RSU LSPA vēsture
No Latvijas Fiziskās izglītības institūta līdz integrācijai Rīgas Stradiņa universitātē.
Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu 2024. gada 1. jūlijā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA) integrēta Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), saglabājot tās identitāti, kā arī akadēmisko un zinātnisko brīvību. RSU LSPA ir vadošā augstākās izglītības iestāde Latvijā, kas specializējas sporta un veselības izglītībā.
Ar vairāk nekā 103 gadu pieredzi RSU LSPA piedāvā augstas kvalitātes studiju programmas, kas apvieno teorētiskās zināšanas ar praktisko pieredzi, lai sagatavotu topošos sporta un veselības aprūpes profesionāļus, sporta pedagogus, kā arī valsts aizsardzības mācības skolotājus.
Nepieciešamība pēc speciālas mācību iestādes dibināšanas radās 1919. gada pavasarī, kad tā laika progresīvā prese atzīmēja, ka fiziskās audzināšanas teorētiskie jautājumi un organizācijas formas prasa to zinātnisku pamatojumu.
- Lasīt plašāk
Latvijas Izglītības ministrija akceptēja šo sabiedrības izteikto nepieciešamību, un 1921. gada 6. septembrī Ministru Kabinets pieņēma lēmumu dibināt Latvijas Fiziskās izglītības institūtu (LFII). Studentus izglītojošā darbība tika sākta Rīgā, Valdemāra (toreiz – Nikolaja) ielā 1, un praktisko nodarbību organizēšanai izmantoja skolu sporta zāles un stadionus. Institūta darbības pamatmērķis bija fiziskās audzināšanas skolotāju sagatavošana; fiziskās audzināšanas teorētisko un praktisko jautājumu risināšana; fiziskās attīstības un audzināšanas pārraudzība valstī. Institūta pirmais vadītājs bija Rumpmuižas skolas skolotājs Mārtiņš Krūze.
Institūtā mācības ilga divus gadus un ietvēra 1400 stundas teorētisko un praktisko studiju kursus. Speciālistu sagatavošanā uzsvars tika likts uz viņu praktisko sagatavošanu, kas veidoja 65,3 % no visu studiju apjoma. Savukārt praktiskajā sagatavošanā dominēja vingrošana un fiziskās aktivitātes, kas saistītas ar vingrošanu. To ietekmēja apstāklis, ka tajā laikā skolās fiziskā audzināšana tika dēvēta par vingrošanu, bet skolotāji – par vingrošanas skolotājiem. 1922. gada 3. novembrī tika pārskatīts institūtā īstenotais mācību plāns, ieviešot nosacījumu, ka katra studiju kursa (21 mācību priekšmets) noslēgumā pie komisijas studenti kārtos pārbaudījumu. 1922. gada 15. novembrī par institūta vadītāju iecēla ārstu Jēkabu Dilli.
1923. gadā LFII Pedagoģiskā komisija noteica izlaiduma eksāmenu prasības un saturu, kā arī apstiprināja dokumentu, ko saņēma tā laika absolventi. Izlaiduma eksāmenu prasības bija līdzīgas mūsdienu prasībām, un viena no to nozīmīgākajām sadaļām bija – nodarbības vadīšana skolas vecuma bērniem un savas izvēlētās vadītāja darbības aizstāvēšana. Pirmie izlaiduma eksāmeni notika 1923. gadā no 23. līdz 27.jūlijam, un tā paša gada 8. augustā LFII padome, rīkojoties saskaņā ar Ministru kabineta 1921. gada 6. septembra lēmumu, nolēma izsniegt vai neizsniegt institūta beigšanas diplomu par iegūto skolotāja profesiju. LFII savu darbību beidza 1925. gadā, un tā pastāvēšanas piecos gados (1921.–1925.) tika sagatavoti un atestēti 79 vingrošanas (fiziskās audzināšanas) skolotāji.
Ņemot vērā nepieciešamību pēc fiziskās audzināšanas skolotājiem skolās, 1926. gada 2. oktobrī pie Latvijas Tautas universitātes atvēra Fiziskās audzināšanas institūtu (LTU FAI). LTU FAI darbības pamatā tika izmantotas bijušā institūta prasības. Institūts darbojās pēc Izglītības ministrijas apstiprinātiem plāniem un programmām. Studiju ilgums bija trīs gadi. Par LTU FAI vadītāju norīkoja Izglītības ministrijas fiziskās audzināšanas inspektoru Voldemāru Cekulu.
LTU FAI darbības laikā (1929.–1940.) sagatavoja 189 fiziskās audzināšanas speciālistus, no kuriem 179 saņēma diplomu par institūta beigšanu, bet 10 – par studiju kursa noklausīšanos. Savu darbību LTU FAI izbeidza 1940. gadā, un tā vadītājs Voldemārs Cekuls 1941. gada 14. jūnijā tika deportēts uz Sibīriju.
No 1921. gada līdz 1940. gadam praktiskajam darbam tika sagatavoti 267 fiziskās audzināšanas skolotāji Latvijā.
Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts (LVFKI) darbu sāka 1946. gada 1. janvārī ar LPSR Tautas komisāru padomes lēmumu. LVFKI praktisko studiju darbu sāka 1946. gada janvārī Rīgā, Aspazijas (toreiz – Padomju) bulvārī 6, kur speciālu telpu nebija un mācību vajadzībām telpas bija jāīrē. Situācija nedaudz uzlabojās 1946. gada 21. oktobrī, kad papildus tika piešķirtas telpas Kaļķu ielā 3. Savukārt 1951. gadā institūts ieguva telpas Kalpaka (toreiz – Komunāru) bulvārī 10 un Vēstures ielā 4. Infrastruktūras uzlabošanās notika 1959. gadā, kad uzcēla LVFKI mācību un sporta kompleksu Brīvības (toreiz – Ļeņina) gatvē 333.
Kā neatņemama sporta augstskolas struktūrvienība visos laikos ir bijis Sporta klubs (SKIF), kas dibināts 1946. gada 4. oktobrī. Visus augstskolas pastāvēšanas gadus tā darbinieki bija studentu un arī docētāju sportisko aktivitāšu organizētāji. Mūsu studenti visos laikos ir guvuši atzīstamus panākumus starptautiskajā līmenī, startējot un pārstāvot Latviju pasaules, Eiropas, kā arī dažāda mēroga studentu sacensībās.
Augstskolā iegūstamo kvalifikāciju prestiža un ar to saistītais studentu skaita pieaugums, kā arī paaugstinātās prasības sporta speciālistu profesionālajai sagatavošanai bija iemesls, lai 1982. gadā uzceltu vēl viens mācību un sporta bāzu korpusu (B korpuss), bet 1986. gadā – vieglatlētikas manēžu. Pārveidi un paplašināšanos piedzīvoja arī 1959. gadā uzceltais sešstāvu mācību korpuss, un 1989. gadā institūta studenti ieguva papildus auditoriju telpas un kabinetus. 1994. gadā līdzās stadionam atklāja Zinātniskās laboratorijas telpas un šautuvi.
LVFKI no 1948. līdz 1992. gadam sagatavoja 5684 sporta speciālistus ar augstāko izglītību.
1991. gada 5. novembrī Latvijas Republikas Tautas izglītības ministrija ar pavēli nr. 459 noteica, ka turpmāk, lai pilnīgāk atspoguļotu augstskolas statusu un studiju virzienu, tās nosaukums būs Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA). Akadēmijas pirmā Satversme tika apstiprināta Latvijas Republikas Augstākajā padomē 1992. gada 10. martā.
LSPA studējošo skaits salīdzinājumā ar agrāko gadu rādītājiem pieauga vairākkārt, un 2022./2023. akadēmiskajā gadā sešās studiju programmās studēja vairāk nekā 1000 studentu.
LSPA no 1992. līdz 2023. gada 1. septembrim absolvēja 5821 students.
Kvantitatīvi un kvalitatīvi pieauga arī akadēmiskā personāla skaits:
1946./1947. mācību gadā strādāja 38 pasniedzēji, t.sk. viens profesors, 16 docenti, septiņi vecākie pasniedzēji, 14 pasniedzēji un asistenti; 2023./2024. akad. gadā augstskolā izglītojošo darbu nodrošināja 59 docētāji, no kuriem 49 ar doktora grādu, t.sk. 12 profesori, 16 asociētie profesori, 16 docenti, pieci lektori, astoņi vadošie pētnieki un pētnieki, divi zinātniskie asistenti.
RSU LSPA nosaukums cauri laikiem
- Latvijas Fiziskās izglītības institūts (1921.–1925.)
- Latvijas Tautas universitātes Fiziskās audzināšanas institūts (1925.–1940.)
- Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts (1946.–1992.)
- Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (10.03.1992.–30.06.2024.)
- RSU Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (kopš 01.07.2024.)
Augstskolas vadītāji un rektori
- Mārtiņš Krūze, skolotājs (1921.–1922.)
- Jēkabs Dille, ārsts (1922.–1925.)
- Voldemārs Cekuls, Izglītības ministrijas fiziskās audzināšanas inspektors (1925.–1940.)
- Lasīt plašāk
- Ivans Lazurka, armijas virsnieks (1945.–1946.)
- Jevgeņijs SRETENSKIS, armijas pulkvedis, augstskolu pasniedzējs (1946.-1951.)
- Nikolajs Neķga, fiziskās audzināšanas speciālists, pedagoģijas zinātņu kandidāts, docents (1951.–1958.)
- Aleksis Ailis, sporta speciālists, docents, Nopelniem bagātais sporta darbinieks (1958.–1960.)
- Jurijs Berdičevskis, pedagoģijas zinātņu kandidāts, docents, Nopelniem bagātais fiziskās kultūras un sporta darbinieks (1960., 1962.)
- Andrejs Eļvihs, vēstures zinātņu kandidāts, docents (1960.–1962.)
- Vladimirs Maksimovs, pedagoģijas zinātņu kandidāts, docents, Nopelniem bagātais fiziskās kultūras un sporta darbinieks (1962.–1982.)
- Ilgvars Forands, pedagoģijas zinātņu kandidāts, profesors, Nopelniem bagātais fiziskās kultūras un sporta darbinieks (1982.–1988.)
- Uldis Grāvītis, pedagoģijas doktors, profesors (1988.–2009.)
- Jānis Žīdens, pedagoģijas doktors, profesors (2009.–2019.)
- Juris Grants, pedagoģijas doktors, profesors (2019.–2024.)
- Kalvis Ciekurs, pedagoģijas doktors, asociētais profesors (kopš 2024.)
Absolventi
Visi augstskolas absolventi ieguvuši augstāko izglītību un sagatavoti darbam dažādās, konkrētajam laika posmam atbilstošās kvalifikācijās: sporta (fiziskās audzināšanas) skolotāji, bioloģijas skolotāji, sociālo zinību (veselības mācības) skolotāji, anatomijas un fizioloģijas skolotāji, militārās mācības skolotāji, sporta veidu (vecākie) treneri, fiziskās kultūras (audzināšanas) pasniedzēji, izglītības un sporta darba menedžeri, aktīvā tūrisma menedžeri, fizioterapeiti, masieri, rekreācijas speciālisti.
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolventi 1921.–2024. (skaits)