Mūsdienās Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) humānās medicīnas izglītībā plaši izmanto modernas digitālās tehnoloģijas, mulāžas un elektroniskās simulācijas, tomēr tā nav bijis vienmēr. Lai arī RSU studiju procesā vairs netiek veikti eksperimenti ar dzīvniekiem, augstskolas vēstures muzejs glabā šādas, vairāku gadu desmitu senas liecības. Visvairāk tādu ir no padomju laika, kad morāles principi par dzīvnieku izmantošanu nebija pārlieku stingri.

Kāpēc bija nepieciešams izmantot dzīvniekus medicīnas studijās? Tāpēc, ka, lasot teorētiskus aprakstus, izmantojot mulāžas vai pētot un preparējot mirušus audus (anatomikumā), visu nevar apgūt. Eksperimenti un iegūtā informācija par dzīvu vidi (in vivo) ir atšķirīga no modelētās vides (in vitro).

Situācija dzīvnieku izmantošanā krasi sāka mainīties 20. gadsimta 90. gadu vidū, kad Latvijā arvien vairāk sāka pievērst uzmanību Rietumeiropas ētiskajām vērtībām. Piemēram, RSU muzejā glabājas 1993. gada studentu iesniegums augstskolas vadībai ar kategorisku lūgumu pārtraukt nodarbības, kurās eksperimentiem izmanto dzīvniekus. Par sabiedrības ētiskās apziņas izaugsmi un pārmaiņām humānu principu virzienā liecina arī vairākas publikācijas augstskolas izdotajā laikrakstā Pulss. Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvija ratificēja un ieviesa daudzas starptautiskas konvencijas, tajā skaitā arī par dzīvnieku izmantošanu studiju procesā un zinātnē.

Izstādē, kas RSU centrālajā ēkā (gaitenī pie aulas un RSU muzeja patstāvīgās ekspozīcijas) apskatāma no 15. janvāra līdz 28. martam, iekļautas rakstiskās un foto liecības par dzīvnieku izmantošanu medicīnas izglītībā un zinātnē, kā arī anatomiskie preparāti no RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta kolekcijas un RSU Anatomijas muzeja krājuma.