeju studiju rezultātu vērtēšanā. Tas nozīmē, ka jānodrošina vērtējums arī par katru studiju procesā apgūto prasmi,” stāsta RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra direktora vietniece Andreta Slavinska.
Viņai prasmju tēma ir aktuāla arī kā RSU tiesībzinātņu doktorantei – Andretas promocijas darba tēma saistīta ar pacientu tiesībām uz drošu veselības aprūpi un medicīniskās kļūdas konstatāciju. Kļūdu novēršana un vispārējā snieguma uzlabošana ir prasmju monitoringa sistēmas virsmērķis, viņa norāda. Tās rezultātā jaunie speciālisti būs pēc iespējas labāk sagatavoti un darba devējs saņems precīzu informāciju par to, ko viņš no sava nākamā darbinieka var sagaidīt. Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā, kas ir lielākais šāda veida centrs Baltijā, jaunie speciālisti trenējas uz mulāžām, manekeniem un simulāciju ierīcēm, identificējot kļūdas un iztrūkumu teorētiskajās zināšanās. Tas ļauj drošā un kontrolētā vidē sistēmiski izvērtēt teorētisko zināšanu apjomu un kvalitāti, noteikt spēju faktisko līmeni un prognozēt izpildījuma kvalitāti un atbilstību reālai darba videi. Prasmju monitoringa sistēmas jaunpienesums ir tas, ka pēc vienotiem standartiem noritēs arī prasmju apguves novērtēšana un līmeņa noteikšana. Teju kā tāds CV pielikums tiks radīts prasmju portfolio, kas būs vērtīgs izziņas avots nākamajam darba devējam.
Sasniegta kritiskā masa
Celmlauža statusā ir Klīnisko prasmju un medicīnas tehnoloģiju katedra, kas sagatavoja pirmos 40 prasmju aprakstus – tika identificētas prasmes, kuras studentiem prioritāri jāapgūst, turklāt simulētā vidē, tika veidoti prasmju apraksti un noteikti vērtēšanas kritēriji, lai nodrošinātu vienotu prasmju apguvi un vienotu pieeju Valsts pārbaudījuma manipulāciju daļas īstenošanai. Nu jau prasmju skaits katalogā ir desmitkāršojies. Šo izvērsto prasmju katalogu veidojuši 55 RSU docētāji no 17 struktūrvienībām, un darbs vēl tiks turpināts. “Sākotnēji iesaistījās tie, kas dega par ideju, bet nu jau, šķiet, sasniegta kritiskā masa un profesionālo programmu mācībspēki paši interesējas par iespējām sasistematizēt prasmes arī viņu programmās,” saka viens no idejas aizsācējiem, Klīnisko prasmju un medicīnas tehnoloģiju katedras vadītājs asoc. prof. Oļegs Sabeļņikovs.
Ar digitālu portfolio kabatā
Lai prasmju universu pārvaldītu, kopš pērnā gada RSU izstrādā un nemitīgi papildina īpaša informācijas sistēma. Tā nodrošina iespēju prasmes identificēt un vienoti definēt, savstarpēji salīdzināt un izvērtēt, uzkrājot un sistematizējot datus personalizēta prasmju e-portfolio formātā. “Šis portfolio būs kā apliecinājums gan pašam speciālistam, gan viņa augstskolai un nākamajam darba devējam, atspoguļojot pārredzamu un pierādāmu informāciju par speciālista sagatavotību profesionālo pienākumu veikšanai,” stāsta RSU projekta speciāliste Evita Grigoroviča, kuras pārstāvētais RSU Pedagoģiskās izaugsmes centrs bijis starp projekta administratīvajiem virzītājiem. Aizsāktā darba nozīmi viņa nākotnē redz tikai pieaugam, norādot, ka “Eiropas līmenī notiek paradigmas maiņa, kas izvirza prasmes priekšplānā". "Augstskolas turpmāk pievērsīs arvien vairāk uzmanības tam, lai absolventi reāli spētu pielietot prasmes reālā darba vidē,” domā Evita.
Projekta ieguvumi attiecināmi ne vien uz darba tirgus jaunpienācējiem, bet arī veselības aprūpes speciālistiem, kas dodas klīniskajās praksēs uz ārstniecības iestādēm. Kā uzsver Medicīnas fakultātes 5. studiju gada students Māris Lapšovs, “studentiem sakārtota un pārskatāma prasmju apguves sistēma ļaus labāk izprast manipulācijas, kuras studiju ietvaros ir nepieciešams apgūt". "Vēl jo vairāk – prasmju portfolio ļaus piefiksēt, kuras manipulācijas mēs esam perfekti apguvuši simulētajā vidē un varam pāriet uz nākamo līmeni jeb darbu ar pacientu, un kurām mums vēl ir nepieciešama papildus prakse. Ideālajā gadījumā katrs students absolvējot varēs uzrādīt savu prasmju līmeņu portfolio un būt konkurētspējīgāks darba tirgū, balstoties ne tikai uz savām zināšanām, bet arī apgūtām prasmēm”, saka Māris.
Prasmju monitoringa sistēma top ar Eiropas Sociālā fonda finansējumu specifiskā atbalsta mērķa (SAM) 8.2.3. projekta Pārvaldības procesu pilnveide un studiju programmu satura modernizācija Rīgas Stradiņa universitātē ietvaros. Projekta mērķis ir stiprināt RSU konkurētspēju, modernizējot studiju programmas atbilstoši sabiedrības vajadzībām, veicinot pētniecības un studiju sasaisti, kā arī pilnveidojot pārvaldības procesus, un paaugstinot vadības personāla prasmes. Projekta darbības sagrupētas piecos virzienos un tiks īstenotas līdz 2023. gada nogalei. Projekta kopējais finansējums ir 2 290 800 eiro, no kuriem 1 947 180 eiro ir Eiropas Sociālā fonda finansējums un 343 620 eiro – valsts budžeta finansējums.
