Atvērt savu juridisko biroju Artūram un Kristapam palīdzēja RSU gūtās zināšanas
Lai gan obsidiāna vārds pasaulē tiek izmantots dažādi, arī uzņēmumu nosaukumos, tā pamata nozīme ir vulkāniskais stikls, kas radies, strauji atdziestot lavai. Tātad pārvarējis grandiozas dabas stihijas, palicis cietāks un izturīgāks. Iespējams, šā iemesla dēl Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) maģistra programmas Tiesību zinātne absolventi Artūrs Žukovs un Kristaps Upenieks savu kopīgi izveidoto juridisko pakalpojumu uzņēmumu nosauca šā materiāla vārdā. Sarunājamies ar abiem jaunajiem un enerģiskajiem juristiem, lai noskaidrotu, kā dzīves ceļš atvedis līdz sava patstāvīga biroja izveidei un kāda loma šajā izvēlē bija RSU gūtajām zināšanām.
Artūrs un Kristaps Rīgas Stradiņa universitātē
Uzņēmums Obsidian Law Firm sniedz juridiskos pakalpojumus plašā spektrā, kurā ir komerctiesības, darba, medicīnas, ģimenes un nodokļu tiesības. Tiek sniegtas konsultācijas, gatavoti līgumi un risinātas dažādas klientu problēmas, ko juristu valodā sauc par kāzusiem. Kā stāsta Artūrs, darbs bieži ir saistīts ar start-up un citu uzņēmumu dibināšanu un to iekšējo un ārējo dokumentu sakārtošanu.
Dienaskārtībā ir arī moderno finanšu tehnoloģiju, kiberdrošības un mākslīgā intelekta jautājumu padziļināta pētīšana ar skatu tuvākajā nākotnē, kad šīs jomas kļūs aktuālas plašai sabiedrībai.
Kristaps papildina, ka uzņēmums aizstāv klientu intereses arī digitālo tiesību un intelektuālā īpašuma sfērās, izstrādā dibinātāju līgumus, kuros svarīgi ir precīzi noteikt katra dibinātāja pienākumus un tiesības. Īpaši aktuāli tas ir start up uzņēmumiem darbības sākumposmā.
Uz jautājumu, vai ir vērts riskēt un atvērt savu uzņēmumu, nevis saņemt stabilu algu kādā ministrijā un par klientiem neraizēties, Artūrs atbild, ka jā. Tomēr ir jāizvērtē gan sagaidāmās grūtības, gan apņēmība tās pārvarēt.
Sākot no nulles, svarīgi saprast finansiālo situāciju, it īpaši pirmā pusgada vai gada laikā, kad aktivitātes tikko sākušās, tiek meklēti un piesaistīti klienti.
Sākumā lielākais darbs saistīts ar reklāmu, un īpaši svarīga ir komunikabilitāte. Tas gan nenozīmē, ka cilvēks, kurš nav īpaši komunikabls, nevar strādāt savā uzņēmumā, tomēr tādā gadījumā vismaz sākumposmā ir jāpiesaista kāds aktīvs komunikācijas profesionālis.
Vēl Artūrs skaidro, ka svarīga ir noturība. It kā viss attīstās un virzās atbilstoši plānam, bet te pēkšņi vienošanās nobrūk, un klients pazūd. Šādā gadījumā nedrīkst nolaist rokas, bet jādodas tālāk, jāmeklē jauni klienti.
Abi sarunas biedri atzīst: bez RSU gūtajām zināšanām tiesību zinātnē sākt savu juridisko pakalpojumu biznesu nebūtu iespējams.
Bet kas ir noderējis visvairāk? Kristaps atzīst, ka tie bija bakalaura un maģistra darbi, abi saistīti ar civiltiesībām. Piemēram, maģistra darbs bijis par pirmslīgumiskajām attiecībām, respektīvi, līgumiem vai nodomu protokoliem, kurus noslēdz pirms pamatlīguma. Vienu šādu līgumu juristi izstrādāja mūsu sarunas dienā.
Arī Artūram (attēlā) daudz deva gan bakalaura un maģistra, gan izstrādes procesā esošais promocijas darbs (viņš turpina studēt RSU doktorantūrā). Maģistra darbs bijis veltīts biomedicīnai un radījis interesi par mākslīgo intelektu veselības aprūpē. Kurš un kādā veidā ir atbildīgs, ja, izmantojot automatizētas mākslīgā intelekta ierīces, pacientam rodas veselības apdraudējums. Pateicoties maģistra darba vadītājai docentei Karinai Palkovai, Artūrs nolēmis turpināt temata izpēti un iestājies doktorantūrā. Vēl pirms dažiem gadiem internetā neesot bijis iespējams atrast kādu publikāciju par šo tematu, bet tagad tādu ir daudz. Tātad tas kļūst arvien aktuālāks, un arī Eiropas Komisijā tiek gatavota īpaša direktīva par mākslīgā intelekta jautājumiem.
Artūrs studijas atceras ar prieku, un tā nav tukša pieklājības frāze, jo mācības skolā neesot patikušas. Saka atklāti un tieši: "Skola nepatika!" Toties universitāte bijis kas cits. Atnācis uz RSU, Artūrs aktīvi iesaistījās Studējošo pašpārvaldes darbā, bija fakultātes domnieks. Stāstot par studiju procesu, viņš uzreiz piemin tiesu izspēles un akcentē, ka tās ir būtiska mācību sastāvdaļa, kura jāizmanto ikvienam topošajam juristam.
Atceroties docētājus, Kristaps (attēlā) uzreiz piemin profesoru Aldi Lieljuksi, ar kuru bakalaura programmas pirmajos kursos bieži bijušas dažādas diskusijas, bet vēlāk, kad students tematu apguvis jau dziļāk, profesors to novērtējis, un abiem izveidojušās labas attiecības. Kā zinošu, jauku un pretimnākošu Kristaps piemin docētāju Jolantu Dinsbergu, kas mācīja lietu tiesības un citus priekšmetus civiltiesībās. Savukārt, docētāju vidū, kuri devuši lielāko ieguldījumu profesionālajā izaugsmē, Artūrs nosauc Augstākās tiesas senatori profesori Sandru Kaiju, iepriekšējo Juridiskās fakultātes dekānu profesoru Andreju Vilku un tagadējo dekānu profesoru Jāni Grasi.
Salīdzinot bakalaura un maģistra studiju programmas, Kristaps uzsver, ka bakalauros nonāk vēl zaļi jaunieši, kuri nezina savu nākotnes juridisko specialitāti.
Docētāji ir tie, kas izklāsta un ieinteresē par dažādām tiesībām, un students galarezultātā var izvēlēties, kas labāk patīk.
Tomēr varot iznākt tā, ka students dodas tajā virzienā, kurā docētājs labāk prezentē savu kursu. Jādomā ar savu galvu, vai temats patiesi interesē.
Sava juridiskā biroja izveide nav vienīgā un vienmēr labākā izvēle. Ir studenti, kuri strādājot valsts vai pašvaldību iestādēs dos sabiedrībai lielu ieguvumu, palīdzēs risināt iedzīvotāju ikdienas problēmas vai pildīs valstiska mēroga uzdevumus, piemēram, gatavos starpvalstu līgumus. Katram jāatrod sava izvēle, un RSU docētāji palīdz neapmaldīties juridisko iespēju labirintā.
