Lai gan pandēmijas sākumposmā par bērniem un Covid-19 daudz netika runāts, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) mācībspēki un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pētnieku grupa jau 2020. gada vasarā apvienoja spēkus un valsts pētījumu programmas ietvaros tiecās izpētīt, kā pacienti līdz 18 gadu vecumam pārslimo SARS-CoV-2 un kādas ilgtermiņa sekas tas atstāj uz viņu dzīves kvalitāti epidēmijas laikā.
Šā gada sākumā sākās Latvijas-Ukrainas sadarbības programmas projekta Attālinātais izglītības resurss: kriminālistika kā zinātne (nr. LV-UA/2021/3) realizācija, kura ietvaros tiek veikts starpdisciplinārais zinātniskais pētījums tiesu ekspertīzes attīstības jomā.
Mūsu augstskolā jau otro gadu pandēmijas dēļ nenotiek Valsts asinsdonoru centra (VADC) izbraukumi, tāpēc aicinām asinis ziedot, individuāli apmeklējot VADC Sēlpils ielā 9 vai arī citās asins ziedošanas vietās. Lai varētu palīdzēt ārstiem glābt smagi slimu pacientu dzīvības, VADC decembrī dosies 50 izbraukumos un aicina ikvienu, kurš jūtas vesels, kļūt par asinsdonoru.
Viens donors, nododot asinis var izglābt dzīvību pat trīs cilvēkiem. Turklāt labo darbu mēnesis – decembris ir īstais brīdis, lai ziedotu pirmo reizi vai arī atsāktu regulāri ziedot asinis.
Vizītkarte / Business card / Visitenkarte / Carte de visite / vizitinė kortelė / visiitkaart / визитная карточка / بطاقة العمل. Visbiežāk šo nosaukumu saprotam ar nelielu krāšņāk vai askētiskāk noformētu papīra kartīti, uz kuras uzrakstīts vārds, uzvārds, amata nosaukums un kontakti.
Visaptverošās digitalizācijas rezultātā šim reprezentācijas rīkam ir tendence izzust no aprites, un, iespējams, drīz tas kļūs par muzejisku priekšmetu.
Vairums no mums ir kaut reizi dzīvē lietojuši kādu uztura bagātinātāju. Arī aptieku klāsta lielāko daļu, šķiet, veido tieši uztura bagātinātāji. Kā tie atšķiras no medikamentiem, kādos gadījumos tie lietojami un vai ar tiem var saindēties?
Lai rastu atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, uz sarunu Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) raidieraksta jeb podkāsta RSU Veselības ekspresis septītajā epizodē aicinājām RSU Farmācijas ķīmijas katedras vadītāju docenti Ingu Urtāni un RSU Ģimenes medicīnas katedras docētāju un ģimenes ārstu Jāni Blumfeldu.
Savējais. Tā par Ernestu Medni, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes 4. kursa studentu, varētu teikt Alūksnes slimnīcā strādājošie. Ernests atsaucās aicinājumam palīdzēt mediķiem un pieteicās darbam COVID nodaļā savā dzimtajā pusē, Alūksnē. Viņš saka, neesot pat apsvēris citu variantu. Mūsu saruna notiek rītā pēc nakts dežūras. Neticēsiet, bet Ernests jau ir paspējis atbraukt uz Rīgu, jo studiju process ir ļoti intensīvs un garāki brīvie brīži tik bieži neiekrīt.
Jauno rakstu krājumu Sociālais darbs: izglītība, pētniecība, prakse 2021 Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) laidusi klajā, kad noslēgušies iepriekšējā plānošanas perioda (2014.–2020.) darbi un ir zināmas jaunās stratēģijas aprises sociālā darba jomā 2021. – 2027. gadam.
2. decembrī Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) aizvadīta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa diskusija ar studentiem Latvijas intereses Eiropā un pasaulē. Premjers ar RSU topošajiem politologiem un starptautisko attiecību ekspertiem ticies jau vairākkārt, un šoreiz diskusijas uzmanības centrā bija ģeopolitiskie izaicinājumi pierobežā un viedā reindustrializācija, kas bruģētu ceļu uz Latvijas ekonomikas izaugsmi un sabiedrības labklājību.
Kad Dite Liepa 2021. gada janvārī kļuva par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas fakultātes prodekāni, RSU gaiteņos valdīja neierasts klusums, jo studijas notika attālināti. Viņa to atceras kā dīvainu un augstskolai neierastu laiku, tāpēc lielākais prieks bijis, kad šā gada rudenī – vismaz daļēji – atsākās studijas klātienē. Tad bija prieks par katru pretimnākošu vai gaitenī sastaptu studentu.
Viena no koronārās sirds slimības ārstēšanas metodēm ir perkutānā koronārā intervence (PKI). Primārā PKI šobrīd ir izvēles terapija akūta miokarda infarkta ārstēšanai, turpretī par PKI lietderību un efektivitāti hroniskas koronārās sirds slimības ārstēšanā nemitīgi tiek diskutēts.
Pēc statistikas datiem, 5 – 10 % no visām perkutānām koronārām intervencēm tiek veiktas hroniskām totālām oklūzijām (HTO). Latvijā šādu operāciju ilgtermiņa rezultāti nav tikuši pētīti.