Covid-19 sabiedrības veselības efektu modelēšana gados vecākiem cilvēkiem Latvijā un Islandē

Projekts tiek īstenots Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu Instrumenta 2014.-2021. gada perioda Divpusējās sadarbības fonda stratēģiskās iniciatīvas ietvaros. 

Iniciatīvas mērķis ir stiprināt divpusējās attiecības starp Latviju un donorvalsti – Islandi, sekmējot zinātniski un sociālekonomiski nozīmīgu sadarbību, izmantojot inovatīvas metodes Covid-19 izraisītās krīzes seku izprašanā un pārvarēšanā gados vecākiem cilvēkiem. 

Sadarbība plānota starp Islandes un Latvijas zinātniskajām institūcijām, lai izprastu Covid-19 radīto ietekmi uz gados vecākas sabiedrības daļas veselību, sociālpsiholoģiskajiem aspektiem un ekonomiskajām iespējām. 

Latvijā 2020. gadā pirms un pēc pandēmijas tiek veikts lauka darbs, kas veido datu bāzi “Pētījumā par veselību, novecošanu un pensionēšanos Eiropā” (SHARE 8. posma pētījums visā Eiropas Savienībā notika 2020. gadā). Viena no galvenajām metodēm ir statistiskā modelēšana, izmantojot Latvijas un Islandes datu bāzes no sabiedrības veselības, epidemioloģijas un sociālpsiholoģijas perspektīvas.

Galvenā uzmanība pētnieciskajā darbā būs vērsta uz sociālās atstumtības, veselības pakalpojumu pieejamības, ekonomiskā stresa, psiholoģiskās veselības un labbūtības jautājumiem. Islandes sabiedrības novecošanas pētījums HL20 ir pieejams arī citu valstu pētniekiem, līdzīgi kā SHARE datu bāze, kas atvieglo sadarbību starp dažādu valstu pētniekiem. 

Projektā plānotās aktivitātes ietver sadarbības uzsākšanas un stiprināšanas, kā arī plānošanas semināru Islandē, ar tam sekojošu statistiskās modelēšanas semināru, kas notiks attālināti kopā ar Islandes ekspertiem. Latvijā ir arī paredzēti sabiedrības izglītošanas un informēšanas semināri, pulcējot interesentus no dažādām valsts pārvaldes un sabiedrības grupām.

Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Socioloģijas zinātniskās pētniecības institūtu (SSRI) Islandes Universitātē.

Projekta aktivitātes

• Latvijas un Islandes ekspertu tikšanās Islandē
• SHARE datu apstrāde un interpretācija par Covid-19 ietekmi
•  Datu modelēšanas praktisks seminārs attālināti Latvijā un tālāka sadarbība datu apstrādē un interpretācijā, praksē
• Semināri pētniekiem, ieinteresētajām pusēm un sabiedrības novecošanas politikas veidotājiem Latvijā
• Zinātniskās un populārzinātniskās publikācijas sagatavošana
• Projekta administrēšanas nodrošināšana 
• Zvērināta revidenta vai iestādes iekšējā audita struktūrvienības izmaksas iniciatīvas pamatojošo dokumentu pārbaudei

Projekta aktualitātes

Notikuši datu modelēšanas semināri Latvijā

Intensīvs darbs divpusējās sadarbības projekta nākamajā posmā notika attālināti Zoom platformā. Nedēļas garumā no 2022. gada 12. līdz 19. decembrim seši projekta eksperti tikās trīs pilnas darba dienas, lai pārskatītu precizētos rezultātus, kā arī izvēlētos nozīmīgāko informāciju prezentācijai dažādām mērķa grupām. Seminārs brīžiem notika arī atsevišķās darba grupās, piemēram, par zinātniskā raksta struktūru, izvēlētajiem žurnāliem publikācijai, atsauču pārskatu un statistikas jautājumiem. Divi Islandes Universitātes un četri RSU eksperti vienojās par tēmām, kuras būtu jāizceļ katrā sadarbības valstī, kā arī par atbildības sadalījumu, turpinot darbu pie zinātniskās publikācijas izstrādes un populārzinātniskajiem rakstiem.  

Atjaunots 30.12.2022.

Notikusi RSU un Islandes Universitātes pētnieku tikšanās

RSU pētnieki trīs dienu vizītē Islandes Universitātē no 2022. gada 29. novembra līdz 1. decembrim kopīgi izskatīja līdz šim paveikto statistikas aprēķinu kopumu, lai turpinātu modelēšanas darbības ar Islandes datiem. Jau projekta pieteikumā tika minēts, ka pieejamie dati nav tieši salīdzināmi dažādās pētījumu metodoloģijas dēļ, tādēļ daudz laika tika veltīts tieši dažādu veselīgas sabiedrības novecošanas faktoru izvēlei, to pamatojot ar teorētisko diskusiju starp abu universitāšu vadošajiem ekspertiem. Semināra laikā kopīgi tika izveidots statistikas modelis, kas aptver pieejamos Latvijas un Islandes datus. Tā pilnveide vēl turpinās, tomēr modeļa pamats ļauj saskatīt vienojošās un atšķirīgās tendences starp abām valstīm, nonākot pie četriem galvenajiem veselīgas novecošanas indikatoriem. Lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par Islandes sociālās un veselības aprūpes sistēmu, kā arī par veiktajiem pētījumiem par gados vecākiem cilvēkiem Islandē, RSU pētnieku grupai bija iespēja noklausīties speciāli sagatavotus Islandes Universitātes vadības un pētnieku priekšlasījumus. 

Darba grupā ietilpst trīs RSU un divi Islandes Universitātes eksperti. Decembrī turpināsies iesāktais starpvalstu datu modelēšanas darbs, literatūras analīze, kopīga zinātniskā raksta struktūras izveide un rezultātu apkopošana 2023. gadā plānotajiem semināriem ar pētniekiem, valsts un pašvaldību, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.

Atjaunots 05.12.2022.

Projekta 3. aktivitātes pirmie rezultāti

Pasaules Veselības organizācija (PVO) 2015. gadā izstrādāja Veselīgas novecošanas stratēģiju, kuras ietvaros veselīga novecošana tiek definēta kā “indivīda funkcionālo spēju attīstīšana un uzturēšana tādā līmenī, kas nodrošina gados vecāku indivīdu labbūtību” (PVO, 2015). PVO veselīgas novecošanas konceptuālais modelis ietver tādus faktorus kā – iekšējo kapacitāti, funkcionālās spējas un vides faktorus, kuri atrodas nepārtrauktā mijiedarbībā. Indivīdu iekšējo kapacitāti veido vitalitātes, kustīguma, sensoro, kognitīvo un psiholoģisko faktoru grupas. Funkcionālās spējas nosaka arī indivīdu demogrāfiskie rādītāji, veselības stāvoklis un ar iedzimtību saistītie faktori.

Lai novērtētu veselīgu novecošanu Latvijas iedzīvotājiem, sākotnēji notiek veselīgu novecošanu raksturojošu rādītāju/indeksu izstrāde atbilstoši PVO konceptuālajam modelim – iekšējās kapacitātes faktoriem, iekļaujot arī ar Covid-19 pandēmiju saistītos faktorus.  Nākamajā solī tiek plānots izvērtēt un modelēt veselīgas novecošanas rādītājus, izmantojot Norvēģijas (NorLag) datubāzi.

METODOLOĢIJA

Veselīgas novecošanas indeksa (HAI) izstrādei tiek pielietoti SHARE (angļu val.- Survey of Health, Ageing and Retirement in Europe) ietvaros pieejamie dati par 7. posmu (2017.g.) un 8. posmu, t.sk. Covid-19 add-on moduli (2019./2020.g.).

SHARE pētījuma 7. posma ietvaros tiek izvēlētas tās pētījuma ES dalībvalstis, kurām pieejama informācija par indeksā iekļautajiem faktoriem (n = 12 159), neiekļaujot Latviju (skat. 1. attēlu) ar mērķi noteikt izstrādātā indeksa prognostisko spēju.  

1. attēls –  SHARE 7. posma iesaistītās valstis HAI indeksa prognostiskās spējas novērtējumam

SHARE pētījuma 8. posma ietvaros arī tiek izvēlētas tās pētījuma ES dalībvalstis, kurām pieejama informācija par indeksā iekļautajiem faktoriem (n = 7 925, t.sk. Latvija = 652) ar mērķi noteikt izstrādātā indeksa prognostisko spēju (skat. 2. attēlu).  

2. attēls – SHARE 8. posma iesaistītās valstis HAI indeksa prognostiskās spējas novērtējumam

HAI indeksa izstrādes laikā no sākotnēji vairāk kā 250 mainīgajiem, balstoties uz literatūras analīzi, tika atlasīti nozīmīgākie veselīgu novecošanu noteicošie faktori. Turpmāk, pielietojot Galveno komponentu analīzi (Principal Component Analysis) ar mērķi reducēt lielu skaitu savstarpēji saistītu mainīgo līdz mazākam skaitam, indeksa izstrādes procesā, mainīgo skaits tika reducēts līdz 25 (atlasot faktorus, kuru svars ar Varimax rotāciju bija vismaz 0,30). Tālāk sadalot tos 6 dimensijās, tika sasniegts kopējais izskaidrotais variācijas apjoms 57,40%.

Atbilstoši faktoranalīzei tika izstrādātas divas indeksa versijas – neiekļaujot ar Covid-19 pandēmiju saistītos faktorus (HAI-19) un iekļaujot ar Covid-19 pandēmiju saistītos faktorus (HAI-25). Informācija par indeksā iesaistītajiem faktoriem apkopota 3. attēlā.

3. attēls – HAI indeksā iesaistītie faktori

Turpmākā analīzes procesā HAI indeksā iekļautajiem faktoriem tika veikta rezultātu transformācija no Likerta skalas datiem uz punktiem intervālā no 0 līdz 100 (kur 0 punkti norāda uz negatīvu rezultātu (pasliktināšanos vai traucējumiem), savukārt 100 punkti norāda uz pozitīvu rezultātu), kā arī katram respondentam tika aprēķināts vidējais radītājs atbilstoši HAI-19 un HAI-25 indeksa variantam. Vērtību sadalījums Latvijas populācijai apkopots 4. attēlā.

4. attēls – HAI indeksa vērtību sadalījums Latvijas populācijai

Šobrīd turpinās darbs pie izstrādātā indeksa validācijas un prognostiskās spējas novērtējuma.

Informācija atjaunota: 30.10.2021.

Notikusi projekta rezultātu prezentācija pēc tā pabeigšanas 

2024. gada 14. maijā, projekta zinātniskā vadītāja, RSU Statistikas mācību laboratorijas vadošā pētniece Ieva Reine Finanšu ministrijā prezentēja nesen noslēgto bilaterālo “Covid-19 sabiedrības veselības efektu modelēšana gados vecākiem cilvēkiem Latvijā un Islandē” EEA/Norvēģijas grantu projektu sanāksmē (JOINT COMMITTEE OF BILATERAL FUNDS (JCBF) MEETING FOR 2014-2021 EEA/NORWAY GRANTS). 
Sanāksmē piedalījās un ziņojumu uzklausīja arī Armands Eberhards, NFP, Nacionālā Fokusa Punkta vadītājs; Rūta Radiņa, Baltijas un Ziemeļvalstu, un Reģionālās sadarbības nodaļas vadītāja no Latvijas Ārlietu ministrijas; Hilde Berit Eide, Norvēģijas vēstniecības Rīgā Misijas vadītājas vietniece – padomniece; Sigrún Bessadóttir, Islandes vēstniecības Helsinkos vecākā padomniece u.c. komitejas pārstāvji. 
Īsu informāciju par vispārējo Nacionālā Fokusa Punkta progresu sniedza EEA, Norvēģijas un Šveices investīciju vienības vecākā eksperte Liene Ernestsone, ar kuru projekta realizēšanas laikā tika uzturēta cieša sadarbība. Dalībnieki diskutēja par realizēto iniciatīvu un atzinīgi novērtēja sasniegtos rezultātus bilaterālajā projektā ar Islandi.

Galvenās projekta atziņas:

• Projekts ir veicinājis zinātnisko kompetenci un uzlabojis pētniecības rezultātu kvalitāti.
• Sadarbība ir paplašināta ar sešām citām valstīm un ir plānots to tuvākā nākotnē vēl attīstīt. Sadarbības tīkls ir kļuvis pievilcīgāks jaunu konsorciju veidošanai.
• Veikts pētījums jomās, kuras citādi nebūtu iespējama sadarbība Latvijai un Islandei.
• Covid-19 pozitīvi ietekmēja attālinātas komunikācijas un semināru iespējas, kas vēl aizvien tiek turpināts.
• Projekts deva iespēju iepazīt vairāk Latvijas un Islandes tautu, atklājot interesantu informāciju par mūsu dzīvesveidu, veselību ietekmējošiem faktoriem, sociālajiem un ekonomiskajiem rezultātiem, kas satuvina reģionus.
• Izveidojusies uzticība un veiksmīga sadarbība, strādājot kopā ar profesionāļiem pie pētījumiem un publikācijām.
• Finansējuma iespējas Latvijas un Islandes sadarbībai nav daudz un tās būtu nepieciešamas vairāk.

Informācija ievietota 06.09.2024