Ievads pasaules un Eiropas autorkino (KSK_101)
Īsumā par studiju kursu
Mērķis
Radīt izpratni par autorkino teoriju, pasaules kino nozīmīgākajiem režisoriem – autoriem un viņu darbiem, kas tapuši laika posmā no XX gs. vidus līdz mūsdienām. Francijas “jaunā viļņa” kinoteorētiķu radītais jēdziens “autorkino” un tā teorija ir pateicīga metode, lai izprastu būtiskas kinovēstures parādības, kā arī mūsdienu kino procesus. Autorteorija ļauj izsekot nozīmīgu pasaules kinorežisoru veikumam, izprotot, ar ko katra konkrēta autore (režisora) metode – stilistiskie paņēmieni, rokraksta īpatnības, darbu tematika atšķiras no komerciāli orientēta kinematogrāfa piedāvājuma, kas izmanto klasiskā Holivudas stila nosacījumus un klasiskās narācijas paņēmienus. Autorteorijas jēdziens tika radīts Eiropā, Francijā XX gs. 50.-60. gadu mijā, uzsverot, ka spilgta, individuāla kinematogrāfiskā rokraksta iezīmes ir saskatāmas gan Eiropas režisoru darbos, gan arī atsevišķu Amerikā strādājošu autoru darbos.
Kursa mērķis: apskatīt un analizēt nozīmīgu XX gs. autoru darbus, kas radījuši būtisku ieguldījumu pasaules kinematogrāfa attīstībā, tā daudzšķautņainībā un stilistiskajā daudzveidībā.
Iepazīstināt ar būtiskāko XX gs. nogales un XXI gs. kino autoru veikumu, aptverot gan Eiropas, gan Amerikas, gan arī vairāku Āzijas režisoru darbus, kuru autori jau kļuvuši par būtiskiem jēdzieniem pasaules kinematogrāfā.
Apskatīt nozīmīgākos kinoteorijas tekstus, kas ļauj daudzšķautņaināk vērtēt autorkino praksi, tā attiecības ar klasiskā naratīva principiem un žanriskajām konvencijām.
Priekšzināšanas
Vēlams apgūt kursu Ievads pasaules kino vēsturē un teorijā.
Rezultāti
• iegūt zināšanas par nozīmīgākajiem pasaules kino autoriem, viņu daiļrades un rokraksta īpatnībām;
• iegūt zināšanas par pasaules kino procesu aktualitātēm;
• iegūt zināšanas par autorkino teoriju un izprast nozīmīgākos kinoteorijas pētījumus dotajā laukā;
• prast saskatīt mūsdienu audiovizuālās kultūras saikni ar dažādos laika posmos veiktajiem teorētiskajiem un praktiskajiem sasniegumiem.
• prasme orientēties autorteorijas būtībā un piedalīties diskusijā par autorteorijas izmantojumu mūsdienu praksē;
• prasme analizēt atšķirīgu stilistisko paņēmienu un kinovalodas līdzekļu izmantojumu dažādu autoru darbos;
• prasme orientēties būtiskāko XX gs. – XXI gs. mijas autoru darbos;
• prasme orientēties nozīmīgākajos pasaules kinofestivālos un izprast to nozīmi plašākā kontekstā;
• prasme novērtēt kinomākslas ietekmi uz mūsdienu masu medijiem;
• iemaņas analizēt autoru darbus un kinomākslas paraugus;
• iemaņas interpretēt kinomākslas ietekmi uz sabiedrības komunikāciju;
• iemaņas izmantot kinomākslas vēstījumu pieejas multimediju komunikācijā.
• kompetence izvērtēt dažādu autoru audiovizuālos darbus;
• kompetence atpazīt atšķirīgu kinovalodas izmantojumu dažādu autoru darbos;
• kompetence orientēties klasiskos kinovalodas principos, kā arī tam alternatīvajā modernisma principu izmantojumā;
• kompetence orientēties galvenajos autorkino attīstības posmos un dominējošos stilistiskos principos;
• kompetence saskatīt mūsdienu audiovizuālās kultūras saikni ar būtiskiem kinomākslas attīstības posmiem, un dažādos laika posmos veiktajiem teorētiskajiem un praktiskajiem sasniegumiem;
• kompetence orientēties autorkino izplatīšanas platformās, tai skaitā Eiropas festivālu sistēmā.
Plānojums
Studiju programma | Studiju semestris | Programmas līmenis | Studiju kursa kategorija | Docētāji | Grafiks |
---|---|---|---|---|---|
Multimediju komunikācija, MK | 5 | Bakalaurs | Ierobežota izvēle | Dita Rietuma |
Studiju programma | Studiju semestris | Programmas līmenis | Studiju kursa kategorija | Docētāji | Grafiks |
---|---|---|---|---|---|
Fotogrāfija, FON | 6 | Bakalaurs | Ierobežota izvēle | Dita Rietuma | |
Multimediju komunikācija, MKN | 6 | Bakalaurs | Ierobežota izvēle | Dita Rietuma |