Anda Rožukalne: "Mūsu uzdevums ir mudināt studentus kļūt no lietotājiem par radītājiem"

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas fakultāte tika dibināta 2007. gadā, taču studijas komunikācijas jomā universitātē notiek jau kopš 1998. gada. Pērn fakultātes vadības stafeti pārņēma prof. Anda Rožukalne.

Kopumā viņa RSU ir pavadījusi nu jau 12 ražīgus darba gadus, vadot Komunikācijas fakultātes Komunikācijas studiju katedru un pamatstudiju programmu Žurnālistika. Tieši Anda Rožukalne 2009. gadā bija pirmā RSU sociālo zinātņu doktorantūras absolvente. Gaidot RSU sociālo zinātņu 20 gadu jubileju, dekāne stāsta, kā šo gadu laikā ir mainījies komunikācijas students un kādas ir fakultātes ieceres studiju un pētniecības jomā.

Komunikācijas fakultāte ir viena no jaunākajām fakultātēm RSU saimē – kā tas ietekmē jūsu komandas darbu?

Mūsu fakultātei ir raksturīgs tas, ka ar savu darbību visu laiku pierādām, ka arī akadēmiskajā vidē var ļoti dinamiski attīstīties – sekot līdzi aktuālākajām tendencēm nozarē, eksperimentēt ar studiju saturu un formu un nebaidīties kļūdīties.

Kamēr politiķi nevar pieņemt svarīgos lēmumus augstākās izglītības attīstībai, Komunikācijas fakultātes docētāji ir proaktīvi attīstījuši savu akadēmisko un profesionālo kompetenci, apliecinot, ka fakultāte var būt mūsdienīga arī pie esošā normatīvā regulējuma.

Protams, tas ir ļoti izaicinoši un prasa daudz enerģijas un izdomas, bet mēs vienmēr esam gatavi pilnveidoties un mācīties no kļūdām. Tieši tāpēc es varu apgalvot, ka pie mums strādā labākie docētāji, kādi pašlaik ir nozarē.

Par šādu iespēju darboties patstāvīgi esmu tiešām pateicīga universitātes vadībai, jo varējām realizēt jaunas ieceres, attīstot gan studiju programmas, gan pētnieciskos projektus. Nenoliedzami, atrašanās Rīgas Stradiņa universitātē jau sākotnēji deva fakultātei stimulu tiekties uz izcilību, ko augstskola ir sasniegusi medicīnas un veselības aprūpes studijās.

Kā jūs raksturotu Komunikācijas fakultātes studentu?

Atskatoties uz savu un kolēģu pieredzi, varētu izdalīt trīs studentu paaudzes. Pirmie bija eksperimentētāji, jauna ceļa gājēji. Viņi nebaidījās lēkt nezināmajā un sākt studijas pavisam jaunās studiju programmās, kur viss notika citādāk. Tie bija studenti, kuri pieņēma to, ka studiju laikā viss var mainīties. Ne velti mūsu pirmo absolventu vidū ir cilvēki, kuri iniciēja jaunus projektus, dibināja uzņēmumus, cilvēki, kuri gribēja sevi pierādīt un pulcēja līdzīgi domājošos sev apkārt.

Tad nāca krīzes gadi, un tam laikam bija raksturīgi studenti, kuri bija piedzīvojuši visus tos labumus, ko mums nesa neatkarīgā valsts – vairākas izvēles, augstas prasības, komfortu, brīvākas attiecības. Viņu scenārijā dzīve bija aizraujošs piedzīvojums bez piepūles ar pārliecību, ka priekšā ir daudz laika un ka vajag izbaudīt mirkli. Jāsaka, šis bija arī brīdis, kad fakultāte piedzīvoja strauju izaugsmi. Mēs veidojām jaunas programmas, uzņēmām daudz studentu.

Savukārt pašlaik fakultātē studē jaunieši, kuri pusaudža gados ir piedzīvojuši krīzes sekas. Vairākām ģimenēm bija jāpārskata savi izdevumi, daudzi aizbrauca strādāt uz ārzemēm. Viņiem šie apstākļi radījuši vēlmi padarīt pasauli labāku, tāpēc pašlaik studentu vidū ir ļoti daudz motivētu, ieinteresētu jauniešu ar iekšējās misijas apziņu.

Lai gan jaunieši mainās, mūsu pieeja studiju procesam paliek nemainīga. Mēs zinām, ka agri vai vēlu visi nonāksim vienā profesionālajā vidē, tāpēc mēģinām savstarpējo cieņu un sadarbību veicināt studentos jau no pirmajām studiju dienām.

Es uzskatu, ka nav vērts būvēt hierarhijas, jo kādā dzīves brīdī mēs varam nokļūt pavisam citās pozīcijās. Tāpēc esmu par to, ka sadarbība un solījumu pildīšana balstās nevis uz bailēm, bet gan uz savstarpējās cieņas. Tas, protams, nav vienkārši, jo studentiem ir grūti pieņemt šādu pieeju, sākot studijas uzreiz pēc vidusskolas, taču maģistra līmenī to panākt ir daudz vieglāk.

Jau vairākus gadus augstākās izglītības jomā notiek diskusija par to, kā piesaistīt jauniešus zinātnei. Kādas ir Komunikācijas fakultātes studentu iespējas iesaistītes pētniecībā?

Mēs esam veiksmīgi iesaistījuši studentus vairāku projektu īstenošanā, piemēram, pētījumā par vērtībām un to izmaiņām, par to, kā krīze ir ietekmējusi dažādas jomas. Pašlaik maģistranti un doktoranti aktīvi piedalās emociju noteikšanas modeļa veidošanā.

Diskusijā par zinātniskās intereses raisīšanu studentu vidū jāatrisina viena pretruna. No studentiem un politikas veidotājiem ir spiediens par to, lai palielinātu praktisko iemaņu apgūšanu studiju procesā, un vienlaikus tiek sagaidīts, ka studenti aktīvi attīstīs pētniecību. Kā savienot fokusu uz praktisko ievirzi ar pretenzijām par plašām pētniecības iespējām studiju laikā?

Pirms meklēt risinājumu, manuprāt, jāpieņem realitāte. Pirmkārt, lielākā daļa studentu nav vērsta uz pētniecību, viņi grib sevi pierādīt praktiski. Otrkārt, studenti apzinās, ka Latvijā sociālo zinātņu jomā pētniecības perspektīva ir visai pieticīga. Šajā situācijā mūsu kā fakultātes uzdevums ir mudināt studentus kļūt no lietotājiem par radītājiem, iemācīt viņiem veikt lietišķos pētījumus, kas ir nepieciešami, pirms pieņemt lēmumu neatkarīgi no jomas, kurā viņi strādās. Paralēli mēs parādām, cik interesanti pētījumi tiek veikti tepat RSU un piedāvājam iesaistīties. Šis ir tas brīdis, kad varam pārvarēt barjeru, iedrošinot studentus darīt to, ko viņi līdz šim nav darījuši. Un tad, kad tas ir izdarīts, mēs varam mērķtiecīgi virzīt uz zinātnes ceļa tos studentus, kuru ambīcijas un domāšanas veids sakrīt ar pētniecības procesa specifiku.

Kāda ir jūsu vīzija par fakultātes tālāko attīstību?

Mums ir potenciāls veidot dinamisku komunikācijas un mediju studiju centru, kura Latvijā pagaidām nav. Tas ir iespējams, jo esam specializējušies tieši mediju komunikācijā, ko pašlaik var padziļināti apgūt un pētīt tikai RSU. Lai gan fakultātes studiju programmām nav budžeta vietu, esam pierādījuši, ka spējam attīstīties un piedāvāt tādas studiju programmas, par kurām ir vērts maksāt.

Mūsu stiprā puse ir arī starpdisciplinaritāte – veidojam kopīgus studiju un pētnieciskos projektus fakultātes ietvaros un sadarbībā ar kolēģiem no veselības aprūpes jomas. Piemēram, ar uztura un sabiedrības veselības speciālistiem, psihoterapeitiem. Mūsu mērķis ir unikālas studiju programmas, kas būtu konkurētspējīgas Eiropas tirgū. Jau šobrīd licencēšanas procesā ir maģistra studiju programma Veselības komunikācija, kurā plānojam uzņemt arī ārvalstu studentus. Ir iestrādnes medijpratības studiju programmai, kura pašlaik ir pieejama tikai dažās Eiropas augstskolās.

Būtisks attīstības virziens ir pētniecība. Viens no aktuālākajiem projektiem ir komunikācijas terminu vārdnīca, kurā apkopojam gan vecos, gan jaunos terminus, ko izmantojam studiju un pētniecības procesā. Tāpat sadarbībā ar RSU Psihosomatikas klīnikas kolēģiem veidojam jau pieminēto emociju noteikšanas modeli, kur apvienojam zināšanas neirozinātnē, psihiatrijā un komunikācijā.

Mēs apzināmies, ka nevienā brīdī nedrīkstam apstāties pie sava sasniegumu saraksta, citādi beigsim pastāvēt. Mums ir virkne projektu ārpus akadēmiskā darba, kuros pierādām, ka to, ko mēs mācām, mākam darīt arī paši. Tāpat visu laiku attīstām studiju saturu, noslēguma darbu formātu, iespējas studentiem jau no pirmā kursa darboties praktiski, lai studijas būtu atbilstošas aktualitātēm komunikācijas nozarē, kas ir ļoti dinamiska.