Ergoterapija ir iespēja palīdzēt gan bērniem, gan senioriem
“Jau kopš skolas laika vēlējos savu profesiju saistīt ar rehabilitāciju, tomēr izvēlējos ergoterapijas programmu pēc Rīgas Stradiņa universitātes Atvērto durvju dienas apmeklējuma,” stāsta sertificēta ergoterapeite Kristiāna Širova (attēlā), kura nu jau gandrīz divus gadus ar lepnumu sevi sauc par RSU absolventi.
Jaunā speciāliste par pienākumu trūkumu nevar sūdzēties – viņa strādā rehabilitācijas centrā Poga, smadzeņu treniņu centrā Riga Brain, darbojas projektā Ceļš pie sevis, kurā palīdz bērniem ar uzvedības traucējumiem, ir aktīva Latvijas Ergoterapeitu asociācijas biedre, un vēl kopā ar bijušo kursabiedreni uztur ergoterapijai veltītu Facebook lapu Ergoterapija tev apkārt – pediatrija un mēs. Tik intensīva ikdiena pierāda, ka Kristiāna patiešām izvēlējusies savu iemīļoto profesiju.
Kā sākās tava interese par rehabilitāciju?
Jau kopš skolas laikiem uzskatīju, ka palīdzēt citiem ir ļoti forši.
Kā jau gandrīz katrs bērns arī es iepazinu dažādas traumas, tādēļ nokļuvu pie fizioterapeita, bērnudārzā apmeklēju logopēdu. Šie speciālisti, kuri palīdz cilvēkiem būt veseliem un neatkarīgiem, manī vienmēr raisījuši interesi un dziļu cieņu.
Rehabilitācijai ir dažādi virzieni, bet tu izvēlējies ergoterapiju, kura vēl ir salīdzinoši jauna specialitāte. Kādēļ?
Izvēle notika Atvērto durvju dienā. Uz RSU gāju ļoti mērķtiecīgi: zināju ka gribu studēt Stradiņos, jo tā ir prestiža un sevi pierādījusi universitāte ar augstu izglītības kvalitāti, un zināju, ka studēšu Rehabilitācijas fakultātē. Noklausījos dažādus piedāvājumus – sākumā domāju par audiologopēdiju, tomēr visvairāk vēlējos strādāt specialitātē, kura ir radoša un daudzpusīga. Apmeklējuma laikā RSU Medicīnas izglītības un tehnoloģiju centrā uzzināju par plašajām izpausmes iespējām, kuras piedāvā ergoterapija, piemēram, strādājot gan ar maziem bērniem, gan senioriem. Ergoterapija Latvijā ir jauna specialitāte, kurā vēl daudz kas sasniedzams, panākams un izpētāms.
Kā atceries studijas RSU?
Studiju process jau no pirmās dienas bija intensīvs. Sperot pirmo soli universitātē, uzreiz iesaistījos RSU Studējošo pašpārvaldē, kas studiju laiku noteikti bagātināja un pilnveidoja mani kā personību. Atmiņā palicis daudz kas, bet pirmsākumi, protams, bija Anatomikumā pavadītais laiks, kur līdz vēlai nakts stundai mācījāmies kaulus un muskuļus.
Jau pirmajā kursā mums bija iespēja doties uz dažādām prakses vietām, kurās strādā ergoterapeiti. Bijām gan rehabilitācijas centros, gan ambulatorās ārstniecības iestādēs.
Arī turpmākajos studiju gados bija plašas prakses iespējas, lai pēc iespējas vairāk iegūtu dzīvo pieredzi. Noteikti gribu pieminēt Erasmus programmu, kuras ietvaros es devos uz Beļģiju. Dažādi studiju programmas īstenotie projekti ļāva apceļot arī citas Eiropas valstis un gūt jaunus iespaidus, pieredzi un draugus. Šajā laikā iepazinu tādu ergoterapijas praksi, kāda Latvijā vēl nav plaši pieejama. Tā bija palīdzība cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, iesaistot viņus visdažādākajos lauksaimniecības darbos. Varu teikt, ka pēc studijām biju ieguvusi tik plašu zināšanu un prasmju arsenālu, ka bija rūpīgi jāizvērtē, kurā virzienā doties un ar kādiem pacientiem strādāt.
Kristiāna (no kreisās) izlaiduma dienā kopā ar kursabiedrenēm.
Vai daudz palīdzi bērniem?
Jā. Strādāju ar bērniem no pusotra gada vecuma līdz pat lielākiem pusaudžiem, reizēm arī ar pieaugušajiem.
Mūsu, ergoterapeitu, galvenais darbarīks ir mērķtiecīgas nodarbes ar pacientu, lai veicinātu viņa neatkarību ikdienas dzīvē.
Mazajiem palīdzu apgūt ģērbšanos, apģērba sapogāšanu, auklu siešanu, palīdzu bērnam pašam iemācīties paēst, kā arī pilnveidoju sīko motoriku – kopā griežam un zīmējam. Varu teikt, ka mana ikdiena bieži paiet spēlējoties, bet tas notiek mērķtiecīgi. Piemēram, lai apgūtu apavu un zeķu novilkšanu, iesaistu bērnu spēlē – novelkam apavus, lai pēc tam dotos rotaļāties uz paklāja. Ikdienā gana bieži arī gatavojam sviestmaizes, vafeles un citus ēdienus, lai veicinātu bērna neatkarību ikdienas dzīvē.
Kristiānas nodarbības ar bērniem
Kā popularizē ergoterapiju īpašajā Facebook lapā?
Ideja radās, kad ar kolēģi, kura strādā ar bērniem un pusaudžiem psihiatrijas jomā, sapratām, ka daudziem cilvēkiem – pat ārstniecības speciālistiem – joprojām nav skaidrs, kas ir ergoterapija un ko dara ergoterapeits. Nolēmām, ka zināšanas un prasmes, kuras esam ieguvušas, ir jāliek lietā un jāiepazīstina ar tām plašāka auditorija. Piemēram, pie manis uz konsultāciju atnāk vecāki, un viņiem nav īsta priekšstata par manu specialitāti. Tādēļ sociālajā medijā ievietojam vienkāršā valodā uztveramu rakstisku un vizuālu informāciju, piemēram, par satvērienu, griešanu, dažādām attīstībai noderīgām dārzkopības aktivitātēm, ergonomisku mācību un darba vidi, skaidrojam, kā bērnam labāk iemācīt noteiktas prasmes, tātad sniedzam ikdienā nepieciešamus padomus. Tas arī ir mūsu mērķis – izglītot sabiedrību. Priecājamies, ka kopš janvāra mums jau ir vairāk nekā 1100 sekotāju. Sociālais medijs arī dod iespēju komunicēt, un mēs vienmēr atbildam uz saņemtajiem jautājumiem.
Vai tev pašreiz būtu kāds padoms?
Aicinu katru atcerēties par nodarbju balansu. Mums ir 24 stundas diennaktī, kuru laikā ir jāvelta laiks pašaprūpei, tātad rūpēm par sevi, produktivitātei, kas ir darbs vai mācības, un brīvajam laikam, kurā dari to, kas sagādā prieku, un, protams, arī miegam.
Ja mēs tikai strādāsim, tad balanss izjuks, darba kvalitāte kritīsies un zudīs darba prieks.
Patlaban daudz laika jāpavada pie ekrānierīcēm, bet ilgstošs darbs ar noliektu galvu var izraisīt sāpes mugurkaulā, plecos un sprandā. Lai tas nenotiktu, jāatceras, ka 45–60 minūšu darba posmam jāseko vidēji 10 minūtēm atpūtas, kuru laikā ir jāizvingrina kakls, jāpieceļas, jāizstaipās, nedaudz jāpastaigā, jāpaskatās tālumā, jāatpūtina acis. Tikai tad atkal var turpināt darbu, tādejādi palīdzot savam organismam visu paveikt daudz efektīvāk.
