Ar RSU ekspertu iesaisti izdots grāmatas "Medicīnas tiesības" pilnveidotais izdevums
Tiesu namu aģentūra nupat laidusi klajā grāmatas Medicīnas tiesības otro izdevumu, kas tapis, pilnveidojot 2015. gadā izdoto grāmatu. Izdevuma tapšanā piedalījās arī virkne Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) mācībspēku, studentu un absolventu.
Kā norāda RSU Juridiskās fakultātes dekāns prof. Jānis Grasis,
“līdz ar medicīnas tehnoloģiju un tiesību straujo attīstību visā pasaulē šīs grāmatas saturs ir ļoti aktuāls – tas stiprinās gan esošo un topošo mediķu un juristu, gan plašākas sabiedrības izpratni par šo tiesību zinātnes apakšnozari”.
Medicīnas tiesību mērķis ir aizsargāt cilvēka cieņu, dzīvību, fizisko un morālo integritāti, kā arī citas pamattiesības veselības jomā. Mērķis tiek sasniegts, gan balstoties uz medicīnas tiesību pamata principiem un to izpausmes iezīmēm konkrētos medicīnas tiesību jautājumos, gan mijiedarbojoties ar citām tiesību apakšnozarēm un ņemot vērā atziņas citās zinātnes nozarēs, jo īpaši medicīnas un veselības, tostarp, medicīnas ētikas. Kā norāda viena no grāmatas zinātniskajām redaktorēm Santa Slokenberga: “Grāmata apvieno ekspertus – gan zinātniekus tiesību un ētikas jomā, gan praktizējošus juristus un advokātus, kā arī ārstniecības personas – ar mērķi atklāt lasītājam uzskatāmā un daudzpusīgā veidā medicīnas tiesību standartus.
Tā sniedz pārskatu par medicīnas tiesību pamata jautājumiem, kā arī detalizētu ieskatu atsevišķu konceptuālu medicīnas tiesību jautājumu būtībā un pārskatu par konkrētu medicīnas tiesību apakšnozaru tiesisko regulējumu. Tāpat tā sniedz ieskatu atsevišķos un Latvijas vidē aktuālos problēmjautājumos un iezīmē risinājumu iespējas.”
Līdzautors nodaļai Ārstniecības personu krimināltiesiskā atbildība, RSU asociētais profesors Aldis Lieljuksis uzsver, ka jautājums par kriminālatbildību ārstniecības personām savu aktualitāti nav zaudējis. Joprojām par ārstniecības personu kriminālatbildības nepieciešamību ārstniecības personām un Krimināllikuma 138. panta normas saturu, kas paredz atbildību par profesionālo pienākumu nepildīšanu vai nolaidīgu pildīšanu, notikušas diskusijas Saeimā un Latvijas ārstu vidū, kā arī tapušas publikācijas. Krimināllikumā ietvertas jaunas normas, kas attiecas uz ārstniecības personām un paredz kriminālatbildību par dzīvu un mirušu personu audu un orgānu prettiesisku ieguvi un izmantošanu. Kā uzskaita asociētais profesors, arī Covid-19 pandēmijas laikā, kad tika ieviesti sadarbspējīgi sertifikāti un konstatēti to viltojumi, Krimināllikums tika papildinātas ar jaunām normām. Šīs uz citas izmaiņas noteikušas nepieciešamību grāmatas otrajā izdevumā pievērsties jautājumam par ārstniecības personu krimināltiesisko atbildību, saka A. Lieljuksis.
Savukārt nodaļu Mākslīgais intelekts ārstniecībā veidojusi RSU docente, zvērināta advokāte Karina Palkova, pieskaroties gan tiesiskajiem, gan ētiskajiem aspektiem un aptverot tādus problēmjautājumus kā mākslīgā intelekta autonomija un civiltiesiskā atbildība, atbildība par kaitējumu, kas saistīts ar mākslīgā intelekta sistēmu un citiem. ”Mākslīgā intelekta un ar to saistīto tehnoloģiju nozīme dažādās nozarēs, tostarp veselības nozarē, pieaug. Kaut arī mākslīgā intelekta tehnoloģijas jau zināmu laiku tiek izmantotas veselības nozarē, paredzams, ka līdz ar to straujo attīstību transformēsies gan ārstniecības procesi, gan veselības nozares administrācija.
Straujā tehnoloģiju attīstība veicina tiesiskā regulējuma attīstību, tāpēc bija svarīgi iepazīstināt lasītāju ar esošo mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanu ārstniecībā, ar to saistītajiem tiesiskajiem aspektiem, kā arī potenciālajiem izaicinājumiem,” norāda docente Karina Palkova.
Tikmēr nodaļu Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu kompetence ārstniecībā veidojušas Veselības inspekcijas vadītāja un ārste Anita Slokenberga un RSU lektore, doktora zinātniskā grāda pretendente tiesību zinātnē Laura Šāberte. Autores cer, ka nodaļa būs lietderīgs palīgs ikdienas darbā ikvienam, kuram nepieciešama padziļināta izpratne par tiesiskajām prasībām, kas attiecas uz ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu darbu.
Medicīnas tiesības ir viena no RSU starpdisciplinārajām darba jomām. Studiju kurss Medicīnas tiesības RSU Juridiskajā fakultātē tiek īstenots kopš tiesību studiju programmu realizācijas sākuma 2005. gadā, kad bakalaura un maģistra studiju programmās tika ieviests jauns specializācijas virziens medicīnas un sociālo tiesību jomā. Specializācija minētajā jomā tika veidota atbilstoši RSU vadošajiem studiju virzieniem veselības aprūpes sfērā: medicīna, farmācija, rehabilitācija, stomatoloģija. Pašlaik RSU Juridiskajā fakultātē līdztekus studiju kursam medicīnas tiesībās tiek īstenoti arī citi ne mazāk nozīmīgi studiju kursi, piemēram, Pacientu tiesības, Farmācijas tiesības, Veselības aprūpes organizāciju tiesības, Biomedicīnas tiesiskās problēmas.
