Izaugt kā alkoholiķa bērnam. RSU studente ar fotokolāžām atklāj atkarīgo vecāku atvašu stāstus

Autore: Reina Iesaliņa,
RSU bakalaura programmas Multimediju komunikācija absolvente

Kāda ir bērna dzīve ģimenē, kurā ilgstoši kādam no vecākiem ir problēmas ar alkoholu? To savā radošajā bakalaura darbā centās izzināt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studente Reina Iesaliņa, kura uzklausīja jauniešu atmiņas no bērnības un no šiem pieredzes stāstiem radīja fotokolāžas.

Reinas Iesaliņas foto kolāža

2024. gada pavasarī tapa starpdisciplinārs radošais bakalaura darbs Alkoholisms ģimenē – jauniešu pieredzes attēlojums fotokolāžās, kura pamatā ir kvalitatīvās intervijas ar četriem 21–23 gadus veciem jauniešiem. Pētījuma dalībnieki apgalvo, ka alkohols ģimenē ir bijis klātesošs jau kopš agras bērnības un visbiežāk alkohola pastiprināta lietošana ir raksturīga tēvam. Jauniešu pieredzes stāsti tika pārvērsti fotokolāžās, izveidojot sēriju Drošsirdīgās atbalsis (Courageous echoes), kas kalpo kā vizuāla interpretācija par bērnībā piedzīvoto. Fotokolāžas papildinātas ar citātiem no jauniešu intervijām.  

"Viņš paliek par citu cilvēku": "duālā daba" un neparedzamība

Pētnieks Kenets Šers (Kenneth J. Sher) uzskata, ka alkohola lietošana var veicināt nekonsekventu un neparedzamu vecāku uzvedību. Tieši tā to raksturo arī intervētie jaunieši – vecāku alkohola lietošana ir impulsīvs un neparedzams ieradums. Pētījumi liecina, ka alkohola atkarībai pakļautajam vecākam bieži ir raksturīga "duāla daba" jeb uzvedības izmaiņas, esot alkohola reibumā vai skaidrā. Jaunieši norāda, ka alkohola reibumā esošo vecāku uzvedību raksturo arī "robežu pārkāpšana", kas visbiežāk izpaužas kā pārmērīga bērnu noslogošana.

Luīze (22)

Luīzes tēva personība un uzvedība alkohola reibumā izmainās. Viņš kļūst agresīvs. Savukārt, neesot reibumā, viņš ir labestīgs un sirsnīgs.

"Tad, kad tētis dzēra, visu laiku bija viens liels konflikts. Tētis ļoti slikti izturas pret mammu, kad dzer. Ne fiziski, bet emocionāli. Bet viņš tāds ir pret visiem. Ja uztaisa ēst, viņš to izbrāķē… saka, ka negrib to ēst. Katru reizi, kad viņš bija dzēris, viņš cirta durvis."

"Viņš ikdienā ir ļoti atbalstošs. Viņš ir tas, kurš labo, taisa. Viņš ir labs cilvēks, kas dod, piedomā. Bet, kad dzer, viņš kļūst ļoti ļauns, egoistisks, var teikt, ņirgājas par citiem. Ir ļoti sāpīgi to redzēt. Agrāk, kad biju mazāka, man bija vienalga, ka viņš dzer. Bet tas, ka redzu, ka viņš paliek par citu cilvēku, tas, kā viņš pārmainās, tas ir ļoti slikti. Citi jau neaizmirst, viņš pats aizmirst par to attieksmi, kādu viņš sniedzis." 

Lasīt visu rakstu un pieredzes stāstus portālā LSM.lv

Pirmavots: LSM.lv