Pārlekt uz galveno saturu

Kāda nozīme kultūras nozarei ir labējā populisma un sazvērestības diskursa veicināšanā? Šajā rakstā šis jautājums tiek aplūkots, izmantojot komiķa, aktiera un satura veidotāja Rasela Brenda (Russell Brand) gadījuma izpēti un viņa novirzīšanos no progresīvi kreisā spārna populisma aģitācijas uz labējā spārna populistiskāku sazvērestības diskursu. Izmantojot teorētisko ietvaru, kas apvieno Adorno un Horkheimera kultūras nozares jēdzienu ar trīs dažādām populisma konceptualizācijām (kā politisku stilu, masu reakciju un vāji centriskas ideoloģijas formu), rakstā tiek apgalvots, ka Brenda pāreju uz labējā spārna populistisku sazvērestības diskursu nosaka ekonomiskā loģika.

Rakstā tiek veikta viena mēneša Brenda YouTube kanāla satura tematiskā analīze, kas atklāj: lai gan Brends apgalvo, ka atrodas savrup, cīnoties pret masu plašsaziņas līdzekļiem kā “brīvdomātājs”, kas pretojas cenzūrai un meklē patiesību, viņa populistiskais stils joprojām ir daļa no kultūras nozares paveidiem. Brenda sazvērestības populistiskā ideoloģija, kas cita starpā koncentrējas uz sazvērestībām, kas saistītas ar Covid vakcīnu, klimata pārmaiņām, “lielo atdzimšanu” un 15 minūšu pilsētām, acīmredzot ir atbilde pretimnākošai un atsaucīgai auditorijai, kas viņam piedāvā racionālu ekonomisku iespēju. Tādējādi Brends ar savu auditoriju uztur dialoga attiecības, diskursīvi pieskaņojoties auditorijas kopīgajām bažām un sazvērestības uzskatiem, vienlaikus piedāvājot piekļuvi ekskluzīvam saturam par noteiktu cenu.

Pētījumu rezultātiem ir divējāda nozīme. Pirmkārt, analīze parāda kultūras nozares lielo nozīmi tādu vērtību un normu noteikšanā un aizstāvēšanā, kas ir mūsdienu labējo populistu un sazvērestības diskursa pamatā. Lai izprastu mūsdienu liberālās demokrātijas krīzi un labējā spārna sazvērestības diskursa radītos draudus, mums ir jāizprot kultūra, kas ir tās pamatā. Otrkārt, Brenda satura ekonomiskā loģika parāda: lai gan tādi satura veidotāji kā Brends un citi populistiski labējie var apgalvot, ka atrodas masu kultūras nozares perifērijā, viņu saturs joprojām ir līdzīgi “vienveidīgs” un neattēlo patiesu kritisku pieeju ārpus masu kultūras jomas. Tā drīzāk ir masu kultūras nozares centieni pārņemt perifēriju, izmantojot viegli patērējamu paketi, kas pēc tam kalpo tikai labējā spārna populistu diskursa izaugsmei.

Šis seminārs norisinās cikla Teorētiskās un metodoloģiskās aktualitātes ietvaros, kurā vieslektori no dažādiem Latvijas un ārvalstu pētījumu institūtiem prezentēs jaunākos pētījumu rezultātus, skaidrojot to nozīmi un tajos lietotās metodes. Semināru sērija galvenokārt aplūko pārtikas un veselības jomās veiktus pētījumus. Katrā seminārā ir gan lekcija, gan diskusija.

Šos seminārus var apmeklēt ikviens interesents, tādējādi veicinot diskusijas kvalitāti un paplašinot tīklošanās iespējas.

Par lektoru

Rico Isaacs is a Professor of International Politics at the University of Lincoln and Visiting Professor at Riga Stradinš University. His research expertise was initially rooted in post-Soviet politics and on issues related to authoritarianism, democracy and nationalism in Central Asia, particularly Kazakhstan. Of late, his work has turned to addressing interdisciplinary issues related to contemporary populism. This includes exploring the relationship between populism and the environment, and populism and the culture industry. Rico has authored eight books, including three research monographs, and has published many articles in journals including Europe-Asia Studies, Democratization, Contemporary Politics, Globalizations, and Nationalities Papers. He is also currently serving as editor of Central Asian Survey.

isaacs_rico_2022.jpg

Linkolnas Universitātes vietne

Moderators

Prof. (Dr. soc.) Miķelis Grīviņš ir RSU tenūrprofesors. Pēdējos desmit gadus pētījis dažādus pārtikas sistēmu aspektus, fokusējoties uz mijiedarbi starp pārtikas apriti un uztura paradumiem, kā arī uz pārtikas politiku un alternatīviem pārtikas avotiem.

mikelis_grivins_sq.png

Norises vieta

Telpa
RSU Social Sciences Research Centre

Tā kā Rīgas Stradiņa universitāte ir publiska iestāde, pasākuma laikā jūs varat tikt fotografēts un/ vai filmēts. Fotogrāfijas un video var tikt publicēts universitātes mājaslapā, sociālajos medijos u. tml. Vairāk par savām tiesībām un iespēju iebilst pret šādu datu apstrādi varat uzzināt RSU Privātuma politikā. Ja iebilstat pret personas datu apstrādi, lūdzam par to informēt, rakstot uz rsuatrsu[pnkts]lv (rsu[at]rsu[dot]lv).

As Rīga Stradiņš University (RSU) is a public institution you could be photographed and/or filmed during the event. Your personal data might be used to further the interests of RSU, e.g. for marketing or communication activities (incl. social media coverage). Read more about your rights see the RSU Privacy Policy. Should you have any objections to your personal data being processed please inform us via e-mail at rsuatrsu[pnkts]lv (rsu[at]rsu[dot]lv).

Datums:

Kontaktinformācija