Diskusija par jauno sportistu veselības monitoringu un sporta sistēmas ilgtspēju apstiprina nepieciešamību rīkoties tūlīt

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Zinātnes nedēļas 2025 ietvaros norisinājās diskusija Jaunais sportists Latvijā: cik ilgtspējīga ir mūsu sistēma?, kurā vadošie sporta nozares eksperti analizēja Latvijas sporta sistēmas izaicinājumus un apsprieda nepieciešamās reformas, lai veidotu stabilas un ilgtspējīgas attīstības iespējas jaunajiem sportistiem un viņu treneriem.

Diskusijas dalībnieki

• Edgars Pukinsks – ministru prezidentes padomnieks attīstības un pārmaiņu vadības jautājumos, īpaši izglītībā, sportā, veselībā un uzņēmējdarbības vidē; iepriekš bijis Latvijas Futbola federācijas ģenerālsekretārs un Administrācijas vadītājs
• Aleksandrs Samoilovs – Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors
• Raimonds Lazdiņš – Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents
• Juris Zīvarts – Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra biroja vecākais konsultants
• Diāna Zaļupe – Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes vadītāja
• Baiba Norīte-Lapsiņa – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Sporta medicīnas centra vadītāja
• Normunds Vārpa, PhD –  Valsts pētījumu programmas Sports projekta IMRSportsLV pētnieks, RTU Liepāja vadošais pētnieks

Moderators Rihards Ginters (no kreisās), Normunds Vārpa, Raimonds Lazdiņš, Diāna Zaļupe un Baiba Norīte-Lapsiņa diskusijas laikā

Diskusiju apmeklēja arī plaši pārstāvēts klausītāju loks, kurš pulcēja nozares ekspertus, politikas veidotājus un sporta speciālistus, RSU LSPA vadību un profesūru, projekta pētniekus un studējošos. To apmeklēja arī jaunievēlētais Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Vladimirs Šteinbergs u. c.

Galvenie diskusijas secinājumi

• Nepietiekams sporta skolu finansējums, kas nav būtiski mainījies kopš 2014. gada
• Treneru izglītības nepilnības, tostarp izglītības programmu nepilnības un neskaidri sporta treneru profesionālās kvalifikācijas līmeņu kritēriji
• Jauniešu veselības uzraudzības problēmas, kas saistītas ar vienotas pieejas trūkumu, kapacitātes nepietiekamību un sistēmas pārskatāmības trūkumu vienotā digitalizētā risinājumā
• Stratēģiska skatījuma trūkums, kas kavē procesu uzlabošanu valsts līmenī

Dalībnieki bija vienbalsīgi, ka bērnu un jauniešu sporta sistēma saskaras ar vairākiem būtiskiem trūkumiem, kuru risināšanai nepieciešamas gan tūlītējas īstermiņa intervences, gan ilgtermiņa likumdošanas izmaiņas, jo īpaši Sporta likumā un Ministru kabineta noteikumos Par sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un sporta speciālistam noteiktajām prasībām (Nr. 77).

Valsts pētījumu programmas Sports projekta IMRSportsLV pārstāvis, RTU Liepāja vadošais pētnieks N. Vārpa uzsvēra, ka sistēmā ir pārāk daudz nepilnību – gan likumdošanā, gan procesu organizācijā.

Par treneru specializāciju

Līdzīga situācija vērojama arī treneru izglītībā – RSU Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas studiju virziena Sports vadītāja, docente Mg. paed. Inese Ļubinska diskusijā uzsvēra nepieciešamību pārskatīt Ministru kabineta noteikumos definēto treneru kvalifikācijas piešķiršanas kārtību, lai veicinātu motivāciju padziļināt zināšanas un profesionāli pilnveidoties sporta trenera darbā. Augstskolu konsolidācijas ietvaros RSU LSPA tiek veidotas arī jaunas treneru studiju programmas, kas paver iespējas risināt līdz šim identificētās problēmas un stiprināt sporta nozares attīstību.

"Mēs nevaram likt vienlīdzības zīmi starp treneri, kurš četrus gadus studējis augstskolā un paplašinājis savas spējas maģistrantūrā vai pat doktorantūrā, un treneri, kurš apguvis trenēšanas pamatprasmes sešu mēnešu laikā," norādīja I. Ļubinska. "C kategorijas treneri ir nepieciešami, taču viņu statuss būtu precīzāk jādefinē Ministru kabineta noteikumos – viņi drīzāk ir sporta instruktori, treneru palīgi, nevis pilntiesīgi treneri. Mēs augstskolā uzsveram, ka treneris nav tikai sporta speciālists, bet arī pedagogs, kam jāspēj strādāt ar dažādām vecuma grupām un jābūt prasmīgam izglītotājam. Skaidra treneru specializācija un starpdisciplināra pieeja ir pamats kvalitatīvai izglītībai un sporta attīstībai."

Diskusijas dalībnieki arī izcēla Izglītības un zinātnes ministrijas lomu, norādot uz vajadzību pēc skaidrākas stratēģijas un koordinētas rīcības, lai panāktu reformas sadarbībā ar Latvijas Sporta federāciju padomi, Latvijas Olimpisko komiteju un citiem industrijas stratēģiskajiem partneriem.

Kas tālāk?

Diskusijas dalībnieki cer, ka turpmākajās politikas izmaiņās un jaunajā Sporta likumā tiks nostiprināts princips, ka valsts prioritāte ir vesels un daudzpusīgi attīstīts jaunietis, nevis agrīna specializācija.

Pasākums skaidri parādīja – pārmaiņas ir neizbēgamas, un, lai tās notiktu, nepieciešama sadarbība starp treneriem, sporta organizācijām un valsts institūcijām. Diskusija RSU Zinātnes nedēļā bija svarīgs solis ceļā uz šo mērķi.

Lai sekotu līdzi par projekta aktualitātēm, iespēja pieteikties ziņu lapai. Rudenī plānota projekta vidusposma konference, kurā notiks gan pirmo pētījumu prezentācija, gan problēmjautājumu dziļāka izpēte.

Šī diskusija turpināja 2024. gada 8. oktobrī Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) notikušo pirmo diskusija par sporta speciālistu sagatavošanas jautājumiem un nākotnes tendencēm Latvijā.

Valsts pētījumu programma ir valsts pasūtījums zinātnisko pētījumu veikšanai noteiktā valstij prioritārā nozarē ar mērķi radīt jaunas zināšanas, prasmes un inovācijas. Tā sniedz atbalstu gan augstvērtīgai fundamentālajai pētniecībai, gan politikas veidotājiem, radot pētniecībā balstītas rekomendācijas rīcībpolitikas pilnveidošanai.

Projektu Inovācijas, metodikas un rekomendācijas sporta nozares attīstībai un pārvaldībai Latvijā (VPP-IZM-Sports-2023/1-0001) īsteno Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) zinātnieki, tostarp RSU Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), tostarp RTU Liepājas akadēmijas pētnieki, un tas tiek finansēts no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts pētījumu programmas Sports līdzekļiem. Projekta konkursu organizē un īsteno Latvijas Zinātnes padome, nodrošinot starptautisku ārējo ekspertīzi projektu izvērtēšanā un administrējot programmu. Projekts ilgs līdz 2026. gada beigām.