Kādā Latvijā pamodīsimies pēc pašvaldību vēlēšanām
Vairāku gadu garumā šķietami nebeidzamais stāsts par Administratīvi teritoriālo jeb reģionālo reformu noslēgsies 5. jūnijā – līdz ar jauno novadu domju vēlēšanām. Vai varam teikt, ka 6. jūnijā pamodīsimies citādākā Latvijā? Un vai topošie deputāti apzinās jauno atbildības apmēru? Video komentārā to skaidro Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Politikas zinātnes katedras docētāja un maģistra programmas Reģionālā politika un valsts pārvaldība studiju procesa koordinētāja Lelde Metla-Rozentāle.
Latvija, kurā mēs pamodīsimies 6. jūnijā, atbildības ziņā būs citādāka, jo pēc Administratīvi teritoriālās reformas novadu funkcijas ir būtiski paplašinājušās. Deputātiem primāri būs jādomā ne tik daudz par saimniecisko kā stratēģisko atbildību – par novada ilgtermiņa attīstību, naudas pelnīšanu, iedzīvotāju piesaistīšanu, jo novada konkurētspējas kritēriji ir iedzīvotāju skaits, uzņēmēju apjoms un budžets, uzsver politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, kura RSU koordinē reģionālās politikas un valsts pārvaldības maģistra studiju programmu.
"Sasniedzamie mērķi, rezultāti, kas jāuzrāda novadam, un iedzīvotāju labklājības līmeņa celšana – tie visi būs pietiekami sarežģīti uzdevumi, ar ko deputātiem būs jāsastopas. Mēs neesam kā Francija, kur ir vairāki tūkstoši mazu teritoriālu vienību un kur deputāts varbūt atbild tikai par puķu dobi vai atkritumu konteineriem," saka docētāja. Viņa akcentē, ka posms pēc šīm vēlēšanām varētu lauzt sabiedrībā valdošo stereotipu par pašvaldību kā par saimniecisku struktūru, kur galvenais ir "ievēlēt saimnieciskas sievas un vīrus, jo tad jau būs labi noasfaltēts trotuārs un greznākā variantā arī uzcelts baseins.
Tomēr pēc Administratīvi teritoriālās reformas būtiskākais uzdevums būs nevis naudas tērēšana, bet naudas pelnīšana. Tieši vēlētāju rokās ir tas, kādus deputātus ievēlam un vai šie cilvēki ir prasmīgi, spējīgi un zinoši, kā veidot pašvaldības budžetu, lai veidotu mūsdienīgu un iedzīvotāju prasībām atbilstošu dzīves vidi."
Šo jauno atbildības apjomu, iespējams, daļa deputāta kandidātu īsti neapjauš, lēš politoloģe, tāpēc aicina vēlētājus rūpīgi izsvērt savu izvēli. "Ja mūs var uzrunāt ar solījumu noasfaltēt celiņu uz kapiem, tad varbūt ar to arī pietiek. Bet, ja gribam, lai novadā būtu mūsdienīga uzņēmējdarbības vide, labas skolas, kvalitatīva veselības aprūpe, tad noteikti ir jādomā, par kādiem cilvēkiem atdodam savu balsi," saka L. Metla-Rozentāle.
Politoloģe pauž cerību, ka sīvā konkurence lielajos novados, iespējams, palīdzēs atlasīt labākos kandidātus. Mazajos un ne tik turīgajos novados konkurence ir mazāka, un tur vēlētājam ir rūpīgi jādomā, vai tie cilvēki, kuri vēlas būt deputāti, reāli spēs strādāt jaunajā sistēmā. "Līdz ar to ļoti svarīgi ir rūpīgi izsvērt savu izvēli pašvaldību vēlēšanās – par ko balsosim, tā arī dzīvosim!" rezumē docētāja.
