Augļus plūks studenti. Absolvējot RSU Jauno docētāju skolu, mācībspēki pilni radošu risinājumu

Jomas ir visdažādākās – no farmācijas, bioloģijas, pediatrijas un neiroloģijas līdz mākslas terapijai un jurisprudencei, taču viņus visus vieno spēja savos blīvi piepildītajos grafikos rast laiku, lai pilnveidotu prasmes pedagoģijā. Noslēdzoties izvērstām mācībām pusgada garumā, 25 inovatīvu ideju pilni mācībspēki nupat absolvējuši Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Jauno docētāju skolu – Latvijas augstskolu vidē unikālu platformu mācītprasmju attīstībai.

To pirms trīs gadiem ar Eiropas Sociālā fonda un valsts līdzfinansējumu izveidoja un ikdienā uztur RSU Pedagoģiskās izaugsmes centrs (PIC). Kā atzīst Jauno docētāju skolas absolventi, laiku pa laikam iekāpt studenta kurpēs ir bezgala vērtīgi. Par to, kas iegūts un kam no tā būs labums, runājam gan ar mācībspēkiem, gan PIC ekspertiem, kuri izsludinājuši pieteikšanos nu jau ceturtajam Jauno docētāju skolas sasaukumam.

Inovēt vai vienkārši ventilēt

“Aizvadītais gads bija grūts gan fiziski, gan emocionāli,” saka plaušu ķirurgs Donats Breiva, kurš paralēli darbam Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā ir RSU Ķirurģijas katedras mācībspēks.

“Lielās noslodzes dēļ, iespējams, nebiju labākais Jauno docētāju skolas students, taču tā bija bezgala vērtīga pieredze, kas lika izkāpt no komforta zonas,”

noslēguma pasākumā saka ārsts, piebilstot, ka īpaši paticis darbs grupās. Tur skaidri iezīmējies, ka mācībspēki auditorijā bieži saskaras ar līdzīgām problēmām, un šādās gluži terapeitiskās sarunās bijis viegli nonākt līdz risinājumiem turpmākam darbam ar studentiem. Reizēm risinājums pat nav bijis nepieciešams – galvenais bija izventilēt ieilgušajā pandēmijā uzkrātās emocijas, izlaiduma pasākumā uzsver absolventi.

Izkopt prasmes droši – ar tehnoloģijām

Kopumā 25 mācībspēku grupa tikās reizi nedēļā, gan stiprinot augstskolas pedagoģijas pamatus, gan apgūstot jaunas, specifiskas kompetences un attīstot dažādas inovācijas, no kurām ieguvēji būs studenti. Saturiski nosegtas tādas tēmas kā studentcentrēta izglītība, augstākās izglītības modernizācija, pedagoģiskā komunikācija, konflikta potenciāls sadarbības veidošanai, akadēmiskais godīgums, līderība, pētnieciska studiju procesa īstenošana, summatīvā, kumulatīvā un formatīvā vērtēšana. Savus iestarpinājumus skolas programmā viesa arī pandēmija, liekot pievērsties gan kombinētajai, gan hibrīdajai docēšanai, kā arī digitālo simulāciju lietošanai darbā ar studentiem.

Jauno docētāju skolas saturs ir nemitīgā pilnveidē. Aizvadītajā sasaukumā to veidoja 31 mācībspēks un divi RSU studenti, bet jau nākamajam Jauno docētāju skolas saturam savu artavu pievienos viens no šīgada absolventiem – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatrs un RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra simulāciju instruktors Mareks Marčuks. Mūsdienīga izglītība nav iedomājama bez tehnoloģijām, un RSU jau gadiem investējusi gan pasaules līmeņa simulācijas iekārtās, gan ekspertos, kuri tās pēc iespējas prasmīgāk izmanto, lai slīpētu studentu prasmes drošā vidē. Tādēļ M. Marčuka vadībā nākamās docētāju skolas dalībnieki kopīgi izzinās, kā atrast un izkopt savu individuālo docēšanas pieeju un kā integrēt simulācijā balstītas izglītības pieeju savos studiju kursos – neatkarīgi, vai tie būtu sastāvdaļa no veselības aprūpes vai sociālo zinātņu studiju programmām.

Mācīties citam no cita

Atšķirībā no pirmās Jauno docētāju skolas grupas, kas 2019. gadā mācības noturēja klātienē, un otrās, kas gadu vēlāk mācībām cauri gāja daļēji klātienē un daļēji attālināti, šīgada absolventi visu mācību procesu noturēja ekrāna priekšā.

“Agrāk teiktu, ka pilnvērtīgi šāds formāts nestrādā, bet aizvadītā gada pieredze mani pašu pārsteidza – mūsu tikšanās bija gan interaktīvas, gan ļoti iesaistošas,”

secina projekta vadītājs Raimonds Strods.

Gan Jauno docētāju skolas vadītājs, gan tās dalībnieki atzīmē, ka īpašu ieguvumu izjūt no tām lekcijām un nodarbībām, uz kurām devušies hospitēt jeb novērot cits cita darbu. Tas ļāvis ne vien smelties gluži praktiskus labās prakses piemērus, bet stiprināt tādu koleģialitātes kultūru, kurā pieņemts citam no cita mācīties, tostarp visdažādākajās struktūrvienībās. Patlaban projekta nosacījumi paredz, ka Jauno docētāju skolas zinības smelt var akadēmiskā amatā vēlēti veselības aprūpes vai tiesībzinātnes studiju virziena mācībspēki, taču PIC redz vajadzību šo iespēju platformu atvērt arī citu jomu RSU mācībspēkiem, kā arī docētājiem no citām Latvijas augstskolām.

Gluži kā Hārvardā

“Profesionālās zināšanas mums katram ir uzkrātas, bet kā tās pēc iespējas labāk piedāvāt apgūt studentiem – tas ir jautājums, kas mani nomocīja, uzsākot mācībspēka darbu,”

stāsta Juridiskās fakultātes studiju kursa Pašvaldību tiesības vadītājs Juris Radzevičs, kurš pirmoreiz docētāja kurpēs nonācis vien pērn pavasarī. Tagad viņš atzīst – grūti iedomāties, kā spētu strādāt ar studentiem, ja nebūtu guvis šo pieredzi. Iespējams, ne kā Jauno docētāju skolu, bet jau ar citu nosaukumu šāda veida pilnveides platformu vajadzētu darīt pieejamu ikvienam mācībspēkam. Tas izraus no rutīnas un ļaus rasties jaunām idejām, no kurām visvairāk iegūs studenti, uzskata topošo juristu docētājs.

Iepriekšējā mācīšanās pieredze Jurim bija līderības un digitālo inovāciju kurss Hārvarda universitātes Džona Kendija valsts pārvaldības skolā.

“Mani pārsteidza Jauno docētāju skolas pasaulīgais skatījums – pedagoģijas filozofija, metodes, par kurām runājām, man sasaucās ar Hārvarda Universitātē dzirdēto,” stāsta absolvents.

Iespējas saskata digitalizācijā

Deju un kustību terapeite Zane Krieķe ikdienā skolo topošās medicīnas māsas, vecmātes un sabiedrības veselības speciālistus saskarsmes psiholoģijā un komunikācijas prasmē.

“Būtībā pēc katras no Jauno docētāju skolas nodarbībām varēja veikt mazu auditu saviem studiju kursiem, saprotot, kur un ko var uzlabot.

Ja runājām par akadēmisko godīgumu, izgāju cauri prezentācijām, ko rādu studentiem, lai pašai atsauces būtu nevainojami sakārtotas,” stāsta Zane. Lai gan gaidāmā ģimenes pieauguma dēļ tuvākajā laikā viņa docēšanas darbos paņems mazu pauzi, galvā jau rosoties idejas, kā iegūtās zināšanas varēs likt lietā pēcāk.

“Lielas iespējas saskatu digitalizācijā, piemēram, attīstīt interaktīvus simulācijas scenārijus H5P platformā,” stāsta jaunā docētāja.

Noslēguma pasākumā pēc jautājuma par to, kādas tēmas iekļaut turpmākajā Jauno docētāju skolas saturā, Zoom platformā iestājas ilgstošs klusums, līdz kāds no absolventiem saka – tas varētu liecināt, ka viss nepieciešamais saturs ir pilnvērtīgi noklāts. Beigu beigās absolventi tomēr vienojas, ka ir pāris saturisku odziņu, ko šim mācībspēku desertam var pievienot, piemēram, atšķirības paaudžu komunikācijā, emocionālās inteliģences izkopšana, personīgā mentālā higiēna un krīzes vadība mācību procesā. Kamēr PIC komanda vērtē, vai, cik drīz un kā to īstenot, mācībspēki aicināti gatavot savus pieteikumus, jo nākamais Jauno docētāju skolas sasaukums darbu sāks jau 26. aprīlī.

Jauno docētāju skola RSU tapusi, izvērtējot 17 valstu pieredzi un aptverot vairāk nekā 30 zinātnisku pētījumu rezultātus par līdzīgu jauno docētāju atbalsta programmu īstenošanu Eiropā. Pasaulē gūtās atziņas tapa saskaņotas ar RSU mācībspēku vajadzībām, rezultējoties Latvijas mērogā unikālā intensīvā atbalsta platformā, kurā ik gadu tiek uzņemti 25 mācībspēki. Jauno docētāju skola tiek īstenota SAM projektā Rīgas Stradiņa universitātes akadēmiskā personāla kapacitātes stiprināšana (Nr. 8.2.2.0/18/A/013).