4. februāris – Pasaules vēža diena

Saslimstība ar vēzi būtiski pieaug līdz ar vecumu, jo palielinās risks specifiskiem vēža veidiem, kas palielinās līdz ar vecumu. Vispārējā riska pastiprināšanās tiek saistīta ar šūnu atjaunošanās mehānismiem, kas ir mazāk efektīvi, cilvēkam kļūstot vecākam.

Vēzis ir slimība, kas rodas, kad izmaiņas normālu šūnu grupā organismā izraisa nekontrolētu, patoloģisku augšanu, veidojot veidojumu, ko sauc par audzēju; tas attiecas uz visiem vēža veidiem, izņemot leikēmiju (asins vēzi). Ja audzēji netiek ārstēti, tie var augt un izplatīties apkārtējos audos vai ar asinsrites un limfātiskās sistēmas starpniecību uz citām ķermeņa daļām, kā arī var ietekmēt gremošanas, nervu un asinsrites sistēmu vai izdalīt hormonus, kas var ietekmēt organisma funkcijas.

Tabakas lietošana, alkohola lietošana, neveselīgs uzturs, fiziska bezdarbība un gaisa piesārņojums ir vēža (un citu neinfekcijas slimību) riska faktori.

• Vēzis ir otrs galvenais nāves cēlonis pasaulē.
• Katru gadu no vēža mirst 10 miljoni cilvēku.
• Vairāk nekā 40 % ar vēzi saistīto nāves gadījumu varētu būt novēršami, jo tie ir saistīti ar maināmiem riska faktoriem, piemēram, smēķēšanu, alkohola lietošanu, nepareizu uzturu un nepietiekamu fizisko aktivitāti.
• Gandrīz vienu trešdaļu no visiem ar vēzi saistītajiem nāves gadījumiem varētu novērst, veicot regulāru skrīningu, agrīnu diagnosticēšanu un ārstēšanu.
• 70 % nāves gadījumu no vēža ir valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem.
• Katru gadu, īstenojot resursiem atbilstošas profilakses, agrīnas atklāšanas un ārstēšanas stratēģijas, varētu glābt miljoniem dzīvību.

Vēža saslimstība turpina pieaugt visā pasaulē, radot fizisku, emocionālu un finansiālu spriedzi indivīdiem, ģimenēm, kopienām un veselības aprūpes sistēmai. Daudzas veselības aprūpes sistēmas valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem ir vismazāk sagatavotas un lielam skaitam vēža slimnieku globāli nav pieejama savlaicīga un kvalitatīva diagnostika un ārstēšana. Valstīs, kurās ir attīstītas veselības aprūpes sistēmas, daudzu vēža veidu izdzīvošanas rādītāji uzlabojas, pateicoties pieejamai agrīnai konstatēšanai, kvalitatīvai ārstēšanai un vēža slimnieku aprūpei.

Eiropas Savienības politika cīņai pret vēzi

2020. gada februārī prezentētais Eiropas plāns cīņai pret vēzi ir ES atbilde uz aktuālajām norisēm un pieaugošajiem izaicinājumiem cīņā pret vēzi, un tā ir politiska apņemšanās darīt visu iespējamo, lai uzveiktu šo slimību. Plāna pamatā ir desmit pamatiniciatīvas un vairākas atbalsta darbības, un tā ir daļa no komisijas priekšlikumiem spēcīgai Eiropas veselības savienībai, kuras mērķis ir drošāka, labāk sagatavota un noturīgāka ES.

Noderīgas saites:
PVO galvenā mājaslapa
Starptautiskā pretvēža biedrība
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība Dzīvības koks
Eiropas Komisijas informācija
The International Agency for Research on Cancer (IARC) publications