Jauns pētījums par Latvijas iedzīvotāju psihisko veselību

Pēc Veselības ministrijas pasūtījuma, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieku komanda no 2019. gada jūnija līdz 2023.gada maijam veica pētījumu par psihisko traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijā.

Psihiskā veselība ir būtiska kopējās sabiedrības veselības sastāvdaļa. Latvijā līdz šim bija pieejami atsevišķi datu avoti un pētījumi, kas sniedz informāciju par dažiem psihiskiem traucējumiem, taču šajos pētījumos nebija aptverti visi psihiskie traucējumi, kā arī ne vienmēr izlase atspoguļoja situāciju Latvijas kopējā populācijā. 

2023. gadā publicētajā Pētījumā par psihisko traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijā noskaidrots, ka klīniski nozīmīgi depresijas simptomi ir 6,4 % Latvijas iedzīvotāju, ģeneralizēta trauksme – 3,9 % Latvijas iedzīvotāju, savukārt alkohola lietošanas traucējumi – 13,1 % Latvijas iedzīvotāju. Domu par pašnāvību, paškaitējuma nodarīšanas un pašnāvnieciskas uzvedības pēdējā mēneša prevalence sasniedza 10,6 %.

Viņš arī min, ka trauksme un depresija pieauga pandēmijas laikā. Cilvēki, kam jau iepriekš bijuši psihiskie traucējumi, reaģē jutīgāk, un tie, kuriem bijuši pašnāvības mēģinājumi, krīzes situācijās reaģē vēl spilgtāk.

"Psihiskā veselība ir nozīmīgs sabiedrības indikators," norāda Elmārs Rancāns. "Kovida pandēmija pierima, bet karš Ukrainā ir nākamais izaicinājums."

05.10.2023. LR1 raidījuma "Kā labāk dzīvot" ieraksts

Latvijas Universitātes asoc. profesore un klīniskā psiholoģe Ieva Bite LR1 raidījumā Kā labāk dzīvot norāda, ka

viens no faktoriem, kas pasliktina psihisko veselību, ir vientulība, kas ir saistīta ar mūsu sēdēšanu datorā, ierīču izmantošanu, sociālo kontaktu samazināšanos pandēmijas laikā, kas turpinās arī pašlaik.

Tāpat negatīvā bērnības pieredze ietekmē cilvēka psihisko veselību šobrīd.

Visaugstākais pašnāvību mēģinājumu līmenis, kā norāda pētnieki, ir vīriešiem vecuma grupā no 40 līdz 55 gadiem. 

"Tās nav tikai materiālās problēmas, drīzāk, kāds ir viņa dvēseles stāvoklis,"

atzīst prof. Elmārs Rancāns un min, ka svarīgi, vai cilvēki ir gatavi runāt par savām problēmām.

Pētījums tika realizēts Veselības ministrijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" ietvaros (Nr.9.2.4.1./16/I/001).