Eiropas vadošie speciālisti pulcēsies 4. Baltijas pulmonālās hipertensijas konferencē

Piektdien, 21. aprīlī, plkst. 9 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) aulā uz 4. Baltijas pulmonālās hipertensijas konferenci pulcēsies Eiropas vadošie speciālisti, lai dalītos pieredzē un zināšanās par šīs bīstamās slimības diagnostikas un ārstēšanas iespējām.

Konferenci organizē RSU, Reto slimību izpētes fonds un Latvijas Reto slimību speciālistu asociācija. Pulmonālās hipertensijas konferenču cikls aizsākās 2016. gadā Rīgā, otrā un trešā Baltijas plaušu hipertensijas konference norisinājās Viļņā un Tallinā.

Pulmonālā jeb plaušu hipertensija ir palielināts asinsspiediens plaušu artērijās. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, ar to slimo 1 % populācijas jeb 80 miljoni iedzīvotāju. Slimība var sākties gan jaundzimušajam, gan sirmā vecumā. Slimībai ir piecas formas, divas no tām ir retas un sevišķi bīstamas, jo neārstējot rada milzīgu slodzi sirdij, sākt trūkt skābekļa, veidojas sirds labā kambara mazspēja. “To var raksturot kā audzēju, kurš, ieperinoties plaušu artērijās un tās nobloķējot, atstāj cilvēka šūnas bez skābekļa. Svarīgi ir laikus noteikt un ārstēt šīs divas retās un visbīstamākās plaušu hipertensijas formas: pulmonālo arteriālo un hronisku trombu izraisītu plaušu hipertensiju. Konferencē varēs uzzināt par jaunākajiem sasniegumiem slimības reto formu ārstēšanā un izpētē, tiks aplūkoti sarežģītākie klīniskās prakses gadījumi,” norāda kardiologs un šīs konferences organizētājs RSU asociētais profesors Andris Skride.

2022. gads pulmonālās hipertensijas jomā bija nozīmīgs visā Eiropā, jo tika apstiprinātas jaunas Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijas šīs slimības diagnostikai un ārstēšanai. Pulmonālā hipertensija ir sindroms, kuru raksturo asinsspiediena paaugstināšanās plaušu artērijās – asinsvados, kas venozās asinis nogādā no sirds labā kambara uz plaušām. Jo augstāks spiediens ir plaušu artērijās, jo smagāk jāstrādā sirdij, lai piegādātu asinis ķermenim. Tiek traucēta organisma apgāde ar skābekli, sašaurinās plaušu asinsvadi, un tas var radīt trombozes risku. Slimība var būt bez konkrēta cēloņa – šāda slimības forma biežāk skar jaunas sievietes. Reizēm pulmonālā hipertensija attīstās kādas citas slimības dēļ. Lielāks risks saslimt ir cilvēkiem, kuriem ir iedzimta sirdskaite, sistēmas sklerodermija vai cita sistēmiskā slimība, portālu hipertensija, HIV vai pārciesta plaušu trombembolija. Dažkārt slimība attīstās, ja ilgstoši lieto noteiktus medikamentus vai ēstgribu nomācošus līdzekļus.

Slimības simptomi ir nespecifiski, līdzīgi citu slimību simptomiem, un sākotnēji to bieži jauc ar citām sirds, plaušu vai hematoloģiskām slimībām. Biežākie simptomi ir elpas trūkums, hronisks nogurums, sāpes krūtīs, sirdsklauves, ģīboņi, lūpu cianoze (zilgana nokrāsa). Nespecifiskie simptomi apgrūtina un novēlo diagnostiku. Sirds ultraskaņa jeb ehokardiogrāfija ir vienkāršākā no metodēm, kas savlaicīgi ļauj atklāt saslimšanu.

Slimības ārstēšana ir kompleksa un atkarīga no slimības formas. Lielākajā daļā gadījumu nepieciešama specifiska medikamentoza terapija, bet trombemboliskās formas gadījumā palīdzēs speciāla mazinvazīva operācija (balona pulmonālā angioplastija) vai sarežģītāka operācija (pulmonālā endarterektomija). Reizēm medikamentu neefektivitātes gadījumā var palīdzēt tikai plaušu transplantācija.

Latvijā plaušu hipertensiju ārstē Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Reto slimību centrā.