Docents Toms Pulmanis: e-studiju vide piedāvā arvien jaunas iespējas

RSU Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāns un docents Toms Pulmanis atzīst, ka pēdējā laika lielākais izaicinājums bijis temps, ar kādu studiju process klātienē bija jāaizstāj ar attālinātām studijām e-vidē. Vienlaikus pastāv arī citi izaicinājumi, ar kuriem šajā pārmaiņu un trauksmes pilnajā laikā jāsastopas studentiem, docētājiem un RSU darbiniekiem.

Kā Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātei izdodas realizēt attālināto studiju procesu? Kādi ir spilgtākie izaicinājumi?

Pāreja notika strauji, un risinājumi bija jāatrod nekavējoši. Bija jāapgūst un jālieto jaunas iespējas, jāpārorientē mūsu e-studiju vide. Par laimi, mums ir izcili, radoši kolēģi, un mēs nesākām "tukšā vietā". Pateicoties fakultātes katedru docētāju un IT kolēģu ļoti aktīvai rīcībai, kā arī tam, ka mūsu universitātē e-studiju platforma tiek izmantota jau sen, pārejas process bija ievērojami vieglāks.

Mēs būtu daudz sarežģītākā situācijā, ja nebūtu kvalitatīvs pamats, uz kā izmaiņas studiju procesā un pāreju no klātienes uz attālinātām studijām balstīt.

Jāsaka paldies IT puišiem, kas operatīvi reaģēja atbilstoši vajadzībām, tajā skaitā veica un veic mūsu docētāju apmācību. Tādēļ es teiktu, ka process ir vieglāks, tomēr pilnīgi noteikti nevar uzskatīt, ka tas ir vienkāršs. Ir ļoti svarīgi, ka šajā laikā RSU ir kā vienota, savstarpēji atbalstoša komanda.

Vai varam teikt, ka galvenais izaicinājums bija un ir ātrums, kādā pārmaiņas ir jāievieš?

Runa nav tikai par ātrumu.

Viens no izaicinājumiem saistīts ar docētāju pārorientēšanos. Strādāt e-vidē ir daudz sarežģītāk nekā klātienē ar studentu.

Docētājam ne tikai jāiepazīst jaunie tehniskie risinājumi, bet arī jāmāk efektīvi tos izmantot. No savas un vairāku kolēģu pieredzes varu teikt, ka neklātienes lekcijas un nodarbības arī daudz vairāk prasa no docētāja. Tā ir nepārtraukta saziņa. Jāskatās, cik cilvēku ir pieslēgušies, kuriem ar to ir grūtības, vai visi joprojām ir pieslēgušies, kas kuram ir ieslēgts vai izslēgts, jāprezentē, nemitīgi jānotur atgriezeniskā saite, jāpielāgo uzdevumi, jātestē jaunatklātās opcijas, jāpastāsta un jāpalīdz kolēģiem un jāveic citi uzdevumi. Tas nav viegli.

Būtiskākais izaicinājums tuvākajā laikā būs studiju kursu gala pārbaudījumu un valsts pārbaudījumu organizēšana, jo visi pārbaudījumi un noslēguma darbu aizstāvēšanas notiks, bet attālināti. Cits liels izaicinājums ir prakšu īstenošana. Šobrīd studiju programmās tiek meklēti labākie risinājumi, kā un kad prakses īstenot.

Kādus labus piemērus varat minēt dažādām attālināto studiju formām?

Formas var būt ļoti dažādas. Mēs jau ilgi pirms ārkārtas situācijas, kad lekcijas vēl notika klātienē, vairākos studiju kursos izmantojām videolekcijas, kuras students varēja noskatīties sev ērtā laikā un vietā. Pašlaik plaši tiek izmantoti Zoom tiešsaistes risinājumi.

Manuprāt, Zoom platformai ir daudz lielāks potenciāls nekā videolekciju formātam. Izmantojot Zoom, ir iespēja organizēt interaktīvas nodarbības, kas pēc būtības idejiski neatšķiras no klātienes lekcijām un dažkārt studentiem ir pat interesantākas.

Ir iespēja komunicēt – studenti var ne tikai klausīties, bet arī iesaistīties, uzdot jautājumus, demonstrēt prezentācijas un komentēt tās. Savukārt docētāji var rādīt un skaidrot savas prezentācijas vai citus materiālus. Tā vairs nav tikai vienvirziena komunikācija kā, piemēram, jau ierakstītā videolekcijā.

Lielākām grupām var izmantot komunikāciju čatā – docētājs uzdod jautājumu, un studenti atbild. Ir iespējams dalīt studentus grupās un uzdot dažādus grupu darbus. Pēc tam atsevišķi pieslēgties grupiņām. Es teiktu, ka iespējas ir ļoti plašas.

Ko studenti paši saka par attālinātajām studijām, kādas atsauksmes esat dzirdējis?

Mēs nekad nevaram spriest par pilnīgi visiem studentiem, bet, manuprāt, lielākā daļa mūsu studentu ir apmierināti ar šiem risinājumiem. Arī manis paša vadītajās nodarbībās esmu dzirdējis tikai pozitīvas atsauksmes. Apsveicama lieta, ko novērtējuši studenti, ir iespēja pieslēgties nodarbībām mājas apstākļos. Tas neprasa pārvietošanos, un tas studentiem ir ērti, ekonomē laiku un šodienas apstākļos, protams, sargā veselību.

Skatoties fakultātes līmenī, esmu pamanījis, ka šajā ārkārtējās situācijas periodā ir daudz mazāk iesniegumu par eksmatrikulāciju pēc paša vēlēšanās un par akadēmisko atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ. Iespējams, studentiem ir vairāk laika, ko veltīt mācībām. Cits iemesls varētu būt, ka studentiem šie e-vides risinājumi ir ērtāki, kad var lekcijas apvienot ar mājas dzīvi. Taču optimismam ir jābūt piesardzīgam, jo krīze studentus var ietekmēt arī finansiāli. Cerēsim, ka tā nevilksies ilgi.

Gribu no sirds pateikties mūsu fakultātes docētājiem, studiju programmu un katedru vadītājiem par viņu darbu un izturību. Darbs notiek, risinājumi rodas, un es zinu, ka mums izdosies.