Semināru sērija galvenokārt aplūko pārtikas un veselības jomās veiktus pētījumus, lai diskutētu par šādiem tematiem:

• nacionālām un starptautiskām tematiskām aktualitātēm;
• inovatīviem metodoloģiskajiem risinājumiem pētījumos;
• disciplināru, tematisku un metodoloģisku dažādību;
• ilgtspēju un sabiedrības noturību pret krīzēm;
• potenciāliem nākotnes izaicinājumiem.

At present, ‘regeneration’ receives renewed interest. Conservationists seek to render ‘regeneration’ as guiding principle for environmental management. Non-mainstream farmers propagate the benefits of ‘regenerative agriculture’. And climate activists bet on the ameliorative effects of ‘regenerative culture’ for their movements, and the world at large.

What kind of transformations do proponents of regeneration seek, and where? How do they try to intervene? What is their theory of change? And what implication does this have for Anthropocene anthropology?

In this talk, I begin addressing these questions based on ethnographic research among climate activists in Germany. I make three interlocking claims. I first demonstrate that activists invested in regeneration seek to create new forms of relating “in the shell of the old.” Second, I show that activists see desired changes to flow from rethinking temporal registers. This involves replacing trajectories of linear development with cyclicities; and, on another level, attempts to rediscover and repurpose techniques buried, as it were, by late capitalism. Third, I reveal how activists seek to combine inner and outer transformations in order to enable mutual flourishing.

I conclude by outlining how activists consider regeneration and the transformations it entails as a modality of striving for the ‘Good Anthropocene’ – a hopeful aspiration to sustain less bad futures enabled by decolonizing environmental relations. 

Lektors

Arne Harms is a PostDoc Researcher at the Max Planck Institute for Social Anthropology, Halle/Saale. He is an environmental anthropologist working on slow disasters, everyday activism and ethics. His first monograph analyses coastal displacement in South Asia and will be published by University of Hawai’i Press in 2024. Currently, he is working on his second book, exploring intimate politics among climate activists based in Europe. On the side, he also studies the so-called Psychedelic Renaissance.

Moderators

Prof., dr. soc. Miķelis Grīviņš ir Rīgas Stradiņa universitātes tenūrprofesors. Pēdējos desmit gadus pētījis dažādus pārtikas sistēmu aspektus fokusējoties uz mijiedarbi starp pārtikas apriti un uztura paradumiem, kā arī uz pārtikas politiku un alternatīviem pārtikas avotiem.

Socioloģe Šarona M. Kinsata apskata jaunā gaismā diasporas saišu veidošanu starpvalstu protestu ietvaros. Kad cilvēki migrē un apmetas uz dzīvi citās valstīs – vai viņi automātiski veido diasporu? Savā darbā Nemiernieku kopienas Kinsata skaidro dinamisko procesu, kurā diaspora tiek stratēģiski konstruēta. Viņa apskata filipīniešus Amerikas Savienotajās Valstīs un Nīderlandē, pētot viņu pretošanos Ferdinanda Markosa diktatūrai, mobilizāciju migrantu tiesību aizstāvībai un Markosa režīma kolektīvās atmiņas veidošanos, lai pierādītu, ka diasporas veidojas politisku aktivitāšu rezultātā. Sociālās kustības nodrošina svarīgu telpu, lai uzrunātu migrantu dažādās pieredzes un attiecības ar savu dzimteni un tās vēsturi. Būdama nozīmīgs pienesums migrācijas un sociālo kustību studiju starpdisciplinārajam laukam, Nemiernieku kopiena izgaismo, kā cilvēki attīsta kolektīvās identitātes sociālo nemieru laikā.

Lektore

Šarona Madriaga Kinsata ir sociālo kustību un migrācijas pētniece un pašlaik socioloģijas asociētā profesore Grinelas koledžā. Viņa ir veikusi šo pētījumu, izmantojot gan kvalitatīvās, gan kvantitatīvās metodes, un publicējusi raktus par plaša spektra tēmām, tostarp migrantu konservatīvismu, diasporu veidošanos, starpvalstu represijām, ziņu rāmjiem un diskursiem par imigrāciju, sieviešu starptautiskajām nevalstiskajām organizācijām, koalīciju veidošanu Pasaules tirdzniecības organizācijā un kustību pret brīvu tirdzniecību. Viņas darbu ir atbalstījis Nacionālais zinātnes fonds, Nacionālā humanitāro zinātņu dotācija, Amerikas universitāšu sieviešu asociācija, Amerikas filozofijas biedrība, Rasela Seidža fonds, Vidējo Rietumu socioloģijas sabiedrība un Āzijas studiju asociācija, un viņu ir augsti novērtējusi Amerikas socioloģijas asociācija, Āzijas Amerikas studiju asociācija un Starptautisko studiju asociācija, piešķirot zinātniskās pētniecības balvas. Viņa ir publicējusi savu pētījumu rediģētos sējumos un akadēmiski recenzētos izdevumos kā, piemēram, Journal of Ethnic and Migration Studies, Mobilization, Ethnic and Racial Studies, Mass Communication and Society, Sociology Compass un Asian Survey.

Vietne

Moderators

Prof. (Dr. soc.) Miķelis Grīviņš ir RSU tenūrprofesors. Pēdējos desmit gadus pētījis dažādus pārtikas sistēmu aspektus, fokusējoties uz mijiedarbi starp pārtikas apriti un uztura paradumiem, kā arī uz pārtikas politiku un alternatīviem pārtikas avotiem.

Lektore

Leanne Townsend is Senior Social Scientist and Group Lead of the Land and People group within the Social, Economic and Geographical Sciences department in the James Hutton Institute, Scotland. She has close to 15 years of experience researching rural digitalisation, with a particular focus on rural community and economic development. Currently Leanne is leading research on the role of digitalisation in supporting the resilience of crofts and small farms, as well as exploring the role of digital tools and methods in increasing participation and decision making in nature-based initiatives. She is particularly interested in the role of digital tools in participatory research and communication processes. Leanne will talk about her research on rural digitalisation, focusing on projects in which she explores the role of digital platforms for supporting small-scale and diversified farms, as well as other small businesses operating in rural regions. She will also introduce research exploring innovative methods for more inclusive nature-based solutions and initiatives.

Moderators

Prof. (Dr. soc.) Miķelis Grīviņš ir RSU tenūrprofesors. Pēdējos desmit gadus pētījis dažādus pārtikas sistēmu aspektus, fokusējoties uz mijiedarbi starp pārtikas apriti un uztura paradumiem, kā arī uz pārtikas politiku un alternatīviem pārtikas avotiem.

Plūmītes ir neglītas, bet garšīgas: ķermeniskā pieredze, nostalģija un ekspertīze Liepājas Pētertirgū

Liepājas Pētertirgus ir iecienīta iepirkšanās vieta vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem, tomēr nesenais pētījums atklāj, ka šis tirgus nav tikai “apskates” objekts. Cilvēki to piedzīvo daudzveidīgi – ar visu ķermeni. Tirgū satiekas eksperti – tirgotāji, kuriem ir spēcīga piesaiste vietai, un apmeklētāji, kuri caur ķermenisko pieredzi un tirgotāju ekspertīzi nemitīgi veido un atraisa nostalģiskās atmiņas. Laika gaitā tirgotāji kļuvuši par ekspertiem, kuru vislabāk pārzina savu preci, tādēļ Madara savā maģistra darba nosaukumā atsaucas uz kāda tirgotāja teikto, ka plūmītes neizskatās labi, bet ir gardas. Tas būs stāsts par tirgus nozīmi pilsētvidē - laikā, kad pieaug tādas alternatīvas iepirkšanās vietas kā lielveikali un tiešsaistes veikali.

Vidzemes tirgus – vieta, kur satikties

Tirgi vienmēr bijuši kā vietas, kur mijas ne tikai pircējs un pārdevējs, bet arī kultūra ar sabiedrību, pilsēta ar pilsētnieku, profesionāļi ar lietotāju, tradīcija ar inovāciju, ātrais ar lēno, analogais ar digitālo, vēsture ar tagadni un nākotni, daba ar cilvēkiem, globālais ar lokālo, tūrists ar vietējo, pilsētas iestāde ar pilsētas iestādi, nu, jūs jau sapratāt. Tāpēc, attīstot vienu no iekārojamākajiem bet sagurušākajiem tirgiem Rīgā, Vidzemes tirgu, jāņem vērā šis mūžīgais satikšanās fenomens, kā arī citi – sociālie, ekonomiskie, ekoloģiskie, vēsturiskie un pilsētattīstības aspekti, lai nodrošinātu vietas ilgtspēju. Kā to mūsdienās vislabāk izdarīt?

Lektori

Madara Kandevica šogad absolvējusi RSU Sociālās antropoloģijas studiju programmu. Viņas interešu lokā ir urbānā un medicīnas antropoloģija, kā arī radniecība un rūpes. Ieguvusi bakalaura un maģistra grādu komunikācijas zinātnē, studējusi Dānijā kognitīvo semiotiku. Vairāk nekā piecpadsmit gadu strādā sabiedrisko attiecību, reklāmas un mārketinga jomā. Interesē estētika un dizaina domāšana. Vēlētos apgūt šahu.

Mārtiņš Eņģelis ir pilsētpētnieks un vada stratēģiskās nozaru politikas plānošanas projektus Rīgas Pilsētas attīstības departamentā. Pēdējos piecpadsmit gadus strādājis kultūras, tūrisma un pilsētvides jomās, šobrīd regulāri prezentē un vada darbnīcas par minētajām jomām. Ieguvis bakalaura grādu jauno mediju mākslā, maģistra grādu starptautiskā tūrisma vadībā, šobrīd raksta maģistru grādu telpiskās attīstības plānošanā. Strādājis Islandes tūrisma pētniecības centrā, Dāņu kultūras institūtā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, kā arī RIXC jauno mediju mākslas centrā. Vadījis raidījumus un rakstījis par minētajām tēmām Latvijas Televīzijā un LSM.lv. Patīk risināt problēmas, ģenerēt idejas, viss oriģinālais, atjautīgais un lietas, kas lielākas par mums. 2031. gadā plāno kļūt par Latvijas jaunāko prezidentu.

Moderators

Prof., dr. soc. Miķelis Grīviņš ir Rīgas Stradiņa universitātes tenūrprofesors. Pēdējos desmit gadus pētījis dažādus pārtikas sistēmu aspektus fokusējoties uz mijiedarbi starp pārtikas apriti un uztura paradumiem, kā arī uz pārtikas politiku un alternatīviem pārtikas avotiem.

Lekcijā tika stāstīts par izpētes procesa metodoloģiskajiem aspektiem, pētot Ziemeļvalstu uzņēmumus Arābijas pussalā, kas, tuksneša ieskauta un naftas ieeļļota, pavērusi durvis ilgtspējas ideoloģijai un tuksnesī apņēmusies bruģēt ceļu uz zaļu ekonomiku. Balstoties savā nupat iznākušajā grāmatā Ilgtspējas meklējumi Arābijas tuksnesī, lektore atspoguļoja centienus piekļūt šai pasaulei, izzinot sinerģijas starp šķietami grūti savienojamām realitātēm – naftu un ilgtspēju, tuksnesi un auglību, ziemeļiem un austrumiem, enerģētiku un antropoloģiju, kultūru un ekonomiku, ūdeni un sausumu, sievietību un cienījamību, hierarhiju un iekļaušanu, tradicionālo un hipermoderno, savstarpēju uzticēšanos un institucionālismu.

Lektore

Agnese Cimdiņa ir sociālantropoloģijas doktore, maģistra un doktora grādu antropoloģijā ieguvusi Bergenas Universitātē Norvēģijā, specializējoties biznesa antropoloģijā, attīstības antropoloģijā, starpkultūru izpratnē un kvalitatīvajās pētījumu metodēs.

Moderators

Prof., dr. soc. Miķelis Grīviņš ir RSU tenūrprofesors. Pēdējos desmit gadus pētījis dažādus pārtikas sistēmu aspektus fokusējoties uz mijiedarbi starp pārtikas apriti un uztura paradumiem, kā arī uz pārtikas politiku un alternatīviem pārtikas avotiem.

Vilis Veldre 1938. g. grāmatā Dzīve pie jūras aprakstīja piekrastes zvejnieku dzīves ritumu un prakses. Guntra Aistara stāstīs par jauno Latviešu fonda atbalstīto pētījumu, kurā kopā ar RSU sociālās antropoloģijas studentiem, Latvijas mutvārdu vēstures projektu un starpdisciplināro mākslas centru SERDI pēta, kā dzīve ir mainījusies dažādo varu, zvejas sistēmu, un klimata pārmaiņu ietekmē, un kā varam iepazīt, saglabāt un nodot tālāk senču prakses, zināšanas, un spēju sadzīvot ar daudzpusīgo jūru. Projekta gaitā vairākās etnogrāfiskās ekspedīcijās tiek vākti piekrastes zvejnieku dzīves stāsti, atmiņas un zināšanas par zvejniecības vēsturi un praksēm, sociālekoloģiskām attiecībām starp cilvēkiem, zemi un jūru, klimata pārmaiņu novērojumiem un zivju ēdienu kulināro mantojumu.

Lektore

Guntra Aistara ir Centrāleiropas Universitātes (CEU) Vides zinātnes un Politikas fakultātes asociētā profesore. Vides antropoloģe, ieguvusi PhD Mičiganas Universitātē, 2018. g. izdevusi grāmatu Organic Sovereignties par Latvijas un Kostarikas bioloģisko lauksaimnieku zināšanām, praksēm un izaicinājumiem globalizācijas laikmetā.

Moderators

Prof., dr. soc. Miķelis Grīviņš ir Rīgas Stradiņa universitātes tenūrprofesors. Pēdējos desmit gadus pētījis dažādus pārtikas sistēmu aspektus fokusējoties uz mijiedarbi starp pārtikas apriti un uztura paradumiem, kā arī uz pārtikas politiku un alternatīviem pārtikas avotiem.

Tika aplūkots pētījums paaugstinātas kvalitātes pārtikas produktu potenciāls Zaļajā publiskajā iepirkumā, kas sniedz ieskatu par pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu veikšanas kārtību Latvijā, akcentējot paaugstinātas kvalitātes produktu (PKP) nodrošinājumu Zaļajā publiskajā iepirkumā (ZPI).

1. Normatīvo aktu analīze par ZPI veikšanas kārtību Latvijā

2. Rezultatīvo rādītāju apkopojums par pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem valsts un pašvaldību iestādēs no 2018. līdz 2021. gadam

3. PKP apjoma aplēšu noteikšana un PKP ražošanas potenciāla novērtējums
4. Problēmu identificēšana PKP ražotāju dalībai ZPI
5. Ieteikumu izstrāde PKP nodrošinājuma veidošanā un apjoma sekmēšanā ZPI Latvijas reģionos

Lektore

Lāsma Aļeksējeva ir agrārās ekonomikas pētniece Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Bioekonomikas nodaļā. Aļeksējeva ir doktorante LBTU ESAF un ir bijusi centrāli iesaistīta pētījuma Paaugstinātas kvalitātes pārtikas produktu potenciāls ZPI izstrādē.

Izaicinājumi, kurus sabiedrība ir spiesta risināt, ir sarežģīti – tie sastāv no dažādām ietekmes dimensijām un grūti salāgojamām interesēm. Izaicinājumi vienmēr ir bijuši sarežģīti. Vienlaikus, līdz ar globalizāciju, klimata krīzi un pārmaiņu paātrināšanos, lietu kompleksums gan kļuvis vieglāk pamanāms, turklāt tas saņem papildu akadēmisku un neakadēmisku uzmanību. Galvenokārt tādēļ, ka tas, kā mūsu piedāvātie izaicinājumu risinājumi spēs tikt galā ar lietu sarežģītību, noteiks vai šie risinājumi radīs jaunas problēmas vai arī – palīdzēs risināt arī citas aktuālās problēmas.

Pārtika ir joma, kurā lietu kompleksums atspoguļojas ļoti skaidri. Pārtikas apritē ir nepieciešams salāgot videi draudzīgas ražošanas metodes ar nepieciešamību nodrošināt, lai pārtika būtu pietiekamā apjomā, lai visi pārtiku varētu atļauties, bet arī ražotāji saņemtu godīgu  samaksu par padarīto darbu, lai patērētāji var izvēlēties sev labāko pārtiku, bet izvēlētie produkti būtu gan veselīgi, gan arī ilgtspējīgi. Pētījumi rāda, ka nav vienas labākās atbildes, kā pārvarēt šīs dilemmas. Risinājumi ir lokāli un atšķirsies katrā situācijā.

Seminārā tika skaidroti sarežģītības teorētiskie aspekti, izmantojot praktiskus piemērus, tika demonstrēts, kā sarežģītību iekļaut savā pētnieciskajā darbā, kā arī tika runāts, kā sarežģītība var ietekmēt pētījuma metožu izvēli un rezultātu prezentāciju.

Lektors

Prof., dr. soc. Miķelis Grīviņš ir Rīgas Stradiņa universitātes tenūrprofesors. Pēdējos desmit gadus pētījis dažādus pārtikas sistēmu aspektus fokusējoties uz mijiedarbi starp pārtikas apriti un uztura paradumiem, kā arī uz pārtikas politiku un alternatīviem pārtikas avotiem.