Anatomikuma vēsturiskais stallis top par muzeja ēku

RSU Anatomikuma kompleksā jau vairāk nekā gadu notiek intensīvi būvniecības darbi – vēsturiskā staļļa ēka tiek pārbūvēta par muzeja ēku. Neraugoties uz Covid-19 izraisīto ārkārtējo stāvokli, būvniecības darbi tomēr norit ierastajā ritmā – tiesa, stingri ievērojot visus epidemioloģiskos drošības pasākumus. Plānots, ka jau šā gada rudenī pārbūvētajā ēkā durvis vērs RSU Anatomijas muzejs.

Ēka celta 19. gadsimtā un iekļauta Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, kas paredz īpašas prasības tās pārbūvē. Ēka laika gaitā kalpojusi par stalli, mācību telpām un pat par noliktavu. Šobrīd norisinās ēkas pārbūve par muzeju. Salīdzinoši nelielās ēkas pārbūve par muzeja ēku ir komplekss un sarežģīts projekts vismaz trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, ēkā tiek izbūvēts pagrabs, kas tiek rakts ēkas iekšpusē. Otrkārt, lai izbūvētu pagrabu, nācās īpaši hermētiski apstrādāt tā sienas, lai neļautu caur sienām sūkties līdzās esošā Rīgas kanāla un Daugavas ūdenim. Treškārt, sākot pārbūves darbus, atklājās, ka ēkas pamati balstās arī uz papildu koka pāļiem, tāpēc to stiprināšanai visā ēkā tika iebūvēti speciāli betona pamati – faktiski, izveidojot jaunus ēkas pamatus. Ēkas kopējā platība vēsturiski bija 408,7 m², savukārt pēc pārbūves tā būs 618,3 m².

Būvniecības darbus veic SIA Velve. “No malas šis projekts izskatās neliels un vienkāršs bet patiesībā ļoti sarežģīts, kā viens no lielākajiem izaicinājumiem bija pazemes stāva izbūves darbi, kur saskārāmies ar grūtībām gruntsūdens pazemināšanā, sarežģīto tehnisko risinājumu – pamatu pastiprināšanu un ēkas pārsegumu izbūvi. Fasādei saglabāts nemainīgs ārējais veidols, to papildinot ar jaunās fasādes akcentiem,” uzsver Velve projektu direktors Ingus Baumanis.

RSU Infrastruktūras departamenta direktors Dainis Zemešs uzskata, ka galvenais izaicinājums muzeja izveidē bija rast kompromisu starp muzeja funkcijai nepieciešamo platību un esošās ēkas un vietas iespējām. "Vietas attīstības virzieni šeit ir ļoti ierobežoti. Anatomikuma teritorija, skatoties no putna lidojuma, ir veidota kā simetriski izkārtotu ēku komplekss. Te ir arī lieli koki, ko respektējām un nostiprinājām kopā ar kolēģa, arhitekta Arvīda Līkopa jaunā muzeja apjoma skicēm,” saka D. Zemešs.

“Blakus jaunajai ēkai atrodas AS Sadales tīkls transformātora ēka ar neaizskaramiem tuvākās apkārtnes elektroapgādes kabeļiem,” skaidro D. Zemešs, norādot, ka turklāt muzeja telpām nepieciešamais mikroklimats lika pagrabstāvā veidot pilnvērtīgu griestu augstumu. Pagrabam būs jābūt arī publiski apmeklējamam ar labu inženieraprīkojumu. Noteikti jāpiemin arī enerģija, kas veltīta vēsturisko mēbeļu integrēšanai jaunajās telpās. Mēbeles tika uzmērītas un pārvestas glabāšanai, un šobrīd tiek restaurētas, lai iegultu muzeja ekspozīcijā.

Pagraba izbūve

Būvdarbi muzeja ēkā tika uzsākti 2018. gada pavasarī. Ievērojot izbūves tehnoloģiju, sākumā bija nepieciešams izbūvēt 1. stāva grīdu jeb pagrabstāva pārsegumu. Tikai pēc pārseguma izbūves bija iespējams pakāpeniski atrakt un atjaunot pamatus. Pagraba rakšana tika veikta pakāpeniski – ik pa divu metru posmiem. Veicot pirmos atrakšanas, darbus tika konstatēts, ka ēka stāv uz koka pāļiem nevis uz mūra pamatiem. Tika pieņemts risinājums izbūvēt mikro pāļus, uz kā balstīt jaunās būvkonstrukcijas.  

2019. gada vasarā tika sākti pagrabstāva zemes darbi zem jau izbūvētā pagrabstāva pārseguma un lokāla pamatu atrakšana pa ēkas ārējo perimetru. Pirms pagrabstāva izbūves, bija nepieciešams iekārt pagrabstāva pārsegumu tērauda konstrukcijās, kas noturētu pārsegumu pagraba izbūves laikā.

Pagrabstāva izbūve balstījās galvenokārt uz roku darbu, veicot atrakšanas darbus bez mehānikas, ko nebija iespējams izmantot pie esošajiem sarežģītajiem apstākļiem. Veicot atrakšanas darbus un paralēli veicot gruntsūdens pazemināšanas darbus, ēkas novietojums blakus Rīgas kanālam radīja papildus apgrūtinošus apstākļus darbu veikšanai, jo ūdens atsūknēšanas iekārtas nespēja pilnībā nodrošināt visu ūdens atsūknēšanu.  

60 jaunu pāļu

Noslēdzoties atrakšanas darbiem, tika uzsākta mikropāļu iestrāde. Zem pagrabstāva tika izbūvēti vairāk nekā 60 pāļu un to iestrāde bija ļoti ierobežota noteiktu apstākļu dēļ.

Divas jaunas piebūves

Projekta laikā tika izbūvēti trīs stāvi – pagrabstāvs, pirmais un otrais stāvs, kā arī divas piebūves, no kurām viena kalpos gan kā ieejas vestibils pirmā stāva robežās, gan kā terase otrā stāva robežās. Otra piebūve abu stāvu robežās kalpos kā eksponātu zāle.

Jaunas sijas un jauns jumts

Pēc pagrabstāva konstrukciju izbūves bija iespējama pirmā stāva koku siju un jumta demontāža, lai sāktu pirmā un otrā stāva būvkonstrukciju izbūvi. Demontāžas darbus sarežģīja tas, ka tā norisinājās no pirmā stāva grīdas un demontējamie elementi bija 10 metru augstumā. Pēc jumta demontāžas turpinās būvkonstrukciju izbūves cikls, kas noslēdzas ar jumta konstrukciju izbūvi.

Izbūvējot nesošo jumta konstrukciju, tika veikta jumta siltināšanas un jumta seguma ieklāšanas darbi.

Atjaunota ārējā fasāde – gluži kā jauna

Paralēli būvkonstrukciju izbūvei tika atjaunota arī ēkas vēsturiskā fasāde. Restaurācijas laikā tika saglabāts vēsturiskais fasādes izskats, pārmūrētas bojātās vietas, pāršuvotas mūra šuves un apstrādāts mūris, lai mazinātu apkārtējās vides ietekmi uz to.

Jauni koka logi ar vēsturisku formu

No vēsturiskās ēkas bez mūra sienām bija paredzēts saglabāt vēsturiskos koka logus, bet diemžēl tos nebija iespējams saglabāt un restaurēt. To vietā tiek izgatavoti jauni analogi koka logi.

Komplicētas komunikācijas

Pēc būvkonstrukciju darbu pabeigšanas sākās iekšdarbu un komunikāciju tīklu izbūve. Plašais komunikāciju tīkls ir sarežģīts. Projekta ietvaros tiek izbūvētas visas muzejam nepieciešamās komunikācijas, piemēram, ventilācija, dzesēšana, apkure, kanalizācija un ūdensapgāde, elektrotīkli, vājstrāvu tīkli, nodrošinot vienotu, attālinātu vadību ikvienai iekārtai muzejā. Komunikāciju tīkls tiek izbūvēts no jauna, jo iepriekš ēkas telpās tādu nebija.

Unikāla stikla konstrukcija un fasādes žalūzijas

Pārbūvētajā ēkā par unikālu būs uzskatāms ieejas vestibils, kas sastāvēs tikai no stikla norobežojošām konstrukcijām. Tāpat par īpašu apdares risinājumu būs uzskatāmas arī fasādes žalūzijas, kuras būs izvietotas ne tikai vestibila piebūvē, bet arī klās visu būvniecības laikā izbūvēto piebūvi. Tās tiks stiprinātas uz jumta skārda un alumīnija stikla fasāžu konstrukcijas, kas padara to par komplicētu risinājumu. Bez piestiprināšanas, tām būs nepieciešams nodrošināt arī funkciju, ka tās var arī noņemt. Savukārt grīdu pamatnes klās mozaīkas raksta flīzes un speciāls linolejs. Patlaban būvdarbi ir veikti 65 % apjomā, un ēku paredzēts nodot ekspluatācijā jau šā gada jūlijā.

Ēka atbildīs visām mūsdienu prasībām par vides pieejamību. Tās iekštelpās būs izbūvēts lifts, kas savienos abus ēkas stāvus virszemē un pagrabstāvu.

Top mūsdienīga ekspozīcija

Paralēli būvniecības darbiem ir uzsākts darbs pie Anatomijas muzeja vizuālās identitātes un ekspozīcijas izveides. Ekspozīciju veido muzeju jomā pieredzējusī kompānija DD Studio radošā direktora, mākslinieka Jāņa Mitrēvica vadībā, savukārt zīmolu un vizuālo identitāti veido starptautiski pieredzējušās muzeju kuratores, mākslinieces – Zane Zajančkauska un Ilze Kalnbērziņa Praz. Anatomijas muzejs glabā vairāk nekā 6000 vēsturisko eksponātu, no kuriem lielākā daļa tiks izstādīta jaunajā ekspozīcijā.