Drosme, iekšēja brīvība un zinātkāre – jaunā uzņēmēja ekipējums

Viņa ir ieguvusi ekonomikas doktora zinātnisko grādu, kā arī maģistra grādu biznesa vadībā, tāpat arī maģistra grādu tiesību zinātnē ar specializāciju starptautiskajās un Eiropas tiesībās, strādājusi Latvijas Bankā, veicot finanšu tirgus analītiķes pienākumus, ieguvusi darba pieredzi maksājumu sistēmas ekspertes amatā Eiropas Centrālajā bankā, vadījusi eiro projektu Finanšu ministrijā, bijusi Fiskālās disciplīnas padomes sekretāre un šobrīd ir Swedbank datu analītiķe. Docētāja darbs jaunajā RSU programmā būs jauns izaicinājums. Kā eksperts ar tik piepildītu zināšanu, prasmju un pieredzes portfeli vērtē RSU jaunās programmas izveidi?

Kā vērtējat programmas izstrādi un tās nozīmi?

Studiju programmas atbilstību mūsdienu prasībām gan zināšanu un prasmju laukā, gan darba tirgū pierāda tās starptautiskā vide, kuru nodrošina gan viesdocētāji, gan pašas studijas, kas notiks gan Latvijā, gan ārvalstīs, gan tiešsaistē, gan klātienē universitātes auditorijās un biznesa inkubatorā, gan praksē starptautiskos uzņēmumos un, protams, arī angļu valoda, kurā notiks studiju process. Tā laikā būs iespēja iegūt gan teorētiskās zināšanas, kas nepieciešamas katram uzņēmējam, gan iepazīties ar jaunuzņēmumu darbības praktisko pusi starptautiskā biznesa kontekstā. Studenti apgūs dažādas mūsdienīgas uzņēmējdarbības formas, piemēram, digitālo ekonomiku, studēs veselības ekonomiku, līderības programmu, lai iemācītos attīstīt biznesa ideju un vadīt uzņēmumu, mārketingu, resursu vadību un daudz ko citu.

Programma pakāpeniski būvē studentu – zinātkāro cilvēku, sākot ar akadēmiskajiem ķieģelīšiem. Būvniecība sākas ar pirmajiem semestriem, ar teorijas priekšmetiem, kas ieliek filozofiski matemātisko un ekonomisko pamatu, kas ir jāzina uzņēmējam. Tad seko praktiskās iemaņas, kuras students gūst, studējot starptautiskā vidē. Programmas docētāju vidū ir gan zinātņu doktori, gan fantastiski uzņēmēji, kas vēlas sniegt savu pieredzi.

Man ir liels prieks būt docētāju komandā, kura kopīgi veido studiju programmu visu paaudžu jaudīgajiem cilvēkiem. Atceros fantastiskās pagājušās vasaras tikšanās. Tajās sanāca kopā gan jomas teorētiķi, gan pieredzējuši uzņēmēji, kuri ir izveidojuši ne vienu vien jaudīgu jaunuzņēmumu. Tikšanās laikā likām kopā savas zināšanas un arī metodes, lai ar jēgu dotu studentiem profesionālu izglītību, un noformulētu to, ko mēs gribētu, lai students katrā mācību posmā uzzina, kādus prasmes un zināšanu mozaīkas gabaliņus apgūst. Manuprāt, programmas vadītāja docenta Romāna Putāna ideja par šīs programmas izveidi bija ļoti pārdomāta un mūsdienīga. Forša lieta ir prakse ar tās starptautisko redzējumu. Tā kā programma būs angļu valodā, tajā piedalīsies gan ārvalstu, gan pašmāju studenti. Mūsu studentiem tas dos iespēju pilnveidot savas svešvalodu zināšanas, jo bakalaurs vairs nedrīkst angliski runāt kā tīnis. Tā būs iespēja nemanāmi pieaugt arī šajā jomā.

Kas raksturo programmas mūsdienīgumu?

Daudzu piemēru vidū nosauktu savienotos priekšmetus, kas nozīmē, ka paralēli un saskaņoti strādā divi dažādu priekšmetu docētāji. Piemēram, vienā no tiem esmu kopā ar Eviju Liepu, kura māca augstāko matemātiku, bet es ekonomikas teoriju. Mūsu kopējais redzējums dod iespēju studentam izvērtēt vienu un to pašu jautājumu gan no ekonomikas, gan matemātikas skatu punkta. Priekšmeti un to mācību vielas ir savstarpēji sinhronizētas, un tādēļ tās ir labāk izprotamas, nekā mācot atsevišķi ar kāda mēneša intervālu.

Jūs mācīsiet mikroekonomiku jeb cenu teoriju. Kādēļ jaunajiem uzņēmējiem ir svarīgi to izprast?

Mikroekonomika skatās uz koku, savukārt makroekonomika – uz mežu. Mans uzdevums ir panākt, lai katrs students saprot atsevišķā koka līmeni. Balstoties uz specifiku, kādā katrs topošais uzņēmējs gribētu strādāt, ir jāvērtē tirgus, tirgus cenas, jāvērtē savas izmaksas, izmaksu grupas, ar kādu cenu var ielauzties tirgū. Tā it kā saucas teorija, tomēr, kad sākas aprēķini, tā jau ir prakse. Man ir liels prieks, ja cilvēkiem patīk rēķināt. Apgūstot šos priekšmetus, students labāk izprot izmaksas, ieņēmumus, peļņu. Kāds būs tirgus, kāds vajadzīgs uzrāviens. Kāds laiks ir dots, lai viss izdotos. Atbilstoši ir jāizstrādā attīstības scenāriji.

Cik, jūsuprāt, jauniešiem interesē uzņēmējdarbība? Varētu būt liela interese par programmu?

Manuprāt ir nomainījušās paaudzes, un liela daļa cilvēku jau ir ar uzņēmēja gēnu, ar šo spēju, nebaidīties riskēt, iedot pievienoto vērtību, caur to, ka tu dod ko vajadzīgu tirgum. Man liekas, ka šī spēja sabiedrībā pieaug. Jauniešiem vairs vecāki un vecvecāki nemāca, ka dzīves mērķis ir darbs no astoņiem līdz pieciem. Tev mājās zupas šķīvis būs, ej un riskē, ej un dari. Mūsdienās arvien vairāk pieaug tādu darītāju loks, kuriem piemīt tik svarīgais resurss – uzņēmīgums. Mēs vairs neesam iesprostoti dogmu kastītē. Veidojas un paplašinās sabiedrības daļa, kurā ir brīvība un vēlēšanās darīt ko jaunu.

Kādas jaunajam uzņēmējam ir nepieciešamas īpašības?

Kad dzimst idejas, svarīgi ir tas, cik neierobežota ir tava domāšana, cik plašu brīvību tu sev ļauj. Vienmēr gribas ticēt, ka daudz vairāk varam rakt iespēju aisberga neredzamajā daļā. Vēl svarīgi ir mācēt strādāt komandā un, protams, jāmīl tas, ko tu dari.

Jaunajam uzņēmējam vajadzētu izstarot savu enerģiju un vēlmi sasniegt panākumus. Viņā nedrīkst būt arogance, bet jābūt iekšējai brīvībai, domāšanas un rīcības asumam un tirgus redzējumam. Noteikti ticu arī tam, ka jaunais uzņēmējs redz savu uzņēmējdarbību kā iekļaujošu uzņēmējdarbību – kā iespēju saglabāt dabu, kā iespēju mazināt nevienlīdzību, kā iespēju atbalstīt sabiedrību vai mazāk uzņēmīgos.

Kā vērtējat uzņēmējdarbības vidi Latvijā?

Es nedalītu publisko un privāto sektoru kā kaut ko nošķirtu, izolētu vai pretim stāvošu. Abas daļas kopā veido vienu veselumu. Bieži vien publiskajā sektorā neredz vajadzību regulēt kādu konkrētu tirgus jomu, izdot kādus regulējošus normatīvos aktus. Taču tirgus zina labāk un bieži pats vēršas pie likumdevēja un saka, ka mēs netiekam galā ar šo situāciju, mums vajag regulējumu vai normas. Tādēļ sabiedrībā dažkārt veidojas neprecīzs mīts, ka pārāk daudz uzspiež institūcijas, valdība vai Eiropa. Reiz piedalījos kāda normatīvā akta izstrādē, pirms kura uzņēmējiem vairākkārt tika prasīts, vai tiešām jums vajag šo kopējā tirgus regulējumu, un atbilde bija, ka jā, vajag un ātri!

Svarīgi, cik katrs no mums ir pilsoniski aktīvs, jo ar savu iniciatīvu var izmainīt daudz un uz labu. Uzņēmējdarbības vide esam mēs paši. Ja uzņēmējs ir dinamisks, arī valsts drīkst būt dinamiska. Nevar pārmest, ka atkal mainās nodokļi, jo tiem ir jāmainās. Visam visu laiku ir jāmainās. Nav pareizi pārmest publiskajam sektoram par to, ka notiek izmaiņas.

Šobrīd ir ērti apstākļi, lai dibinātu uzņēmumus. To var veikt elektroniski, ir nepieciešams minimāls pamatkapitāls un prasības ir ļoti vienkāršas. Pateicoties informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jomas jaudai, Latvijas uzņēmējs un iedzīvotājs ir pat ļoti izlutināts, un tas dod labu bāzi startēt un konkurēt uzņēmējdarbībā arī starptautiski.

Ko jūs novēlētu jaunajiem studentiem, kuri izvēlējušies RSU programmu Starptautiskais bizness un jaunuzņēmumu darbība?

Būt drosmīgiem, brīviem un zinātkāriem, nebaidīties riskēt un nepadoties pirmo grūtību priekšā. Jauna uzņēmēja attīstības ceļš visbiežāk ir ērkšķains, tomēr liels ir gandarījums par vēlākiem panākumiem. Gluži kā jebkurā profesijā!