Pediatrijas pamati I (PEK_037)
Īsumā par studiju kursu
Mērķis
Dot studentiem zināšanas par bērna organisma strukturālām un funkcionālām īpatnībām, augšanu un attīstību vecumā no dzimšanas līdz 18 gadiem, par biežākām bērna vecuma slimībām, kā arī veidot nepieciešamās prasmes un attieksmi ārsta darbā ar bērniem.
Priekšzināšanas
1. Zināšanas humanitāro un sociālo zinātņu jomās, kas attīsta kritiskās un radošās domāšanas prasmes, izpratni par cilvēku kā dzīvu būtni un tā lomu sabiedrībā.
2. Svešvalodas (krievu, angļu vai vācu, latīņu).
3. Preklīniskās teorētiskās zināšanas par cilvēka organisma uzbūvi un funkciju (1., 2., 3. studiju gada disciplīnas), klīniskā medicīna: 4. studiju gada studentiem – propedeitikas kurss.
Rezultāti
Iegūtās zināšanas ļaus studentiem raksturot gremošanas, elpošanas, nieru un urīnizvadsistēmas, muskuļu sistēmu saslimšanu izplatībā un prioritātēs, nosaukt un raksturot faktus par slimību riska faktoru ietekmi, primārās profilakses, morfoloģijas, etioloģijas, patoloģijas, diagnostikas un ārstēšanas, tai skaitā klīniskās farmakoloģijas, rehabilitācijas, psihoterapijas, intensīvās terapijas, un sekundārās profilakses aspektiem pediatrijā.
Veikt pacienta sūdzību un anamnēzes noskaidrošanu.
Veikt pacienta fizikālo izmeklēšanu ar palpācijas, perkusijas un auskultācijas metodi.
Veikt perifērā pulsa, sirds darbības frekvences, elpošanas frekvences un asinsspiediena rādītājus, attiecināt tos uz konkrētu klīnisko situāciju un sasaistīt ar kopējo izmeklēšanas procesu.
Pielietot argumentācijas, loģikas un retorikas pamatu zināšanas, lai analizētu praktiskas situācijas, diskutētu, izskaidrotu savu viedokli un konstruktīvā veidā veicinātu profesionālo mērķu sasniegšanu un konkrētu uzdevumu izpildi.
Prast komunicēt ar pacientiem, to radiniekiem, kolēģiem, citām veselības aprūpē iesaistītām personām.
Izplānot savu komunikāciju iemaņu patstāvīgu pilnveidošanu, respektējot citu personu atšķirīgu zināšanu līmeni, pieredzi, tradīcijas, kultūru un citas personības individuālas īpašības.
Izrakstīt receptes dažādu medikamentu formu nozīmēšanai.
Interpretēt klīniskās analīzes, attiecināt to uz konkrētu klīnisko situāciju un sasaistīt to ar kopēju izmeklēšanas procesu.
Integratīvas domāšanas ceļā salīdzināt patoloģijas pazīmes ar morfoloģijas un homeostāzes normāliem parametriem, pazīt slimības simptomus, izskaidrot patoloģiju, noformulēt diagnozi un diferencēt to no citām diagnozēm, pārbaudīt biežāko komplikāciju varbūtību, prognozēt patoloģiskā procesa gaitu un sekas.
