Disertācijas pētījums par fiziskās slodzes tolerances atbilstību sportistu veselības stāvoklim
Latvijā un visā pasaulē sports attīstās un kļūst arvien populārāks, palielinās arī sporta sacensību un to dalībnieku skaits. Sporta sacensībās piedalās indivīdi ar dažādu veselības stāvokli, treniņu režīmu un fizisko sagatavotību, tāpēc, lai saglabātu iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti visa mūža garumā, kā arī novērstu ar fizisko aktivitāti saistītu palielinātu risku cilvēka veselībai un dzīvībai, jānodrošina padziļinātās profilaktiskās medicīniskās pārbaudes fiziski aktīviem cilvēkiem un sportistiem.
Promocijas darbā ar kardiopulmonālās slodzes testa metodi tika vērtēta fiziski aktīvo iedzīvotāju sportistu fiziskās slodzes tolerance, tās atbilstība veselības stāvoklim un fiziskajai sagatavotībai. Tika novērtēta sporta ārsta ieteikumu par individuāli piemērotu fizisko slodzi un ārstnieciski profilaktiskajiem pasākumiem ietekme uz rezultātiem.
Pētījums veikts sertificētā ārstniecības iestādē “Sporta laboratorija”, kas ir Starptautiskās Sporta medicīnas federācijas sadarbības centrs sporta medicīnā Latvijā. Pētījumā tika iekļauti 1600 12–70 gadu veci indivīdi (1050 vīrieši, 550 sievietes), kuri bija pārliecināti, ka ir veseli, nodarbojas ar augstas dinamiskas un augstas vai vidējas statiskas fiziskās slodzes sporta veidiem un piedalās sporta sacensībās.
Pētījuma rezultāti parādīja, ka abu dzimumu sportistiem ar treniņu režīmu vairāk nekā 300 slodzes minūtes nedēļā bija nozīmīgi augstāka fiziskās slodzes tolerance, sirds hronotropā un inotropā kapacitāte, elpošanas sistēmas funkcionalitāte, fiziskās darbspējas nekā sportistiem ar treniņu režīmu mazāk nekā 300 slodzes minūtes nedēļā. Kļūstot vecākiem, fiziski aktīvie indivīdi sportisti retāk sportoja sporta organizācijā, sporta trenera vadībā, mazāk regulāri un īsāku treniņu ilgumu. Lielākai daļai sportistu treniņu režīms bija adekvāts veselības stāvoklim, bet neadekvāts fiziskās sagatavotības līmenim, kas liecināja, ka ar vispārējās fiziskās slodzes rekomendācijām, iespējams, var nepietikt, lai indivīds ikvienā sporta līmenī pats izvēlētos adekvātu treniņu režīmu. Sporta ārsta konsultācija par individuāli piemērotu fizisko slodzi uzlaboja indivīda veselības stāvokli, adaptāciju fiziskajai slodzei, fiziskās slodzes toleranci un darbspējas. Sportistiem ar treniņu režīmu ≥ 300 slodzes minūtes nedēļā atkarībā no dzimuma, vecuma un treniņu režīma novēroja augstāku aerobo kapacitāti, anaerobo kapacitāti un ātrāku atjaunošanos pēc fiziskās slodzes.
Pētījuma rezultātā tika izveidotas fiziski aktīvo cilvēku sportistu vispārējās fiziskās sagatavotības indeksa un sirds funkcionālā indeksa novērtēšanas skalas atkarībā no vecuma, dzimuma un treniņu režīma, ko izmantot sporta medicīnā un citās nozarēs.
Sandras Rozenštokas promocijas darba Fiziskās slodzes tolerances atbilstība sportistu veselības stāvoklim aizstāvēšana notiks 2022. gada 5. septembrī.
Plašāka informācija
Promocijas darba vadītājs: LU prof. Andrejs Ērglis.
