Terminu skaidrojums
Vispārīgi par studiju procesu
Akadēmiskais gads – uz kalendāro laiku attiecināms studiju periods augstskolā (piemēram, 2020./2021. akadēmiskais gads).
Akadēmiskais parāds – studiju priekšmeta programmā paredzēto studējošā saistību neizpilde un/vai pārbaudījumu nenokārtošana.
Prakse – studiju programmas sastāvdaļa, kuras mērķis ir nostiprināt studējošā iegūtās teorētiskās zināšanas un iegūt praktiskas iemaņas izvēlētajā specialitātē.
Studiju gads – studiju etaps augstskolā noteiktas studiju programmas daļas īstenošanai (piemēram, pirmais studiju gads), parasti – 10 mēneši. Studiju gads ir sadalīts divos semestros.
Studiju kurss – studiju priekšmeta daļa (piemēram, Kardioloģijas kurss ir Iekšķīgo slimību studiju priekšmeta programmas sastāvdaļa).
Studiju priekšmeta programma – dokumentā formulēts organizētas studiju pieredzes kopums konkrēta studiju priekšmeta satura apguvei.
Studiju priekšmets – studiju programmas sastāvdaļa (piemēram, Cilvēka anatomija, Medicīniskā bioķīmija, Histoloģija ir studiju priekšmeti studiju programmā Medicīna).
Studiju programma – studiju organizācijas forma ar noteiktām prasībām, kuru sekmīga izpilde ļauj studējošajam iegūt noteiktu grādu un/vai kvalifikāciju.
Studiju sistēmu veidi
Studiju sistēma – veids, kādā tiek organizētas studijas. Studijas var tikt vienlaikus īstenotas atbilstīgi vienai vai vairākām studiju sistēmām.
Regulāru nodarbību studiju sistēma – vairāku nedēļu ilga studiju priekšmeta īstenošana, paredzot vienu vai divas lekcijas un nodarbības nedēļā. Katra studiju priekšmeta īstenošanas ilgums ir noteikts studiju programmas plānojumā.
Ciklu studiju sistēma – studiju priekšmeta koncentrēta īstenošana noteiktā laika periodā, secīgi (parasti – katru dienu) organizējot visas studiju priekšmeta programmā paredzētās nodarbības.
Moduļu studiju sistēma – studiju priekšmeta intensīva īstenošana noteiktā laika periodā, secīgi organizējot lekcijas, nodarbības, patstāvīgos darbus un pārbaudījumus, kā arī noslēdzot moduli ar eksāmenu.
Lekciju un nodarbību veidi
Lekcija – studiju priekšmeta apguves veids, kurā docētājs izklāsta studiju programmas teorētisko materiālu. Lekcija ir studiju informācijas avots, studējošā izziņas darbības vadīšanas līdzeklis.
Nodarbība – studiju procesa darbības veids, kurā studējošo grupas akadēmiskā personāla vadībā konkretizē lekcijās un patstāvīgi apgūtās teorētiskās zināšanas, kā arī apgūst atbilstošas praktiskās iemaņas.
Praktiskajā nodarbībā studējošie akadēmiskā personāla vadībā apgūst attiecīgai tēmai atbilstošas praktiskās iemaņas. Tās mērķis ir realizēt profesionālo prasmju kompleksas veidošanas procesu, attīstīt patstāvīgā darba un vērtēšanas spējas.
Laboratorijas darbā studējošo grupas akadēmiskā personāla vadībā veic studiju programmai atbilstošus eksperimentus, analizē iegūtos rezultātus un izdara secinājumus.
Seminārā studējošie akadēmiskā personāla vadībā uzklausa un apspriež patstāvīgi sagatavotus ziņojumus. Semināra mērķis ir attīstīt studējošā intelektuālās spējas patstāvīgi, radoši domāt, prasmi saskatīt un novērtēt būtisko, argumentēt un analizēt likumsakarības konkrētos apstākļos.
Pārbaudījumu veidi
Kontroldarbs – rakstiska zināšanu pārbaude nodarbības ietvaros.
Referāts – studējošā rakstiski sagatavots apkopojošs materiāls par noteiktu tēmu.
Kolokvijs – zināšanu pārbaudes forma, pabeidzot studiju priekšmeta programmas noteiktu tēmu.
Nodarbību ieskaite norāda, vai studējošais ir izpildījis studiju priekšmeta programmā paredzētās prasības. Ieskaiti ieraksta Sekmju grāmatas labajā pusē.
Teorētiskā ieskaite – zināšanu pārbaudes forma, kura tiek kārtota pabeidzot studiju priekšmetu vai arī svarīgu studiju priekšmeta posmu. Teorētisko ieskaiti organizē līdzīgi eksāmenam, vērtējums tajā var būt – sekmīgi (S) vai nesekmīgi (N). Vērtējumu ieraksta Sekmju grāmatas kreisajā pusē.
Eksāmens – zināšanu un prasmju par studiju priekšmetu (vai tā daļu) pārbaudes forma, kurā zināšanu vērtēšana tiek veikta ballēs, izmantojot 10 ballu sistēmu.
Akumulējošais eksāmens – pārbaudes forma, kurā studējošā zināšanas, prasmes un iemaņas tiek vērtētas, pamatojoties uz viņa darba rezultātiem studiju gadā, semestrī vai modulī.
Valsts pārbaudījumi, pētniecisko projektu aizstāvēšana, kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darbu aizstāvēšana – studējošā zināšanu un prasmju pārbaudījumi studiju programmas apguves noslēgumā, kas tiek īstenoti atbilstīgi attiecīgiem nolikumiem.
