Tilts starp kultūrām. RSU Starptautisko sakaru departamenta vadītājs Māris Ginters par ārvalstu studentiem un nākotnes plāniem
Foto no RSU un privātā arhīva
Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir Baltijas līderis izglītības eksportā, uzņemot studentus no vairāk nekā 80 valstīm. Kā panākt, lai ārvalstu studenti justos kā daļa no universitātes un Latvijas kopienas? Kādi ir lielākie izaicinājumi, vadot Starptautisko sakaru departamentu?
Par šiem un citiem jautājumiem sarunājāmies ar Māri Ginteru (attēlā), kurš ar RSU ir saistīts jau vairāk nekā divas desmitgades. No studenta līdz docētājam un tagad – departamenta vadītājam. Intervijā viņš dalās savā redzējumā par studentu integrāciju, akadēmisko vidi un darba gaitām RSU.
Pārņemot departamenta vadību, kādi, tavuprāt, ir šī brīža lielākie izaicinājumi?
Man tagad ir daudz jāmācās un jāiepazīst darba specifika, jo iepriekš mana pieredze bija cieši saistīta tieši ar studentu uzņemšanu. Taču tas ir tikai viens no departamenta darbības aspektiem. Tāpēc pašlaik cenšos apgūt un saprast visu kopainu.
Vai vari minēt kādu konkrētu šī brīža darba piemēru?
Jā, piemēram, sporta aktivitāšu jomā mēs organizējām tikšanos ar vadību, lai pārrunātu ārvalstu studentu iesaisti RSU sporta komandās un aktivitātēs. Burtiski nupat ir noslēgusies ārvalstu studentu aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 500 mūsu studentu. Informācija par anketu bija pieejama gan elektroniski, gan universitātes vestibilos, kā arī sociālajos tīklos.
Mēs ceram, ka šis process palīdzēs veidot ciešāku saikni starp vietējiem un ārvalstu studentiem.
Sporta aktivitātes ir lielisks veids, kā to panākt, jo tajās valodas barjera ir minimāla. Mūsu mērķis ir stiprināt šo tiltu starp dažādām studentu grupām.
Protams, ikdienas darbs sniedz arī citus jaunus izaicinājumus. Katra diena ir citādāka un prasa risināt dažādus jautājumus, kas iepriekš nebija manā redzeslokā.
Kā, tavuprāt, mainās ārvalstu studenti, viņu intereses un pieeja studijām?
Tas attiecas ne tikai uz ārvalstu, bet arī uz vietējiem studentiem. Pasaule mainās, un arī studentu paradumi attīstās.
Pēc pandēmijas dominē digitālā saziņa. Studentiem ir pierasts, ka daudz ko var izdarīt attālināti un ātri.
Tomēr mūsu universitātē, piemēram, veselības jomas studiju programmās, būtiska ir praktiskā pieredze un darbs ar cilvēkiem. Šādos apstākļos digitālā komunikācija nevar pilnībā aizvietot klātienes prasmes. Sociālās un komunikācijas iemaņas ir ļoti svarīgas, un dažkārt novērojam, ka studentiem tās pietrūkst.
Tāpat studenti kļūst prasīgāki. Viņi grib ātras atbildes uz tūlītējiem jautājumiem, kā arī ātrus dažādu problēmu risinājumus. Universitātei tas ir izaicinājums. Kā sabalansēt akadēmisko pieeju ar mūsdienu ātro informācijas apriti.
Māris Ginters un RSU ārvalstu studentes
Kā veidojas ārvalstu studentu integrācija Latvijā?
Domāju, ka šajā jomā iespējams vēl daudz darīt, bet procesam ir jābūt studentiem draudzīgam, iekļaujošam un interesantam. Tas nevar būt piespiedu process. Katrs students pats izvēlas, cik lielā mērā vēlas integrēties vietējā sabiedrībā. Taču mūsu uzdevums ir radīt iespējas, piedāvāt un parādīt pasākumus un aktivitātes, kas notiek gan universitātē, gan Rīgā kopumā.
Ir studenti, kas aktīvi iesaistās sportā, apmeklē kultūras pasākumus un citas aktivitātes. Dažreiz viņi par Rīgu zina vairāk nekā vietējie.
Universitāte piedāvā daudz iespēju, bet ne vienmēr studenti par tām uzzina. Tāpēc mūsu uzdevums ir veicināt šo informācijas apmaiņu un palīdzēt studentiem iesaistīties.
Kā noritēja nesenā Iepazīšanās nedēļa (Orientation Week) jaunajiem studentiem?
Šī man bija jau trīsdesmitā Iepazīšanās nedēļa, tāpēc varu teikt, ka process ir ļoti labi izstrādāts un pasākums ir pārdomāts līdz sīkākajām detaļām. Daudzi studenti pirmo reizi ir Rīgā, viss viņiem ir jauns, un jaunās informācijas apjoms ir milzīgs.
Studenti ļoti novērtē šo nedēļu, jo tas ir pirmais brīdis, kad viņi sāk veidot savstarpējos kontaktus un draudzību, kas viņiem būs svarīga visu studiju laiku. Mēs cenšamies šo pieredzi padarīt ne tikai informatīvu, bet arī patiesi aizraujošu. Piemēram, aicinājām folkloras kopu, kas iepazīstināja ar latviešu kultūru, deju un dziesmām.
Pandēmijas laikā pasākums notika attālināti, un atšķirība bija skaidri redzama.
Klātienes saikne un kopā būšanas sajūta tieši ārvalstu studentiem ir neaizvietojama.
Mēs saņemam daudz pozitīvu atsauksmju, un tas apliecina, ka tieši šāda pieeja un šāda veida pasākumi ir nepieciešami. Ne velti līdzīgas klātienes Iepazīšanās nedēļas ārvalstu studentiem notiek teju vai katrā sevi cienošā augstskolā. Ļoti lielu pateicību un atzinību varu izteikt saviem Starptautisko sakaru departamenta kolēģiem, ar kuriem kopā plānojam un organizējam Iepazīšanās nedēļu. Priecājos, ka mums ir vienots redzējums par darāmo un ļoti līdzīga pieeja šim darbam.
Pleca sajūta un tas, ka vari uz savu komandu simtprocentīgi paļauties, ir ļoti īpaša. Tas sniedz vislielāko gandarījumu.
Pastāsti par savu ceļu uz RSU un par to, kā tas attīstījās!
Mans ceļš uz RSU sākās 1998. gadā. Es dzīvoju Teikā, kas ir pavisam cita Rīgas apkaime. Kad pienāca laiks izvēlēties studijas, zināju, ka vēlos apgūt sociālās zinātnes, bet vēl nebija skaidrības, kur tieši.
Kāds draugs devās uz RSU Atvērto durvju dienu, un es palūdzu viņu atnest bukletus par Eiropas studiju fakultāti – tikai pirms gada izveidotu, bet jau pamanītu RSU struktūrvienību. Tajā laikā digitālā informācija nebija tik viegli pieejama, tāpēc liela nozīme bija drukātiem informatīvajiem materiāliem.
Izlasītā informācija mani ieinteresēja, un es sāku braukt uz RSU sestdienās, apmeklējot sagatavošanās kursus. Kad iestājos un pabeidzu bakalaura un maģistra studijas, RSU kļuva par manām otrajām mājām.
Pēc studijām strādāju Nodarbinātības valsts aģentūrā, kur nodarbojos ar starptautiskajiem jautājumiem, bet pēc sešiem gadiem atgriezos RSU. Kopš 2010. gada esmu daļa no Starptautisko sakaru departamenta. Laiks šeit ir paskrējis ļoti ātri, un
esmu priecīgs būt daļa no šīs augstskolas attīstības.
Vai esi docējis arī kādus studiju kursus?
Jā, docēju Politikas zinātnes katedrā, kur vadīju stuidju kursu par politisko eliti. Tas bija semestra garumā ar regulārām lekcijām un studentu darbu labošanu. Interesanta pieredze, kas deva iespēju palikt akadēmiskajā vidē paralēli darbam citās jomās.
Kā tu vērtē RSU kopējo veikumu ārvalstu studentu piesaistē?
Šis ir pirmais gads, kad universitātē ir vairāk nekā 3000 ārvalstu studentu no 87 dažādām valstīm, un skaitlis turpina pieaugt.
Mēs cenšamies radīt īpašu pieredzi arī tiem studentiem, kuri pie mums ierodas no valstīm, kas līdz šim RSU studentu vidē nebija pārstāvētas. Piemēram, šogad mums ir pirmie studenti no Filipīnām, Maltas, Alžīrijas un Ganas. Lai gan liela daļa RSU ārvalstu studentu noteikti ir “pasaules pilsoņi”, mani nebeidz pārsteigt veidi un ceļi, kā viņi izlemj pieteikties studijām RSU. Šie individuālie stāsti ir patiesi iedvesmojoši, un
man ir liels prieks, ka RSU turpina piesaistīt studentus no visas pasaules!
Gandarījumu dod tas, ka ar savu pieeju studentiem un darbu esam varējuši pārliecināt jaunos ārvalstu studentus, ka, neskatoties uz konkurenci gan Latvijā, gan daudzās citās valstīs, RSU ir labākā izvēle viņu profesionālajai izaugsmei un nākotnei!
