Izpētīta emociju nozīme Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un pārmantošanā

Dziesmu un deju svētki ir Latvijas kultūras fenomens, ar kuru kādā savas dzīves posmā bijuši saistīti 87 % Latvijas iedzīvotāju. Emocionāli piesātinātajam pasākumam līdz šim bijusi plaši pievērsta arī zinātnieku uzmanība, taču līdzšinējos pētījumos vairāk vētīti dažādi šīs svētku tradīcijas pārmantošanas priekšnoteikumi.

Dziesmu un deju svētku tēmai pētniecībā Līga pievērsusies jau pirms septiņiem gadiem, tuvplānā skatot koru un deju kolektīvu ikdienas piesaistes un iesaistes prakses kā nozīmīgu tradīcijas pārmantošanas un saglabāšanas elementu. “Lai gan svētki ir nozīmīgākais un kulminējošais piecgades cikla pasākums nedēļas garumā, tieši ikdienas prakses svētku starplaikā veicina dalībnieku iesaisti tradīcijā, tādā veidā ļaujot tai tikt pārmantotai. Pārdomu vērts aspekts bija arī dalībnieku atziņas, ka svētki, lai gan dod neaprakstāmas un spēcīgas pozitīvas emocijas, ir tikai viens no pasākumiem, bet būtiskāks dzinulis ikdienā līdzdarboties ir mēģinājumos, koncertos un neformālajās aktivitātēs iegūtās pozitīvās emocijas,” stāsta jaunā doktore. 

Viņa uzsver, ka savos pirmajos pētnieciskajos projektos emociju nozīmi ir uztaustījusi, taču atšķirīgā fokusa un metodoloģijas dēļ nav varējusi veikt pilnvērtīgus secinājumus par emociju lomu svētku tradīcijas pārmantošanā un saglabāšanā, tam nolemjot veltīt savu promocijas darbu. Līgas mērķis bija noskaidrot emociju lomu Dziesmu un deju svētku tradīcijā un tās ietvaros īstenotajās māksliniecisko kolektīvu ikdienas praksēs un to, kādi priekšnoteikumi nepieciešami, lai emocijas veicinātu svētku tradīcijas pārmantošanu un saglabāšanu. Lai to izdarītu, disertācijā skatīta virkne jautājumu: kā socioloģijā iespējams pētīt emocijas, kā sociālajās un humanitārajās zinātnēs interpretēt Dziesmu un deju svētku fenomenu, kādas ir māksliniecisko kolektīvu ikdienas prakses un kāda ir emociju dinamika tajās, kāda nozīme ir emocijām un to dinamikai Dziesmu un deju svētku noslēguma pasākumos, kādi ir svētku tradīcijas kā veiksmīga mijiedarbības rituāla priekšnoteikumi, kādas ir labās prakses pozitīvu emociju radīšanai ikdienas prakšu un svētku pieredzēs. 

“Emociju socioloģijas perspektīva parāda, ka emocijas var būt virzītājspēks sociālās mijiedarbībās, tāpēc svētki analizēti kā mijiedarbības rituāli, kuros līdzdarboties motivē ilgtermiņa emocijas. Šajā pētījumā skaidri iezīmējas, ka Dziesmu un deju svētki ir emocionāli augstākais kulminācijas punkts dalībai amatiermākslā, ko iespējams sasniegt ar emociju uzlādi ikdienas praksēs,” stāsta pētniece. Empīriskajā pētījumā viņa novērojusi 14 amatiermākslas kolektīvus, veikusi 37 foto izdibināšanas un 15 padziļinātās intervijas ar kolektīvu dalībniekiem un vadītājiem. Pētnieces secinājumi vērienīgajā promocijas darbā skar gan emociju socioloģisko izpratni, gan Dziesmu un deju svētku izpēti sociālajās un humanitārajās zinātnēs, gan svētku kā mijiedarbības rituālu analīzi, gan dažādas metodoloģiskās atziņas par mijiedarbības rituālu teorijas pielāgošanu emociju izpētei. Promocijas darbā izstrādāta arī virkne rekomendāciju daudzveidīgajiem tradīcijas īstenotājiem, iesakot, kā nodrošināt pozitīvas emocijas svētku tradīcijā un piesaistīt dalībniekus ilgtermiņā. Šā pētījuma novitāte, kā uzsver promocijas darba vadītāja profesore A. Laķe, ir vizuālo pētniecības metožu aprobēšana kultūras fenomenu pētniecībā. 

Patlaban RSU doktorantūras studiju programmā Socioloģija studē deviņi doktoranti, un L. Vinogradovas pētījums ir pirmais šai nozarē izstrādātais promocijas darbs šogad. Kopumā RSU īsteno astoņas doktorantūras studiju programmas, un, lai gan tradicionāli aktīvi ir medicīnas un farmācijas doktoranti, pētniecība doktorantūras līmenī spraigi norit arī sociālajās un humanitārajās zinātnēs – tiesību zinātnē, politikas zinātnē, komunikācijas kultūrā un multimedijos, psiholoģijā un vadībzinātnē.

Promocijas darbs Emociju loma Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un pārmantošanā