Atrast sevi, palīdzot citiem. Ilvijas Knospiņas pieredze Mentoru programmā

Pēc trīs gadu maldīšanās pa Medicīnas inženierijas un fizikas un Sabiedrības veselības programmu, pēc sarunām ar RSU studenti Sabīnu-Mariju no Rumānijas Ilvija beidzot noticēja savam sapnim par ārsta profesiju. Šoruden viņa sāks studijas RSU Medicīnas fakultātē.

Ik gadus RSU ierodas ap 300 jauno studentu no ārvalstīm. Lai gan lauvas tiesa nāk no Vācijas un Skandināvijas, kopumā Rīga uz vairākiem gadiem kļūst par mājvietu jauniešiem no vairāk nekā 50 valstīm. Lai aprašanu ar jauno dzīvesvietu un augstskolu darītu vieglāku, RSU jau pirms deviņiem gadiem ieviesa Mentoru programmu. Pērn 112 mentoru paspārnē nonāca 681 ārvalstu studentu, un līdzīgs palīgu tīkls ieviests arī vietējo studentu labākai integrēšanai RSU studiju un sabiedriskajos procesos, stāsta šīs programmas koordinatore, starptautisko sakaru organizatore Agnija Birule.

Mentora uzdevums ir būt par konsultantu un padomdevēju vienā personā, palīdzot jaunajiem studentiem sadzīves un studiju vides jautājumos. Lai gan par mentoru tīklu Ilvija bija dzirdējusi, vēl studējot programmā Sabiedrības veselība, pa īstam viņa tajā iedziļinājās, kad uzsāka strādāt RSU Starptautisko sakaru departamentā. Savam atbildības pilnajam uzdevumam ikviens mentors top sagatavots īpašā apmācību programmā, kādas pirms jauno studentu ierašanās šovasar tiek rīkotas veselas četras. Jāapmeklē ir viena no šīm apmācību dienām, kuras laikā jaunais mentors tiek sagatavots tiem izaicinājumiem, kas varētu rasties no kultūras, mentalitātes un cita veida atšķirībām. Sagatavošanas kursos mentors arī saņem informāciju par tipiskākajiem jautājumiem, kuros jaunajiem studentiem nepieciešama palīdzība. Kad apmācības izietas, mentors saņem to jauno studentu kontaktinformāciju, kuri nonāks viņa paspārnē. Ilvijas gadījumā tās bija četras jaunietes no Indijas un Rumānijas.

Kā atzīst RSU Ārvalstu studentu asociācijas (International Students’ Association / ISA) pārstāve Rošika Fernando (Roshika Fernando), kas pabijusi frontes abās pusēs – no sākuma kā mentorējamā un tad kā mentore, – ir padomāts, lai arī pats jaunais mentors saņemtu nepieciešamo atbalstu, kad vien viņam tas nepieciešams. Par to rūpējas Mentoru programmas koordinatori. Turklāt, ja māc šaubas vai bailes, tad vispirms ir iespējams ēnot mentoru, lai saprastu, kā šī sistēma strādā un cik daudz laika un iesaistes tas no cilvēka prasa. “Saistības ikviens mentors uzņemas uz sešiem mēnešiem, no kuriem būtiskākais ir tieši pirmais mēnesis, kad jaunpienācējiem ir visvairāk jautājumu,” stāsta ISA pārstāve.  

Lai arī sešu mēnešu sadarbības termiņš jau iztecējis, Ilvija vēl turpina tikties un uzturēt attiecības ar studentēm, kuru padomdevēja viņa bijusi. Mentoringa pieredze pāraugusi “vienkārši draudzīgās attiecībās. Tas ir sirdi sildoši, ka ir kāds cilvēks, kuram esi palīdzējis, un viņš palīdzēs tev. Mēs varam tā vienkārši satikties un parunāt par dzīvi.” Īpaši draudzīgas attiecības Ilvijai izveidojās ar Sabīnu-Mariju – sabiedrības veselības studenti no Rumānijas. Tieši sarunās ar rumāņu studenti Ilvija saprata, ka viņas īstais aicinājums tomēr ir medicīna, un ka lēmumi studēt medicīnas inženieriju un sabiedrības veselības studijas tapuši, baidoties no šī lielā soļa medicīnas virzienā. Sabīna-Marija viņu iedrošinājusi un iedvesmojusi, esot pirmais cilvēks, kas skaidri pasaka – lai arī cik nereāli šķistu sapņi, ir jādara tas, ko tu vēlies darīt!

Ilvija uzsver, ka mentoru programma bija ļoti noderīga pieredze, kas viņai palīdzēja saprast ne vien citus, bet arī sevi. “Lai arī sākumā nemaz nebiju tik pārliecināta par sevi šajā lomā, beigu beigās ieguvu daudz vērtīga, šādi izkāpjot no komforta zonas,” viņa stāsta. Arī ISA pārstāve Rošika uzsver – ir vērts pamēģināt, jo tā ir lieliska iespēja iepazīt cilvēkus un iegūt jaunus draugus!