Jubilejas saruna ar profesoru Ardi Platkāji. Par radioloģiju, medicīnas inovācijām, studentiem un sportu

Foto no RSU un Arda Platkāja privātā arhīva

Kā izvēlējāties mediķa profesiju?

Es esmu mediķu bērns. Abi mani vecāki bija ārsti. Skolas laikā par citu profesiju pat nedomāju. Bērnībā vienmēr biju medicīnas vidē. Bieži devos līdzi vecākiem uz darbu un iepazinu viņu kolēģus.

Kādas specialitātes ārsti bija jūsu vecāki?

Abi bija bērnu ārsti. Mamma bija pediatre, tēvs – bērnu ķirurgs.

Kā attīstījās jūsu izglītība un karjera?

Tas bija sarežģīts laiks. 80. gadu beigas, kad radioloģija strauji attīstījās.

Sākumā apsvēru citu specialitāti, bet, ienākot jaunām tehnoloģijām, piemēram, datortomogrāfijai un ultrasonogrāfijai, izvēlējos radioloģiju.

Pēc augstskolas beigšanas uzreiz sāku strādāt. Toreiz jau bija izveidots Latvijas Diagnostikas centrs, un paralēli kā docētājs strādāju arī Latvijas Medicīnas akadēmijā. 

Kur šobrīd strādājat?

Pašlaik strādāju Rīgas 1. slimnīcā, kur darbojos radioloģijas jomā. Paralēli strādāju arī RSU, iesaistoties pētniecībā un studentu apmācībā.

Jūsu profesija cieši saistīta ar modernajām tehnoloģijām. Kā Jūs tiekat līdzi jaunākajām inovācijām?

Regulāri apmeklēju nozares profesionāļu kongresus, konferences un mācības gan Latvijā, gan ārzemēs. Piemēram,  Zviedrijā, Vācijā un ASV.

Tagad informācija ir daudz pieejamāka, pateicoties internetam un literatūrai.

Vai Latvijā jaunu diagnostikas iekārtu ieviešana notiek raiti?

Parasti dažiem speciālistiem jau ir priekšzināšanas par jaunajām tehnoloģijām vai jauno aprīkojumu, un viņi tālāk apmāca pārējos kolēģus. Mēs mācām jaunajiem ārstiem darbu ar magnētiskās rezonanses iekārtām un datortomogrāfijas attēlu interpretāciju. Šī pieredze tiek nodota no kolēģa kolēģim. Varētu pat teikt no paaudzes paaudzē.

Jūs esat stažējies Amerikas Savienotajās Valstīs. Vai viņi ir tālu mums priekšā radioloģijas jomā?

Amerikas medicīna ir viena no dārgākajām pasaulē, tāpēc tieši viņi ir pirmie, kuri ievieš jaunus izmeklējuma veidus un tehnoloģijas. Pēc tam tās pakāpeniski izplatās citur pasaulē. Tomēr ikdienas veselības aprūpes pakalpojumi radioloģijas jomā daudz neatšķiras no mūsu piedāvājuma. 

Mākslīgais intelekts arvien vairāk ienāk medicīnā. Kā jūs to redzat savā nozarē?

Mākslīgais intelekts tiek aktīvi attīstīts un apmācīts, bet ārsts tomēr paliks galvenais lēmuma pieņēmējs. MI var palīdzēt attēlu analīzē, taču to joprojām ir jāpārbauda cilvēkam.

Jūs esat arī docētājs un profesors. Kā sākāt strādāt ar studentiem?

Mācīt studentus sāku klīniskās ordinatūras laikā. Toreiz tā bija līdzvērtīga mūsdienu rezidentūrai. Šis darbs mani ieinteresēja, un ar laiku docēšana kļuva par neatņemamu profesionālās dzīves daļu.

RSU vadības pārstāvji profesoru Ardi Platkāji sveic jubilejā. No kreisās: RSU rektors prof. Aigars Pētersons, Ardis Platkājis un prorektors akadēmiskajā darbā Dins Šmits

Vai šodienas studenti atšķiras no tiem, kas bija pirms 20–30 gadiem?

Noteikti. Mūsdienu studenti ir auguši digitālajā laikmetā, viņi informāciju uztver ātrāk un vizuāli. Viņiem nepieciešama koncentrēta, strukturēta informācija. Ideāli piemērotas ir īsas video animācijas un digitālie materiāli.

Vai šodienas diagnostikas iespējas ir ievērojami uzlabojušās?

Pilnīgi noteikti. Agrāk datortomogrāfija bija pieejama ļoti ierobežoti, bet tagad diagnostikas iespējas ir daudz plašākas un precīzākas. Piemēram, magnētiskās rezonanses pieejamība Latvijā neatpaliek no Eiropas attīstītākajām valstīm.

Vai Latvijā reģionālās slimnīcas tiek aprīkotas ar modernām tehnoloģijām?

Dažreiz tiek iegādātas dārgas iekārtas, bet nav pietiekami daudz speciālistu, kuri ar tām strādātu.

Amerikā šādi aparāti darbojas gandrīz nepārtraukti visu diennakti, bet Latvijā dažviet tie tiek izmantoti tikai pāris reižu nedēļā, kas nav ekonomiski izdevīgi.

Jūs aktīvi nodarbojaties ar pētniecību. Kādi ir jūsu galvenie pētījumu virzieni?

Mana disertācija bija par magnētiskās rezonanses pielietojumu multiplās sklerozes diagnostikā. Galvenās pētniecības intereses saistītas ar neiroradioloģiju un muskuloskeletālo radioloģiju.

Pašlaik piedalos pētījumā par kognitīvajām spējām un to attēlošanu ar magnētisko rezonansi.

Mērķis ir izpētīt, kā attēlu analīze var palīdzēt noteikt agrīnas izmaiņas smadzenēs un prognozēt slimību attīstību.

Tas nozīmē, ka mākslīgais intelekts nākotnē varētu palīdzēt vēl precīzāk noteikt diagnozes?

Jā, un tas būtu vērtīgi ne tikai agrīnai diagnostikai, bet arī profilaksei.

Ja mēs varētu noteikt pat nelielas izmaiņas smadzeņu struktūrā, vēl pirms cilvēks sajūt simptomus, varētu laikus sākt profilaktiskus pasākumus.

Piemēram, fiziskās aktivitātes, diētas un medikamentus.

Jūs strādājat vairākās jomās. Kā izvairāties no izdegšanas?

Ir svarīgi ievērot līdzsvaru – astoņas stundas darbam, astoņas stundas atpūtai, astoņas stundas miegam. Ilgstoša miega trūkuma dēļ izdegšana ir neizbēgama.

Kas jums palīdz atpūsties?