Kā uzturēt attiecības digitālajā laikmetā? Atskats uz diskusiju par mobilitāti, tehnoloģijām un cilvēku savstarpējām saitēm
26. martā Rīgas Stradiņa universitatē norisinājās apaļā galda diskusija Tīklošanās kustībā: mobilitāte, digitālās platformas un cilvēku attiecības, kuru organizēja RSU Sociālo zinātņu pētniecības centra pētnieki no projekta (R)E-TIES: mobilitātes un cilvēcisko saišu pārvaldība digitāli piesātinātās pasaulēs.
Pasākuma galvenais mērķis bija apspriest, kā digitālās platformas mijiedarbojas ar mobilitāti un cilvēku savstarpējām attiecībām globalizētā pasaulē. Par šīm tēmām diskutēja dažādu jomu eksperti: projekta (R)E-TIES vadošā pētniece Ieva Puzo, (R)E-TIES pētnieks ar starptautisku pieredzi tīklu analīzē Valdis Krebs, biedrības Ar pasaules pieredzi Latvijā valdes loceklis Ģirts Smelters, trenere uzņēmumiem un profesionāļiem LinkedIn® efektīvā izmantošanā Ieva Drāzniece, kā arī LETA datu pakalpojumu attīstības vadītājs Ivars Svilāns.
Diskusija iesākās ar jautājumu: kas vislabāk palīdz veidot un uzturēt nozīmīgas attiecības? Ģ. Smelters uzsvēra kopīgu mērķi, identitāti un spēju dalīties blēņās. Citi dalībnieki papildināja, norādot uz nepieciešamību pēc lēnām, dziļām un pārdomātām attiecībām, kas nebalstās tikai uz ātrām transakcijām vai sociālo mediju impresijām. Tāpat tika atzīmēts, ka klusums attiecībās ne vienmēr nozīmē tukšumu – tas var būt nozīmīga savstarpējas sapratnes un tuvības forma.
Tehnoloģijas pašas neveido attiecības, taču ar to palīdzību var gan stiprināt, gan vājināt esošās sociālās saites. Tikai īsts kontakts – gan digitāls, gan klātienē – spēj radīt to ķīmiju, kas ir būtiska attiecībām. Diskusijā tika norādīts, ka cilvēks spēj uzturēt apzinātas attiecības ar ierobežotu cilvēku loku (aptuveni 150 personām), savukārt, piemēram, 1000 Facebook draugi ne vienmēr nozīmē reālu sociālo saikni. Ģ. Smelters pievērsās attiecību kapitalizācijas tēmai, norādot uz riskiem, kas rodas, ja attiecības tiek uztvertas kā produkts, ko patērēt, nevis kā savstarpējs resurss. Kapitalizējot attiecības, pastāv risks, ka tās būs īstermiņa.
V. Krebs uzsvēra uzticības nozīmi attiecībās, norādot, ka tieši laiks parāda, vai cilvēki viens otram var uzticēties. Tika arī akcentēts, ka būt vērtīgam citiem cilvēkiem ir svarīga attiecību sastāvdaļa, jo katram no mums ir zināšanas un pieredze, ar ko dalīties. Diskusijas laikā V. Krebs prezentēja tīklu analīzi, kas veikta par kādas Eiropas universitātes Datorzinātņu nodaļas darbiniekiem, pētot, ar ko kopā cilvēki strādā, pusdieno, pavada brīvo laiku, un kā viņi ir savstarpēji savienoti Facebook. Galvenais secinājums – mūsu kontakti ne vienmēr ir savstarpēji saistīti, jo piederam pie dažādām grupām, no kurām dažas pārklājas, bet citas – ne.
Valdis arī uzsvēra, ka nav jābaidās lēkāt starp dažādiem tīkliem – būtiski ir pieņemt dažādas platformas un to kultūru. I. Svilāns, savukārt, norādīja uz mūsdienu noslēgšanos informatīvajos burbuļos, kur cilvēki gan paši rada, gan patērē vienveidīgu saturu. Šādos burbuļos bieži tiek sagaidīta ideoloģiska pielāgošanās vai aiziešana.
I. Drāzniece uzsvēra, cik svarīgi apzināties, kuras platformas katram ir noderīgas un kāds ir to izmantošanas mērķis. Runājot par algoritmiem, kas bieži tiek uztverti negatīvi, viņa atzīmēja, ka tie var būt arī vērtīgs rīks, kas palīdz sasniegt mērķauditoriju. Galvenais – visām darbībām jābūt ar nolūku, jo cilvēkiem nav ne laika, ne enerģijas, lai nepārtraukti paplašinātu tīklus – drīzāk jāiegulda esošajās attiecībās.
Diskusijas gaitā tika aizskarta arī mākslīgā intelekta un tehnoloģiskās attīstības tēma, raisot pārdomas par iespējamu nākotni, kurā cilvēkiem varētu būt arī jēgpilnas attiecības ar robotiem. Tika apspriesta ideja par intelekta iznešanu ārpus cilvēka galvas, domāšanas digitalizāciju un decentralizāciju. I. Svilāns uzdeva retorisku jautājumu: vai tas patiešām būtu kaut kas slikts?
Diskusijas noslēgumā vairākkārt tika uzsvērts, ka uzticība, klātbūtne un laiks ir pamatelementi jēgpilnu attiecību veidošanā. Dalībnieki aicināja ieguldīt enerģiju cilvēcībā – būt atvērtiem gan īstermiņa, gan ilgtermiņa attiecībām, kā arī saprast, kādas saites un kopienas mums patiešām ir nozīmīgas šajā dinamiskajā un digitāli piesātinātajā pasaulē.
Saistītās ziņas
Sociālantropoloģe Ieva Puzo uzstājas migrācijai veltītā konferencē NorvēģijāKonferences, semināri, reties.lv
