Klimata ietekmes, pielāgošanos klimata pārmaiņām un pielāgošanās iespēju sociāli ekonomisko vērtību novērtējums daudzdzīvokļu kvartālos Rīgā un Latvijā (Rīgas daudzdzīvokļu namu mikrorajonu ilgtspējīga attīstība)

Izvēlētā pētījuma zona ir daudzdzīvokļu dzīvojamie kvartāli, kas, apzinoties to apjomu, daudzveidību un īpašumtiesību struktūru, pēc būtības ir ļoti neaizsargāti pret klimata pārmaiņu negatīvajiem dabas vides aspektiem. Izmaiņas negatīvajā virzienā šajās teritorijās izjutīs vislielākais iedzīvotāju skaits. Piemēram, asfaltētajos un bruģētajos mikrorajonu pagalmos ar nepietiekošu apzaļumojumu veidojas tā sauktās „siltuma salas”, kur saules ietekmē gaisa temperatūra ir par vairākiem grādiem augstāka, nekā pārējā vidē. Šādā situācijā putekļiem un izplūdes gāzēm ir daudz būtiskāka ietekme uz apkārtējo iedzīvotāju veselību, tātad dzīves kvalitāti

„Daudzdzīvokļu apbūve Rīgā ir mājvieta ap 85% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita, tāpēc tieši šo pilsētas teritoriju izaicinājumu apzināšana, izpēte un kompleksu attīstības risinājumu definēšana ir viena no Rīgas pilsētas arhitekta biroja darba prioritātēm. Ceram, ka projekta ietvaros mums sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes pētniekiem izdosies rast saprotamus pierādījumus un pietiekoši efektīvus konceptus, kurus īstenojot iespējams revitalizēt gan mikrorajonus, gan vēsturiskos daudzdzīvokļu kvartālus un to infrastruktūru, tādējādi pakāpeniski un mērķtiecīgi paaugstinot Rīgas iedzīvotāju dzīves kvalitāti,” uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis

Jāatzīmē, ka līdz šim pētījumi par klimata pārmaiņu ietekmi uz daudzdzīvokļu dzīvojamiem kvartāliem Rīgā un arī Latvijā ir bijuši ļoti sadrumstaloti, pievēršoties tikai atsevišķiem to ilgtspējības jautājumiem, neanalizējot kopainu un nepētot konkrēto specifiku starpdisciplināri

Atsevišķos pētījuma blokos tiks apskatīti vairāki klimata pārmaiņu un pielāgošanās faktori, kas balstoties uz dažādām teorijām un zinātniskajām metodēm tiks kompleksi analizēti un noteiktas to sociālekonomiskās vērtības. Tāpat, lai noskaidrotu klimata ietekmi uz mikrorajonu iedzīvotājiem, tiks veikta apjomīga iedzīvotāju aptauja, esošā vides stāvokļa izpēte, diskusijas ar nozaru un jomu ekspertiem un datu analīze

Projekta aktivitāte

• Veikts zinātniski pamatots pētījums par klimata ietekmi, pielāgošanos klimata pārmaiņām un pielāgošanās iespēju sociāli ekonomisko vērtību  novērtējumu daudzdzīvokļu kvartālos Rīgā un Latvijā

Projekta rezultāti

1. Organizētas divas fokusa grupas un seminārs, kas pulcēja interesentus un ekspertus jautājumos, kas saistās ar vides veselību. Pasākumos tika prezentēti Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta (RSU DDVVI) pētnieku 2015. gada augusta beigās veikto septiņu Rīgas mikrorajonu (Ziepniekkalns, Imanta, Centrs, Grīziņkalns, Purvciema dienvidu un austrumu daļa, kā arī Jugla) vides trokšņa, putekļu daļiņu (PM2,5 un PM10), kā arī tvana gāzes (CO), ogļskābās gāzes (CO2) un ozona (O3) mērījumu rezultāti

2. Veikti gaisa temperatūras mērījumu pētījumi definētajos Rīgas 7 mikrorajonos, kā arī analizēta Rīgas klimata specifika. Šajā pētījuma daļā ir pētītas gan gaisa, gan mitruma ilgtermiņa izmaiņas Rīgā, kā arī specifiski apskatītas Rīgas ekstremālo temperatūru intensitātes izmaiņas. Pētījuma sākotnējie rezultāti norāda uz to, ka vidējos rādītājos Rīgas klimats mainās nebūtiski, lai gan, ņemot vērā ekstremālās temperatūras, izmaiņas ir būtiskas, jo pēdējo 30 gadu laikā dienu skaits ar gaisa temperatūru Rīgā >30°C no 1 dienas ir audzis līdz 6 dienām, augstāko dienu skaitu sasniedzot 2010.gadā (14 dienas). Šādas izmaiņas ir būtiskas raugoties no sabiedrības veselības viedokļa

3. Veiktas tehnisko jautājumu izpētes:

• Tipveida ēku siltumenerģijas patēriņa analīze izvēlētos kvartālos
• Tipveida ēku tehniskā apsekošana
• Mērījumi tipveida ēku dzīvokļos

4. Veikta socioloģiskā aptauja ar mērķi apzināt dzīvokļu īpašnieku un īrnieku sapratni par savas dzīvesvietas – dzīvokļa un apkārtējās vides (ieskaitot kvartāla), ēkas un inženierinfrastruktūras uzbūvi, tehnisko aprīkojumu un inženiersistēmām, to ekspluatāciju un apkopes nepieciešamību saistībā ar klimata pārmaiņām. Aptaujas iegūtie dati tiks korelēti un salīdzināti ar lauku pētījumos un novērojumos iegūtajiem datiem